Lai pabarotu govi, dienā nepieciešami vismaz 10–12 kilogrami siena. Vienā siena rullī ir ap 200 kilogramu. Tas nozīmē, ka no viena ruļļa pietiek labi ja trīs nedēļām. Un šogad šāds rullis ir gandrīz zelta vērtē, jo, pirmkārt, sienu savākt ir krietni sarežģītāk nekā citus gadus, stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.
"Ja pagājušajā gadā no viena hektāra ilggadīga zālāja novāca kādus 15 ruļļus, bet šogad tikai 5 ruļļus novāc, tad tas jau arī ir rādītājs.
Jānopļauj vismaz 3 hektāri, lai sagatavotu to, ko pagājušajā gadā varēja sagatavot no viena hektāra. Lopkopībā nav labs gads."
Nav zāles – nav ganību
Problēma visam ir dabas apstākļi, kas šogad lopkopjus nelutināja.
"Mums šogad bija divas bēdas. Mums bija pavasara plūdi Daugavā, kuri vispār nebija prognozējami, un tad otrais uzreiz – sausums Latgales pusē Daugavas krastu tuvumā," norādīja Magdalenoka.
Sākumā laukos netikām palu dēļ, bet tad viss sāka izdegt ilgstošā sausuma dēļ, pastāstīja Augšdaugavas novada Sventes pagasta zemnieku saimniecības "Stārķi" saimnieks Roberts Jonāns.
"Šis gads ir ļoti īpašs, ļoti sarežģīts. Zāles kā tādas pirmajā pļāvumā bija ļoti maz. Kuram puse, kuram mazāk par pusi. Otrais pļāvums bija vēl sliktāks par pirmo, tā arī tik pat kā nebija. Parasti citus gadus, cik es saimniekoju, ir vai nu pirmais [pļāvums] labs un otrā nav, vai nu pirmā nav un otrais labs. Bet šis gads ir tāds, ka nav neviena pļāvuma. Domāju, ka vissarežģītāk ir tām saimniecībām, kuras gana lopus.
Tā kā nav zāles, nav arī ganību. Viņiem ir grūti, jo sanāk tā, ka tās pļavas, kuras domātas pļaušanai, vajag atdot gotiņām kā ganības. Tad sanāk tā, ka vispār nav ko pļaut. Nu ir grūts gads."
Siena ruļļa cena trīskāršojusies
"Stārķu" saimniecībā ir vairāk nekā 150 slaucamo govju. Tās tiek turētas kūtī un šobrīd tiek barotas vēl ar pērn savākto zaļbarību. Tas ir sava veida drošības spilvens, atzina Jonāns, taču satraukumu saimniecībā tas nemazina.
"Mēs tagad barojam to barību, kas sagatavota 2022. gadā. Pastāv problēma, ko mēs barosim 2024. gadā. Jo mēs 2023. gadā gatavojam barību, ar ko barot 2024. gada vasarā. Šogad nopļāvām visu, ko vien varējām, vēl laikam arī trešo pļāvumu mēģināsim. Protams, tie būs citādi degvielas izdevumi, būs arī barošanas sagatavošanas izmaksas pavisam citādas, bet negribas lopus likvidēt. Viss būs atkarīgs no tā, ko mēs spēsim saražot līdz gada beigām," sacīja Jonāns.
Diemžēl ne visiem lopkopjiem izdosies ievākt nepieciešamo daudzumu lopbarības šajā gadā. Arī iepirkt sienu ne katram pa kabatai.
Ja pērn siena rulli Latgales pusē varēja iegādāties par 5, 10 vai 20 eiro, tad šogad cenas ir kāpušas reizes trīs, sasniedzot 30 līdz 40 eiro par rulli.
Cerēt uz labu atālu, lai vēl paspētu iegūt lopbarību, drīzāk vairs nevar. Tāpēc būs tādas saimniecības, kurām no lopiem būs jāšķiras, atzina Magdalenoka:
"Gotiņu skaits droši vien kādai daļai būs jāsamazina. Jo ganībās tās zāles ir tik, cik ir. Būs problēmas, un lopiņi būs jānodod. Lauksaimnieki cerēja uz to, ka parādīsies kādi lietutiņi, viens otrs vēl tikai jūlijā sāka gatavot sienu. Kokšķiedra [zālei] liela un bez barības vielām.
Bet, lai slauktu pienu, vajadzīgas barības vielas. Ja to nav, arī piena nebūs. Ar saimniekiem parunājoties, jā, notiks gotiņu brāķēšana, un, kā redzam, tās cenas gaļas sektorā jau krītas."
Lai nāktu pretī zemniekiem un kaut nedaudz atvieglotu situāciju, Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība aicinājusi valdību izsludināt ārkārtējo situāciju. To prasa lauksaimnieki arī pārējā Latvijā.
KONTEKSTS:
2023. gada pavasaris nesis problēmas lauksaimniecības nozarē – pavasara salnas nozīmīgi ietekmēja augļkopību un ilgstošais sausums kopš aprīļa ir būtiski ietekmējis augkopību un lopkopību.
Eiropas Komisija bloka 27 dalībvalstīm kopumā piešķirs 330 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam, tostarp Latvijai atvēlēti nepilni 6,8 miljoni eiro. Latvijā arī plānoti vairāki pasākumi, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus.
