ĪSUMĀ:
- ES atkritumos ik gadu nonāk 12,6 miljoni tonnu tekstila.
- Tikai 22% izmesto tekstilizstrādājumu tiek izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti.
- EP deputāte: Tekstilrūpniecība rada vairāk CO2 izmešu nekā autorūpniecība.
- EK rosina tekstilmateriālu pārdevējiem maksāt par atkritumu apstrādi.
- Rosinātie noteikumi vēršas pret tekstilizstrādājumu atkritumu nelegālu eksportu uz trešajām valstīm.
Jūlija sākumā Eiropas Komisija (EK) ierosināja jaunus noteikumus, kuri paredz ražotājiem noteikt atbildību par visu tekstilizstrādājumu aprites ciklu un sekmē ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu visā ES. Tādējādi ES izpildvara cer samazināt tā dēvētās "ātrās modes" ietekmi uz vidi.
ES iedzīvotājs gadā izmet aptuveni 12 kilogramus tekstila
ES atkritumos ik gadu nonāk aptuveni 12,6 miljoni tonnu tekstila, no kuriem apģērbs un apavi veido vairāk nekā 5 miljonus tonnu.
Katrs ES iedzīvotājs vidēji gadā iegādājas gandrīz 26 kilogramus tekstilizstrādājumu un izmet aptuveni 12 kilogramus.
Pašlaik tikai 22% no patērētajiem tekstilizstrādājumiem tiek savākti atsevišķi atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei, bet pārējie atkritumi visbiežāk tiek sadedzināti, apglabāti poligonos vai nonāk Āfrikā.
Eiropas Vides aģentūra lēš, ka laika posmā no 2019. gada līdz 2030. gadam ES apģērbu un apavu patēriņš pieaugs no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu jeb par 63%. Tātad ievērojami pieaugs arī atkritumos nonākušo apģērbu un apavu daudzums.
Eiropas Parlamenta deputāte no Eiropas Tautas partijas frakcijas Pernille Veisa uzskata, ka ES var veicināt to, lai tekstilrūpniecība kļūtu videi draudzīgāka.
"Mēs izmantojam mūsu tekstilizstrādājumus vidēji septiņas līdz astoņas reizes, pirms tos izmetam atkritumos. Un kopumā tekstilrūpniecība rada vairāk CO2 izmešu nekā autorūpniecība. Tātad tekstilrūpniecībai ir patiešām liels potenciāls uzlabot ietekmi uz klimatu. Taču mēs arī vēlamies, lai ES tekstilrūpniecības nozare būtu vadošā ilgtspējīgā nozare pasaulē, jo mēs zinām, ka ES tirgus ir ļoti spēcīgs dzinējspēks, kas virzīs pasauli ilgtspējīgākas domāšanas virzienā. Tāpēc dalībvalstīm un Eiropas Savienības institūcijām kopā ar pētniekiem un nozari
ir jāstrādā, lai atrastu veidus un instrumentus, kā mēs varam sekmēt tekstilrūpniecības ilgtspēju un, cerams, kļūt par labāko tirgu visnovatoriskākajām un ilgtspējīgākajām nozarēm," sacīja Veisa.
Rosina tekstilmateriālu pārdevējiem piemērot maksu par atkritumu apstrādi
Saskaņā ar EK ierosinājumu uzņēmumiem, kas pārdod preces ES, būs jāmaksā par tekstilizstrādājumu atkritumu apstrādi, bet maksas apmērs būs atkarīgs no apstrādājamo atkritumu daudzuma.
Saskaņā ar EK aprēķiniem par vienu atkritumos izmestu T kreklu ražotājam būs jāmaksā aptuveni 0,12 eiro,
taču maksa atšķirsies atkarībā no produkta un nepieciešamās pārstrādes. Maksu varēs samazināt, ja apģērbs būs izgatavots ilgtspējīgāk.
ES vides komisārs Virgīnijs Sinkevičs norādīja, ka šim ierosinājumam būs īstermiņa un ilgtermiņa efekts. "Īstermiņā tas palīdzēs finansēt pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar principu "piesārņotājs maksā". Šī iniciatīva paātrinās tekstilizstrādājumu atkritumu dalītas savākšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību ES. Tā palielinās lietotu tekstilizstrādājumu tirgu, radīs vietējās darbavietas un atbalstīs sociālo ekonomiku," sacīja Sinkevičs. "Bet ilgtermiņā tas palielinās tekstilizstrādājumu apritīgumu, sekmēs aprites ekonomikas principu ievērošanu uzņēmējdarbībā un risinās ātrās modes problēmu."
Ierosinātie noteikumi arī vēršas pret tekstilizstrādājumu atkritumu nelegālu eksportu uz trešajām valstīm. Tajos ir precizēts, kas ir atkritumi un kas ir uzskatāmi par atkārtoti izmantojamiem tekstilizstrādājumiem. Tādējādi atkritumus vairs nevarēs eksportēt, kā mērķi nepatiesi norādot tekstilizstrādājumu atkārtotu izmantošanu.
Eiropas Vides aģentūra nesen informēja, ka 90% Eiropas lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumu atkritumu nonāk Āfrikā un Āzijā.
