ĪSUMĀ:
- Eiropas valstu valdības cenšas palīdzēt iedzīvotājiem, ko skāris pārtikas cenu kāpums.
- Spānijā, Portugālē, Polijā atcelts vai samazināts PVN atsevišķiem pārtikas produktiem.
- Ungārijā un Horvātijā pārtikas produktiem noteikti cenu griesti.
- Grieķijā piedāvā pabalstu trūcīgām mājsaimniecībām 10% apmērā no izdevumiem pārtikai.
- Francijā un Zviedrijā valdība aicina lielveikalus uz sarunām par cenu politiku.
Pārtikas cenas Eiropas Savienībā (ES) gada laikā augušas par 15–20%. Gada sākumā vidējais inflācijas līmenis ES bija gandrīz 10%, bet pārtikas cenas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dažās valstīs pieauga pat par gandrīz 50%.
Portugālē atceļ PVN atsevišķām produktu grupām
Inflācijas radītā krīze vairākas Eiropas valstis ievilka sen nepieredzētā cīņā par pārtikas cenu samazinājumu. Dažas valstis krīzes iespaidā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), citas pie sarunu galda sēdināja lielākos mazumtirgotājus valstī, bet vēl dažas noteica cenu griestus atsevišķiem pārtikas produktiem.
Portugālē gada sākumā pārtikas cenas pieauga par vairāk nekā 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tādēļ valdība lēma atcelt pievienotās vērtības nodokli kopumā 46 pārtikas produktiem.
Valdība tos izvēlējās, ņemot vērā Veselības ministrijas izstrādāto veselīgas pārtikas grozu un mazumtirgotāju datus par portugāļu iecienītākajiem pārtikas produktiem.
PVN tika atcelts tādām precēm kā maize, rīsi, makaroni un kartupeļi, arī piena produkti un atsevišķi augļi, dārzeņi, pākšaugi un to konservi.
Tāpat nodoklis uz laiku tika atcelts gaļai un zivju produktiem, sviestam, dārzeņiem, olīveļļai un specializētajai pārtikai, proti, – augu dzērieniem un bezglutēna produktiem celiakijas pacientiem.
Vienošanās, kas parakstīta starp valdību, pārtikas ražošanas un izplatīšanas nozarēm, būs spēkā līdz šī gada oktobra beigām. Portugāles valdība lēš, ka tā inflācijas līmeni šogad izdosies samazināt par 0,2 %.
PVN samazināts arī Polijā
Arī Spānijas vara lēma par labu PVN samazināšanai atsevišķām pārtikas precēm. Un, lai arī sākotnēji bija paredzēts to darīt līdz jūnija beigām, ekonomikas ministre Nadja Kalvinjo solīja šo periodu pagarināt vēl par sešiem mēnešiem.
Spānijā no 4% uz 0 samazināts PVN tādām precēm kā graudaugi, maize, milti, olas, piena produkti, arī dārzeņi, pākšaugi, augļi un dārzeņi. Savukārt produktiem, kuriem iepriekš bija piemērots 10% pievienotās vērtības nodoklis, tas šogad samazināts uz pusi. Tādas preces ir eļļa un makaroni.
Līdz 2023. gada beigām nodokļu atvieglojumi ir spēkā arī Polijā. Tur jau februāra sākumā PVN likme atsevišķiem pārtikas produktiem tika samazināta no 5% uz 0%.
Tādējādi valdība samazinājusi cenu gaļai un zivju produktiem, piena produktiem, olām, medum, riekstiem, dārzeņiem, augļiem un to konserviem, augu un dzīvnieku tauku produktiem (eļļa un sviests), graudaugu produktiem, tostarp brokastu pārslām, maizei un konditorejas izstrādājumiem, kā arī piena pulverim zīdaiņiem.
Arī Itālija plāno samazināt PVN atsevišķām produktu grupām. Te gan jāmin, ka Itālijā ir kopumā četras dažādas PVN likmes – ar 4% tiek apliktas pirmās nepieciešamības preces (daudzas pārtikas preces, makaroni un maize, piena produkti un sviests, kā arī svaigi augļi). 5% piemēro precēm bērniem un sieviešu higiēnas precēm, savukārt 10% PVN ir zivīm un gaļai un 22% – pārējiem labumiem.
Valdība vēlas pārskatīt atsevišķu preču un pakalpojumu klasifikāciju, bet plašpatēriņa precēm nodokli atcelt. Nolūks ir arī precēm, kas apliktas ar 10% nodokli, to samazināt uz pusi.
Ungārija un Horvātija nosaka cenu griestus
Pārtikas cenu griestu noteikšana ir agresīva iejaukšanās tirgus ekonomikā, taču tas nav atturējis Ungāriju no tieši šāda plāna īstenošanas. Aizvadītā gada beigās valdība nolēma ierobežot kartupeļu un olu cenas. Vēlāk līdz šī gada augustam cenas tika "iesaldētas" arī tādiem pārtikas produktiem kā baltais cukurs, milti, saulespuķu cepamā eļļa, vistas gaļas produkti un ultrapasterizēts (UHT) piens.
