Zemnieki Latgalē sausuma dēļ prognozē līdz pat 50% mazāku ražu; vēlas noteikt ārkārtējo situāciju

Ilgstošā sausuma ietekmē Latgales saimniecībām lopbarības un graudu raža atkarībā no kultūras un audzēšanas metodēm šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka, nekā sākotnēji prognozēts. Rēzeknes novada bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Liepas" pieļauj, ka bez valsts atbalsta saimniekošana būs jāpārtrauc. Tikmēr Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.  

ĪSUMĀ:

 

Zemnieki Latgalē sausuma dēļ prognozē līdz pat 50% mazāku ražu; vēlas ārkārtējo situāciju
00:00 / 09:00
Lejuplādēt

"Smilgas palikušas un dažas usnes"; bažas par lopbarību

"Mēs tagad braucam pa mūsu ciematu Rosica, kur mēs dzīvojam. Tepat jau apkārt arī lauki būs, ko izmantojam," stāstīja Valentīna Arbidāne, kurai Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā ir bioloģiskā zemnieku saimniecība "Liepas".

Viņa nodarbojas ar piena lopkopību un apsaimnieko 300 hektārus zemes. "Šie ir mūsu lauki. Visi, kas te apkārt. Šie baltie ruļļi ir mūsējie." Apvidus ir paugurains. Daudzviet zāle jau ir nopļauta, un pļavās var redzēt siena ruļļus.

Neliels lietus te, Stoļerovas pagastā, pēdējo reizi esot bijis maija sākumā.

Kopš tā laika, vēl līdz pat 26. jūnija pēcpusdienai lietus pagastā tā arī neesot sagaidīts.

Valentīna Arbidāne stāstīja par sausuma radītajām sekām: "No šiem laukiem parasti bija 300 ruļļi, šogad 100 knapi! Ir tādi lauki, kur mēs no hektāra vienu rulli sarullējām. Ja mums vajag saimniecībai 1200 ruļļus siena, šodien mums varbūt ir 100 ruļļi tikai. Tā ka diezgan traģiska situācija mums ir."

Saimniecībā "Liepas" ir 60 slaucamas govis, kurām jāsagatavo barība. No graudiem lopbarībai viņi kā bioloģiskā saimniecība audzē zirņus, vasaras kviešus, auzas un griķus.

"Šogad nav skaidrs, vai labāk bija agri iesēt graudus vai vēlāk. Tie, kas iesēti agri, zirņi, viņi ir sprīdi gari, un jau sāk ziedēt. Loģiski, ražas tur nebūs. Tie, kas ir iesēti vēlu, vispār puse nav izdīguši," stāstīja Valentīna Arbidāne.

Rādot uz auzu lauku, kas iesēts visagrāk, viņa turpināja: "Te varbūt tonna izaugs, varbūt neizaugs. Šeit blakus ir nepļauta zāle, kur vajadzēja būt sienam. Tā es traktoru šeit nelaižu, jo, kā redzat, sakaltušas pienenes un dažas smilgas.

Nezinu, ko darīsim. Varbūt ganīsim govis, ja nebūs galīgi, ko ēst. Te ir jaunā zāle – āboliņš, kurš ir sakaltis. Smilgas palikušas un dažas usnes."

Govis zemnieku saimniecībā "Liepas" pa dienu un naktī ir ganībās un uz fermu nāk tikai rītā un vakarā uz slaukšanu.

"Te ir ganības, kurās varēs varbūt kādu nedēļu paganīt, bet tālāk acīmredzot tikai jābaro ar sienu, kura nav. Labi, ka mums kaut kāda rezerve no pagājušā gada ir palikusi," stāstīja Valentīna Arbidāne.

Vai ferma varēs pastāvēt ziemā, nezinām pagaidām 

Piebraucām pie saimniecības fermas. "Tā ir kolhozu laiku ferma, un tā bija cūku ferma kādreiz. Sākām ar četrām piecām govīm. Viss ir pārveidots – gan piena vads, gan mēslu transportieris. Viss laika gaitā ir sakārtots par govju fermu," norādīja saimniece.

