Eiropas Savienība pret Krieviju ir noteikusi plašas sankcijas, bet tās neattiecas uz lauksaimniecības produkcijas eksportu. Tikmēr Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksports ir ievērojami apgrūtināts, jo Krievija bloķē Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām.
Statistika rāda, ka agresorvalsts izmanto šo situāciju savā labā, piemēram, pašlaik Krievijas kvieši veido 24% no pasaules kviešu eksporta, salīdzinot ar 16% tirgus daļu pirms iebrukuma Ukrainā.
Valsts drošības dienests (VDD) oktobra sākumā LTV raidījumam "De facto" apliecināja, ka graudu un zirņu importa pieaugums no Krievijas piesaistījis tā uzmanību, taču no plašākiem komentāriem atturējās.
Centrālā statistikas pārvalde raidījumam atklāja, ka kukurūzu no Krievijas šogad importējuši četri Latvijas uzņēmumi, zirņus – pieci un eļļas rapšus – seši. Taču konkrētu uzņēmumu nosaukumi netiek atklāti.
"De facto" vēstīja, ka, apskatot lielāko lopbarības vairumtirgotāju datus, redzams, ka ārējās tirdzniecības statistikas tendences īpaši sakrīt ar apgrozījuma kāpumu vienam tirgotājam – SIA "Avrora Baltic". Pirms kara tam apgrozījums bija 53 miljoni eiro, pērn – jau nepilni 180 miljoni. Līdz kara sākumam tas vēl bija Krievijas uzņēmuma "Sentjabr" meitasuzņēmums Latvijā. "Sentjabr" reģistrēts Ļipeckas apgabalā, aptuveni 400 kilometrus no Ukrainas robežas.
ES dalībvalstis kopumā šī gada pirmajos 8 mēnešos no Krievijas importēja par 31% kviešu un kukurūzas vairāk nekā attiecīgā laika posmā pērn. Runa ir par 739 tūkstošu tonnu pieaugumu.
Pašlaik lielākās Krievijas graudu importētājas ir Latvija, Itālija un Grieķija, bet lielākais pieaugums bijis tieši Latvijai.
Ja pirms pilna mēroga kara sākuma Ukrainā tikai ap 11% no Latvijas graudu importa nāca no Krievijas un bija ap 100 tūkstoši tonnu, tad šogad jau pirmajos astoņos mēnešos attiecīgais apjoms sasniedzis 266 tūkstošus tonnu un 34% no kopējā Latvijas graudu importa.
Latvija no Krievijas visvairāk importē kukurūzu: tā veido 87% no visiem graudiem, kas importēti no Krievijas.
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos 82% no Latvijā ievestās kukurūzas nākuši no Krievijas. Šogad kukurūzas imports no Krievijas audzis par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.
Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var paredzēt, ka lielākie graudu apjomi vēl tikai ienāks gada beigās, kas tradicionāli ir aktīvākais graudu tirdzniecības laiks.
Tāpat pēc iebrukuma Latvija strauji sākusi no Krievijas importēt dažādus saulespuķu produktus. Rauši un citi cietie atlikumi pērn importēti astoņas reizes vairāk – 2021. gadā 22 tūkstoši tonnu, savukārt pirmajā kara gadā jau 186 tūkstoši tonnu.
Tikpat pēkšņi Latvija kļuvusi par nozīmīgu Krievijas kaltēto zirņu importētāju – pērn apjoms cenas izteiksmē pieaudzis četras reizes, svara ziņā – divarpus reizes. 2021. gadā no Krievijas ievesti 53 tūkstoši tonnu zirņu, pērn – 132 tūkstoši tonnu.
"Ja skatāmies to, kas tagad tiek ievests Latvijā pāri robežai – šie skaitļi ir būtiski pieauguši," atzīst zemkopības ministrs Krauze.
"Mūsuprāt, tas nav pareizi, jo Eiropā nav bads un mums šeit nav vajadzīga Krievijas produkcija.
Ja runā par pasauli, tur, kur ir bads, tad, protams, ka Latvija nedrīkst un arī nekad nebremzēs tranzītu, ja tas iet uz Āfrikas valstīm vai citur, kur tiešām ir nepieciešami pārtikas produkti."
Krauze pārrunājis situāciju arī ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kā arī informējis par situāciju ES Padomi. Šis gan nav zemkopības ministru jautājums, bet Krauze uzsvēra, ka būtiski sākt diskusiju.
Zemkopības ministrs solīja, ka ministrija sagatavos arī informāciju, kas ir tie Latvijas uzņēmumi, kas sākuši pastiprināti importēt graudus no Krievijas, izmantojot to, ka tie tur ir lētāki, lai arī nav skaidrs, vai šie graudi nav audzēti okupētajās teritorijās vai nozagti Ukrainai. Tāpat tiks pētīts, vai šie graudi paliek Latvijā vai tiek eksportēti tālāk uz citām ES valstīm.
Lauksaimniecības kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons sarunā ar "De facto" atzina, ka Krievija šobrīd izkonkurē Latvijas zemniekus, jo Krievijā ražu var izaudzēt ar krietni lētākiem minerālmēsliem, kā arī augu aizsardzības prasības tur ir zemākas.