Ungārijas valdība brīdināja, ka veikalos tiks veiktas inspekcijas, un, ja noteikumi netiks ievēroti, tirgotājiem draud naudas sods vai pat tirdzniecības vietas slēgšana.
Tiesa, pārtikas cenas Ungārijā turpināja augt, dažās preču grupās gada sākumā pieaugums sasniedza gandrīz 50%.
Eksperti skaidro, ka realitātē valsts noteiktie cenu griesti nozīmēja to, ka tirgotājiem dažas preces nācās pārdot ar zaudējumiem, tādēļ cenas ievērojami tika paaugstinātas citām pārtikas produktu grupām.
Cenas iesaldēt mēģināja arī Horvātija, kur valdība līdz šī gada martam lēma ierobežot populārāko pārtikas preču cenas – tur griesti noteikti vairākiem produktiem, tostarp saulespuķu eļļai, pienam, miltiem, cukuram, cāļa un cūkgaļas produktiem, kā arī maltajai gaļai. Tirgotājiem tie jāpiedāvā par tādu cenu, kāda precēm bija pirms eiro ieviešanas (Horvātija ieviesa eiro no šī gada 1. janvāra). Produktu cenas tirdzniecības vietās tiks uzraudzītas, bet tie, kas valdības lēmumam nepakļausies, – tiks sodīti.
Grieķija piedāvā pabalstus iedzīvotājiem
Sākot ar 2023. gada februāri, Grieķijas trūcīgajām mājsaimniecībām tiek sniegts atbalsts 10% apmērā no pārtikas iepirkšanās rēķiniem. Atbalsts sedz pirkumus lielveikalos un mazajiem pārtikas tirgotājiem (piemēram miesniekiem un beķeriem).
Pirkumi jāveic ar kredītkarti, un mēneša dotācija ir līdz 220 eiro viena cilvēka mājsaimniecībai līdz pat 1000 eiro daudzbērnu ģimenēm.
Grieķijas valdība lēš, ka tas valstij varētu ik mēnesi izmaksāt ap 110 miljoniem eiro, taču šo summu segšot pārstrādes rūpnīcu virspeļņas ārkārtas aplikšana ar nodokli.
Francija un Zviedrija aicina tirgotājus pie sarunu galda
Francija šī gada jūlijā pie sarunu galda sēdināja 75 lielākos pārtikas ražotājus, tos mudinot pēc iespējas drīzāk cenas samazināt. 40 tirgotāji piekrita uzreiz un dažu dienu laikā solīja vairākas plašpatēriņa preces, piemēram, makaronus, saulespuķu eļļu un jogurtu, padarīt par 5–7% lētākas.
Teju 70 gadu laikā augstāko pārtikas cenu kāpumu piedzīvojusi Zviedrija. Jūnija beigās apkopotie dati liecināja, ka tieši pieaugošās pārtikas cenas bija galvenais inflācijas ierosinātājs valstī.
Tādēļ Zviedrijas finanšu ministre Elizabete Svantesone uz sarunu aicināja pārtikas gigantus "ICA", "Coop" un "Axfood" – trīs mazumtirdzniecības ķēdes, kurām kopā pieder 90 procenti Zviedrijas pārtikas tirgus.
Svantesone mudinājusi uzņēmumus izvairīties no nepamatotas cenu celšanas, taču vienlaikus noraidījusi stingrāku valsts iesaistīšanos cenu regulēšanā. Viņa vērtēja, ka inflācija nozīmē ko vairāk par pārtikas preču dārdzību un noteikt to griestus būtu nepareiza rīcība.
Lai arī Īrijā valdība nav plānojusi nedz PVN samazinājumu atsevišķām grupām, ne arī cenu griestus vai stingras pārrunas ar tirgotājiem, tur pārtikas cenas krīt, pateicoties pietiekami spēcīgai konkurencei. Te krīzes skartie patērētāji priekšroku dod lēto cenu līderiem – vācu mazumtirgotājiem "Aldi" un "Lidl".
Tas liek sarosīties arī citām lielveikalu ķēdēm, kas risinājumu radušas dažādās preču akcijās un īpašajos piedāvājumos veikalu lojalitātes karšu īpašniekiem.
KONTEKSTS:
Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, inflācija bija viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Taču pēdējā laikā cenu pieaugums pārtikas segmentā mazinās.
Veikalos Baltijas valstīs pārtikas cenām šobrīd ir tendence samazināties, bet Latvijā būtiski sarukušas piena produktu cenas; lētākas arī dažas eļļas un lētā maize, tomēr ir preču grupas, kur cenas turpina kāpt.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") pieļauj atsevišķas institūcijas – īpaša regulatora – izveidi pārtikas cenu uzraudzībai Latvijas mazumtirdzniecības sektorā.
