Par to, ka būtiski pieaudzis no Krievijas importēto lauksaimniecības produktu imports, vēsta LTV raidījums "De facto". Turklāt Latvija pašlaik kļuvusi par lielāko Krievijas graudu importētāju Eiropā. Centrālā statistikas pārvalde atklāja, ka kukurūzu no Krievijas šogad importējuši četri Latvijas uzņēmumi, zirņus – pieci un eļļas rapšus – seši. Taču konkrētu uzņēmumu nosaukumi netiek atklāti.
Par tiem gan zinot zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība).
Armands Krauze: Atsevišķi uzņēmumi man ir zināmi, bet es domāju, ka šajā gadījumā tiešām ir jāsaprot, vai šī produkcija paliek Latvijā, vai tiek eksportēta tālāk, uz trešajām valstīm.
LTV: Vai jūs to viņiem prasījāt?
Es personīgi nekontaktējos ar šiem uzņēmumiem. Tas nav mans uzdevums. Man ir jārunā par to, kā novērst situāciju, ka Krievijas graudi ir mūsu ostās. Starp citu, mūsu zemnieki ceļ trauksmi, ka viņiem ir grūti izvest ārpus Latvijas graudus, jo ostās – elevatoros – ir Krievijas graudi.
Gluži tik dramatiski gan neesot, norādīja Rīgas Brīvostas pārvaldē. Daudz vairāk esot vietējās ražas. Arī no Krievijas ievesto produktu īpatsvars pieaudzis par aptuveni 200 000 tonnām salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
"Kopējā konjunktūrā ir bijušas un noteikti šobrīd ir Krievijas izcelsmes kravas. Es pieļauju, ka šogad tas būs ap pusmiljonu tonnu. Tās ir dažnedažādas lauksaimniecības kravas – rapsis, kukurūza, vēl kaut kas. Primārais virziens ir uz dažādām Āfrikas valstīm," pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Ostām nav zināmi uzņēmumi, kas šo produkciju iepirkuši, tikai tas, ka tie graudi, kas nonāk ostā, tiek izvesti tranzītā. Tomēr zemkopības ministrs uzsver – satraucošie dati ir par importu.
"Tas ir tiešām ētiskas dabas jautājums, vai mēs vēlamies Eiropas Savienībā ievest graudus, kur nav zināms, vai to izcelsme ir no Krievijas vai no Ukrainā okupētajām teritorijām. Ja tie paliek Eiropas tirgū, tad jebkurā gadījumā tas ir slikti, tas ir imports. Ja tie graudi tiek tranzītā vesti, un statistika nav par tranzītu, statistika ir tieši par importu Eiropas Savienībā," sacīja Krauze.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis atbalstu ministra ierosinājumam Eiropas Savienības līmenī diskutēt par Krievijas graudu importa ierobežošanu bloka valstīs.
Vai Krievijas graudus un kukurūzu varētu izmantot lopbarībā? Šādu pierādījumu nav. Bet Centrālā statistikas pārvalde atklājusi tikai to, ka uzņēmumi, kas importējuši iepriekš minētos produktus no Krievijas, ir saistīti ar graudu, sēklu vai lopbarības vairumtirdzniecību, transporta palīgdarbībām, vai arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanu. Ārējās tirdzniecības statistikā gan parādās ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet kopējo statistiku veido arī ārvalstu uzņēmumi.
Latvijas Piensaimnieku centrālajā savienībā gan nav manīta Zemkopības ministrijas interese par to, vai graudus varētu būt pirkuši Latvijas piensaimnieki. "Es tiem, kas man ir tuvāki un kam es uzticos, uzdevu šo jautājumu. Man visi ir apliecinājuši, ka viņiem nemaz nevajag un viņi par to nedomā. Ja tiešām no mūsu lauksaimniekiem kāds to dara, tad tā ir nekaunība, es tā maigi teikšu," sacīja Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Arī citu ar lauksaimniecības nozari saistīto organizāciju pārstāvji norādīja, ka šāda prakse nepastāv un neesot tāda piedāvājuma. Plašāku informāciju ministrs varētu sniegt jaunnedēļ.
