Austrumvalstu vietā Ukraina
SIA "VK Terminal Services", kas vairāku gadu desmitu garumā Ventspils ostā ir sniedzis ķīmisko un naftas ķīmisko kravu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumus, pēdējos gados palielina tieši augu eļļu pārkraušanas apjomus. Sākotnēji rezervuāros tika krauta tikai rapšu eļļa, ko izmanto kā izejvielu biodīzeļdegvielas ražošanai, bet tagad tās ir arī citas pārtikā izmantojamās eļļas. Pērn pirmo reizi parādījās arī palmu eļļa no Indonēzijas un Malaizijas.
Reaģējot uz ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, ostas termināļiem ne tikai jāmeklē jauni klienti, bet arī jāpielāgo infrastruktūra jaunām kravu plūsmām.
Savukārt uzņēmums "Bio–Venta", kas darbību uzsāka pirms piecpadsmit gadiem, pilnībā pārtraucis ievest rapšu eļļu no Krievijas. Kaut arī uzņēmums pats ir eļļas ražotājs, tomēr izdodas saražot aptuveni 36% no nepieciešamā daudzuma. Daļu iepērk Latvijā.
SIA "Bio–Venta" valdes priekšsēdētājs un finanšu direktors Egils Staris atzina – ģeopolitiskā situācija ir ietekmējusi arī viņus:
"Mums ir pamainījusies piegādātāju ģeogrāfija, jo viena no mūsu izejvielām, ko mēs patērējam, ir rapšu eļļu, to iepērkam no citiem ražotājiem. 90% mēs iepērkam tagad no Ukrainas ražotājiem un piegādātājiem. Pirms kara bija no Austrumiem – Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas."
Ne vairs pa dzelzceļu, bet autoceļiem
Vienlaikus ir mainījies veids, kā eļļa nonāk Ventspilī. Arī to ietekmējis karš Ukrainā. Staris piebilda, ka reizēm viss stāvlaukums ir pārpildīts ar smagajām mašīnām ar Ukrainas numurzīmēm.
"Tas faktiski ir vienīgais iespējamais savienojums pašreiz. Dzelzceļš nav iespējams, jo caur Baltkrieviju netiek laistas kravas. Tiek vests ar mašīnām, tas gan nav pats ērtākais veids. Mašīnas tiek aizturētas uz robežas līdz pat 12 dienām.
Tad, kad atbrauc šeit, viena krava ir 25 tonnas, pretstatā dzelzceļam, kas ir 60–65 tonnas. Operāciju ir kļuvis vairāk. Faktiski izmainījies ir tas – ja mums iepriekš nāca kravas pa dzelzceļu, tad tagad ir ļoti daudz mašīnu kravu."
Uzņēmums plāno dubultot rapšu eļļas izspiešanu, kas ļautu saražot vairāk pašiem. Gandrīz 100% visa saražotā produkcija tiek eksportēta un pārvadāta caur Ventspils ostu. Ja eļļu ostā pārkrauj paši, tad otru saražoto produktu – lopbarības rapšu raušus – pārkrauj, izmantojot citus ostas termināļus.
"Tas nav daudz, bet mēs tomēr nodrošinām aptuveni 150 tūkstoš tonnu apgrozījumu gadā. Būs vēl vairāk, kad būs pabeigta eļļas ceha otrā kārta, tad šis pienesums būs vēl par kādiem 30 līdz 40 tūkstošiem lielāks," turpināja Staris.
Ventspils osta – jaunas identitātes meklējumos
Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norādīja, ka Ventspils osta šobrīd pēc būtības ir jaunas identitātes attīstības priekšā.
No fosilās enerģijas tranzīta ostas, par kādu tā tika veidota pagājušā gadsimta vidū, tai jākļūst par enerģijas ostu ar lielu uzsvaru uz atjaunojamiem energoresursiem plašā šī vārda izpratnē.
Tieši Krievijas naftas produktu apjoma samazinājums līdz nullei arī galvenokārt noteicis to, ka kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājies par 29,3%. Arī Liepājas ostā vērojams kravu apgrozījuma samazinājums par 4,9%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas bija rekorda gads, un uzņēmēji turpina pielāgoties, uzsvēra Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis. Drīzumā kā jauns produkts, ko pārkraus ostā, būs pašu ūdens.
"Tuvākajos mēnešos ekspluatācijā nodos dzeramā ūdens eksporta termināli, kur paredzēts pārkraut 3 miljonus tonnu gadā un eksportēt. Tā būs papildus pietiekami liela kuģu kustība Liepājas ostā. Strādājam pie atkrastes vēja parka bāzes izveides Liepājā, kas papildus nodrošinās pēc vairākiem gadiem arī kuģu kustību," nākotnes plānus ieskicēja Hmieļevskis.
Ir vēl vairāki projekti, par kuriem viņš vēl nevarēja stāstīt, taču norādīja – jau iepriekš bijis uzstādījums, ka Liepāja ir multifunkcionāla osta.
Liepājas ostā plānots rekonstruēt prāmju piestātni, kas ļautu nodrošināt kustību uz Zviedrijas dienvidiem, tā būtu papildu iespēja Liepājas ražotājiem eksportēt savu produkciju. Gan Liepājas, gan Ventspils ostas pēdējā piecgadē ir veikušas nozīmīgus ostas attīstības projektus. Ventspils brīvostai, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, izdevies atjaunot abus molus un priekšostas krasta stiprinājumus, kā arī sakārtot ostas pievadceļus. Abos projektos finansējuma apmērs kopumā sasniedz aptuveni 40 miljonus eiro. Liepājā padziļināta osta, izbūvēti auto un dzelzceļa pievadceļi, īstenojot investīciju projektus 45 miljonu eiro apmērā.
