Saeima šā gada janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu.
Komisijas nosaukumā ietverto izmeklēšanu par iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, "ABLV Bank" novešanu līdz piespiedu pašlikvidācijai, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus gan ātri atmeta saistībā ar aktīvām izmeklēšanām.
Izmeklēšanas komisijas pirmajās sēdēs atgādināts, ka Latvijai draudēja nonākšana finanšu jomas "pelēkajā sarakstā", jo cīņa ar netīrās naudas atmazgāšanu nebija veiksmīga. Ar papildu pasākumiem šos riskus novērsa, taču banku darbs ar klientiem un naudas aprites nodrošināšanu kļuvis pārmēru stingrs.
Izmeklēšanas komisijas vadītājs Krištopans ir pārliecināts – Saeima, vadoties no ziņojumā lasāmā, izdarīs tālejošus secinājumus un labojumus.
"Pats galvenais, protams, ir šī naudas pārspīlētā kontrole un slogs, ko uzlika nerezidentiem. Un tad 2018. gadā nerezidentu piepeši vairs nebija. 10 miljardi eiro tika aizskaitīti prom. 10 miljardi! Tas ir vairāk nekā ceturtā daļa no banku aktīviem. Un viss tas smagums tika uzlikts vietējiem un, piemēram, šveiciešiem vai vāciešiem, kuri te brauc, lai dibinātu uzņēmumu, pirktu kaut kādu īpašumu. Arī viņam sāk prasīt, kur viņš ņēmis naudu pirms 25 gadiem Šveicē! Viņš pagriežas, aizcērt durvis un aizbrauc. Tur ir tik daudz pārspīlējumu, kā rezultātā totāli ir cietusi ekonomika," vērtēja opozīcijas deputāts.
Viens no ziņojumā lasāmajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā. Tāpat ir pārprastas un nesamērīgas prasības kredītiestāžu klientiem, tajā skaitā jāmazina izmaksas juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā. Uzņēmējiem pirms pieciem gadiem dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas īsā laikā ieviestās jaunās prasības un noteikumus, cenšoties izvairīties no "Moneyval" "pelēkā saraksta".
Daļu ziņojumā pausto priekšlikumu sagatavojis deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), kuram izrādījās izšķirošā balss ziņojuma apstiprināšanai.
"Ierēdniecība, protams, ir bruņojusies ar ļoti skaistiem lozungiem. Mēs esam visātrāk atrisinājuši šo problēmu. Jā, esam, bet esam otrā grāvī. Banku sektorā nav konkurences, ir problēma atvērt kontu, 160 000 indivīdu ir atvēruši kontu "Revolut" bankā Lietuvā. Tie ir cipari, kas ir draudīgi," vērtēja Kulbergs.
Viņš stāstīja, ka iesniegtos priekšlikumus neatstāšot tikai gala ziņojumā, bet virzīšot skatīšanai Saeimas komisijās.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu viņš gan vērtēja kā haotisku, turklāt sākotnēji komisiju mēģināja izmantot kā tribīni atsevišķu vairs neeksistējošu banku vadītāju aicināšanai. To papildina deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība"), kurš uzsvēra – kopš šos centienus izdevies apslāpēt, izmeklēšanas komisija sākusi dublēt citu Saeimas komisiju funkcijas.
"Pamatā šī komisija kļuva par darba imitāciju, kuras laikā mums bieži bija jāklausās komisijas priekšsēdētāja pārspriedumi par 90. gadu labo dzīvi, ka tad bija īsti brīvais tirgus un tā tālāk. Tāpat daudzas lietas, ko komisijas vadītājs minēja kā savus sasniegumus, pēc būtības vienlaikus tika risinātas jau citās komisijās – gan Budžeta komisijā, gan Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Skaidrs, ka ir leģitīmas problēmas ar kreditēšanu, banku lielāku iesaisti ekonomikā, bet to jau ļoti labi zina gan Latvijas Banka, gan citas komisijas, kur par to laikus ir runāts," norādīja Jurēvics.
Izmeklēšanas komisijas sagatavotais gala ziņojums ir tikai informatīvs, un to drīzumā vēl apspriedīs Saeimas sēdē, taču balsojums par to nenotiks.