Tobrīd govis no ganībām atnākušas jau uz vakara slaukšanu. "Izslaukumi, protams, bioloģiskajā [saimniecībā] nav nekādi augstie. Tomēr mēs tikai miltus, sāli un mikroelementus [dodam]. Neko vairāk. Un savu visu saražoto barību – izaudzētos graudus – izbarojam," piebilda Valentīna Arbidāne.

Dienā viņi nodod aptuveni tonnu piena. Tagad karstuma un sliktās zāles dēļ esot mazāk.

Sausuma radīto situāciju Valentīna Arbidāne sauca par ārkārtēju, kāda nav bijusi 30 viņas saimniekošanas gadu laikā.

"Ieguldīti līdzekļi, degviela, darbaspēks, un rezultāta nebūs nekāda. Vai ferma varēs pastāvēt ziemā, nezinām pagaidām.

Desmitā daļa no siena tagad ir ievākta, bet nopļautās platības jau puse gandrīz. Viens, divi ruļļi no hektāra. Dabīgajās pļavās. Ir pāris pļavas, kas ir upes palienēs, tur ir kaut cik normāli. Pārējās visas, kur ir kalniņi, tur nemaz nav, ko pļaut," stāstīja Arbidāne.

Saimniece ļoti cer uz lietu. Tas varētu palīdzēt augt zālei ganībās, arī atāls varētu izaugt, ko vēlāk sagatavot zaļajā masā lopbarībai. Skeptiskāk noskaņota viņa ir par graudu atkopšanās iespējām, īpaši par zirņiem un pupām.

Ražas kritumu Valentīna Arbidāne savā saimniecībā prognozē līdz pat 80% no plānotā.

"Nevar paredzēt, kas būs, kad uzlīs lietus. Varbūt vēl tas, kas nesadīga, varbūt izdīgs, uzaugs. Lejiņā ir kaut kas sadīdzis, kalniņi ir vispār tukši. Tur varbūt kombainu neatmaksāsies nemaz laist. Skābbarība – ceram uz lietu. Kur ir pirmā gada āboliņš, viņš varētu varbūt izaugt. Es ceru, ka viņš nav aizgājis bojā, sakne ir dzīva. Bet siens nebūs vairāk, kā viņš tagad izaudzis," klāstīja saimniece.

Uz apdrošināšanu pret sausumu raugās skeptiski

"Liepu" saimniece uz apdrošināšanu pret sausuma radītajiem zaudējumiem raugās skeptiski.

"Kādreiz, sen atpakaļ, tika mums apdrošināti [lauki]. Knapi dabū atpakaļ to, ko tu viņiem samaksā. Un apdrošinātāji jau arī – ja tagad ir tāda situācija, no kurienes viņi visiem samaksās? Nav ticības uz to. Ja tas būtu negaiss, kas nopostītu man kādu lauku, par to es saņemtu, es ticu. Bet ja vispārējs sausums – nē, neticu," sprieda saimniece.

Lai saimniecība varētu pastāvēt arī turpmāk, Valentīna Arbidāne cer uz piena cenu kāpumu, "jo ar 33 centiem litrā un šādu lopbarību mēs aizejam mīnusā, tad jau nav jēgas kaut ko turēt un darīt".

Pagājušajā gadā cena bijusi 50 un vairāk centi par piena litru. "Kad bija normāla vasara un arī normāla piena cena, optimistiski dzīvojām," atzina Arbidāne.

Šobrīd viņa vēl nezina, vai turēt saimniecību pa ziemu būs izdevīgi: "Varbūt man izdevīgāk būs 100 siena ruļļus pārdot poļiem, govis likvidēt un dzīvot mierīgi."

