Lielveikalu slēgšana svētdienās daudzās Eiropas valstīs kļuva populāra sešdesmitajos gados. Mērķis bija stimulēt cilvēkus vairāk savu brīvo laiku pavadītu kopā ar ģimeni dabā, teātros, sportiskās aktivitātēs un tā tālāk.
"Francijā pieredze ir tāda, ka lielveikalu slēgšanu dod iespēju tieši vietējiem mazajiem ražotājiem savu produkciju vairāk notirgot. Tie ir mazie tirdziņu, lokālie mazie veikaliņi, vietējā produkcija, kurai ir īsas piegādes ķēdes, ļoti īsi derīguma termiņi," LTV pastāstīja LBTU vadošā pētniece Sallija Ceriņa.
Daļa Eiropas valstu no lielveikalu slēgšanas svētdienās ir atteikušās, bet ne visas.
Francijā un Lielbritānijā lielveikaliem svētdienās atļauts strādāt vien dažas stundas. Tikmēr Polijā, Vācijā, Austrijā, Spānijā, Beļģijā, Slovākijā, Grieķijā, Šveicē un Norvēģijā lielveikali svētdienās ir slēgti. Šo valstu sarakstam šogad pievienojusies arī Horvātija.
Ir valstis, kur brīvdienās var strādāt tikai tie veikali, kuru īpašnieki paši ir arī pārdevēji, ir valstis, kur lielveikali var strādāt tikai tūristu iecienītās pilsētās.
"Polijas pieredze ļoti saistīta ar reliģiskiem jautājumiem, lai vairāk cilvēku varētu piedalīties reliģiskos procesos, kas notiek svētdienās. Viņi ir atstājuši atvērtus tikai daļu veikalu – pasti, benzīntanki, pie lidostām un viesnīcām veikali, kur tūristi vairāk apgrozās," stāstīja Sallija Ceriņa.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus un iespējamo rīcību, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieku grupa šobrīd veic pētījumu par to, kādu ietekmi uz sabiedrību un valsts ekonomiku varētu atstāt lielveikalu slēgšana svētdienās Latvijā.
Pie ieguvumiem parasti tiek minēts, ka tas varētu pozitīvi ietekmēt mazo ražotāju konkurētspēju, kā arī radītu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru veikalu darbiniekiem.
"Vai tas tā ir? Šobrīd mēs to pateikt nevaram. Notiek pētījums. Pētījuma laikā mēs ņemam vērā visu mazumtirdzniecībā iesaistīto pušu intereses. Mēs veicam dziļas, detalizētas intervijas ar mazumtirdzniecības veikalu pārstāvjiem, tās ir pazīstamas kā lielās veikalu ķēdes. Mēs esam uzrunājuši un ļoti ceram, ka mums vairāk radīsies interese arī no mazajiem ražotājiem," atklāja LBTU pētniece Līga Proškina.
Pirms četriem gadiem Lietuvā tika veikts pētījums, kas notiktu, ja vienu svētdienu mēnesī, kā arī svētku dienās tiktu aizvērti visi mazumtirdzniecības veikali. Kopskaitā gadā tās būtu 28 dienas, kad veikali ir slēgti.
"Rezultāti bija tādi, ka visiem darbiniekiem tiktu samazināts darba laiks par 224 stundām gadā vidēji, kā arī samazinātos par 1,5 mēnešiem kopējais atalgojums. Arī tas, ka patērētājiem tas nebūtu ļoti izdevīgi, jo 70% iedzīvotāju tomēr iepērkas brīvdienās, līdz ar to iedzīvotāji un patērētāji nebija ļoti priecīgi par šo ideju," stāstīja LBTU pētniece Aija Pilvere.
Daudzu valstu pieredze par veikalu slēgšanu svētdienās ir ļoti atšķirīga.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieku grupa vēlas noskaidrot Latvijas sabiedrības viedokli šajā jautājumā.
"Ļoti aicinām mūsu iedzīvotājus visos Latvijas reģionos līdz pat septembra beigām aizpildīt iedzīvotāju pārtikas iegādes paradumu aptauju," aicināja LBTU pētniece Līga Proškina.
Pētījumā iegūtie dati un secinājumi pēc tam nonāks Zemkopības ministrijas rīcībā, lai varētu izstrādāt tālāko politiku šajā jautājumā.
KONTEKSTS:
Lai apturētu pārtikas cenu kāpumu, iepriekšējās valdības zemkopības ministrs vasarā rosināja slēgt lielveikalu durvis svētdienās, kas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās, bet svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem. Toreizējais premjers Krišjānis Kariņš par šādu ieceri bija skeptisks.
Pārtikas cenas auga, un vasarā, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums pārsniedza 20%. Turpmāk cenu kāpums sabremzējās, bet vienalga turpinājās pieaugums, un augustā pārtikas cenu kāpums gada laikā sasniedza 8,2%.
Tieši pārtikas cenām kopš maija bija lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, augustā gada inflācija, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par vienu procentpunktu, sasniedzot 5,4%, bet pusi no vēl atlikušā cenu kāpuma veido pārtika, alkohols un tabaka.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs norāda, ka augstākais pārtikas cenu punkts bijis pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Tagad pārtikas cenas samazinās, jo cenas samazinās arī pasaulē, bet to kavē konkurences trūkums.