Zemnieku saimniecības "Liepas" pārstāve Valentīna Arbidāne cer uz Zemkopības ministrijas atbalstu: "Piešķirs varbūt pabalstu par dārgo lopbarību, par zemajām piena cenām, lai mēs varētu vismaz izdzīvot. Mēs jau neceram, ka mums būs peļņa, bet lai nebūtu zaudējumi, lai visa subsīdiju nauda nav jāatdod un jāpazaudē."

Latgales ražas kritums – līdz par 50%; aicina izsludināt ārkārtējo situāciju

Cik būtiski Latgalē kopumā kritīsies lopbarības un graudu raža, atkarīgs no tuvākajā laikā sagaidāmo nokrišņu daudzuma, ir pārliecināts Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības vadītājs Aivars Bernāns.

Viņš norādīja – lauksaimniecības nozari šogad negatīvi ietekmējis ne tikai sausums, bet arī aukstais laiks un salnas pavasarī, "temperatūras svārstības vienas diennakts ietvaros sasniedza 22–24 grādus".

Šobrīd lielā karstuma dēļ temperatūra augsnes virskārtā sasniedz pat 45 līdz 50 grādus, un lietus daudzviet Latgalē tā arī neesot bijis.

"Pie šādiem klimatiskajiem apstākļiem, kad ir ilgstošs sausums, karstums, tad jebkāda mikrobioloģiskā aktivitāte augsnē ir apstājusies, kas, protams, ir negatīvs faktors pilnvērtīgai auga attīstībai," norādīja Aivars Bernāns, piebilstot – daudzviet vasarāji esot sadīguši nevienmērīgi, savukārt ziemāji vārpot sākuši sevišķi agri – jūnija sākumā, kas negatīvi ietekmēs ražas rādītājus. Tāpat zālāji ir izdeguši un atāla augšana būšot kavēta.

"Ražas kritums, kas bija pirmajam pļāvumam, sasniedza vairāk nekā 50%. Tas atkarībā arī no kultūras – vai tā ir stiebrzāle, vai tas bija āboliņš, kas tika novākts. Kas saistās ar graudu audzēšanu, lielākais ražas zudums pašreiz ir prognozējams pupām, jo pupas vissmagāk pacieš šāda veida klimatiskos apstākļus," skaidroja Aivars Bernāns.

Graudaugu jomā šogad ieguvēji esot tie, kas sēja dziļāk un mazāk augsni kultivēja, tādējādi izvairoties no mitruma zudumiem.

Kopumā Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības vadītājs Aivars Bernāns prognozē graudaugu ražas samazinājumu Latgalē līdz pat 40%.

"Sākotnēji iezīmējās, ka varbūt nebūs tik traki, bet patiesībā ir diezgan traki, jo augi ir atmetuši produktīvos stiebrus. Produktīvie stiebri ir tie, kas veido vārpas. Ja vārpas nav pietiekamā daudzumā uz vienu hektāru, tur ražību gaidīt ir neiespējami," viņš sacīja.

Zemkopības ministrija lauksaimniekiem paredzējusi vairākus atvieglojumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai. Tā sola, piemēram, ka Lauku atbalsta dienests ņems vērā nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildē. Tāpat plānots palielināt valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem un aizdevuma kredītprocentu daļējai dzēšanai. Ministrija plāno pārskatīt arī kritērijus dīzeļdegvielas iegādei ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi.

Aivars Bērnāns atzina – Zemkopības ministrijas piedāvātie atvieglojumi zemniekiem daļēji varētu palīdzēt, bet ne pilnīgi.

Viņš cer uz lielāku atbalstu, tāpēc Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība ir nosūtījusi aicinājumu Zemkopības ministrijai izsludināt ārkārtējo situāciju.

Lauksaimnieki lūdz paredzēt projektu realizācijas termiņu pagarinājumus un atcelt vai samazināt minimālos ražošanas ieņēmumus un ražības rādītājus maksājumu saņemšanai. Tāpat apvienība aicina pārskatīt apdrošināšanas kritērijus, piemēram, pagarināt termiņu, līdz kuram var pieteikt apdrošināšanu pret sausuma radītajiem zaudējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti