Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.
Līdzekļus novirzītu nesamērīgā kredītprocentu pieauguma segšanai
Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai – līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.
Pēc Budžeta komisijas aplēsēm, bankas katru ceturksni nodevas veidā iemaksās aptuveni 20 miljonus eiro jeb 80 miljonus eiro gadā.
Komisijas ieskatā šie līdzekļi būs pietiekami, lai sniegtu hipotekāro kredītu ņēmējiem 50% atlaidi hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm.
Ja kredītiestāde brīvprātīgi samazinās kredīta procentu likmi par 50%, hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva kredītiestādei nebūs jāmaksā, paredz komisijas priekšlikumi.
Budžeta komisijas vadītājs Latvijas Televīzijai skaidroja, ka priekšlikums balstīts uz deputātu vēlmēm, diskutējot par pirmo lasījumu: "Pārsvarā visi pieprasīja virspeļņas nodokli no bankām, kas ir daudzās Eiropas valstīs ieviests. Un praktiski, lai realizētu šo atbalsta programmu, tad arī radās ideja par šādu nodevu, kas ir paredzēta tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam."
Reirs komisijas sēdē arī uzsvēra, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ir jāpārveido par banku, lai "radītu konkurenci banku monopolam un attīstītu kreditēšanu".
Ar priekšlikumu tikai šodien iepazinusies par nozari atbildīgā asociācija, kas kopumā pret šo ieceri Saeimai piespiest bankas uz pusi samazināt procentus kategoriski iebilst.
Latvijas Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars norādīja, ka priekšlikums nav līdz galam saprotams: "50% samazinājums un tad arī vēl šis pa virsu tiem pašiem cilvēkiem. Vai kā? Es nesaprotu to korelāciju, nevarēju īsti saprast no prezentētā."
Par priekšlikumiem deputāti balsos nākamnedēļ
Grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 12. oktobrī. Budžeta komisija otrdien, 24. oktobrī, tikai izskatīja otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, savukārt pēc nedēļas plāno par tiem diskutēt un balsot.
Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par 50% atlaides piemērošanas hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.
Atbalsts tiktu attiecināts uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.
Patlaban likumprojektā paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt persona, kurai tas ir vienīgais hipotekārais kredīts,
taču deputāti sola nākamajiem lasījumiem vēl diskutēt, vai atbalstu varētu attiecināt uz hipotekāro kredītu vienīgajam mājoklim. Atbalsts nebūs paredzēts tiem, kuri kreditēto mājokli izīrē.
Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un tas nekādā veidā nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju. Likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz 2023. gada 30. septembrim.
Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, paredzēts, ka kredītņēmējs iesniegs kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām, paredz priekšlikums.
Likumprojekta autori tā anotācijā atzīst, ka šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē.
Regulējums arī ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu eiro apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā, ņemot vērā to, ka
šobrīd hipotekāro kredītu, kas izsniegti mājsaimniecībām, atlikums sasniedz 4,7 miljardu eiro apmēru.
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 3. oktobrī konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu. Saeima ieceri 12. oktobrī konceptuāli atbalstīja. Komercbankas pārstāvošā Latvijas Finanšu nozares asociācija gan brīdinājusi, ka šādu ierobežojumu bankas varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Tikmēr valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sagaida banku iniciatīvu un pretimnākšanu klientiem. Premjere LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka finanšu grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam paredzētas finanšu institūcijas "Altum" garantijas, kam plānots novirzīt 12 miljonus eiro valsts budžeta naudas.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) kā vienu no risinājumiem vērtē kredītprocentu maksājumu iekļaušanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku – 2023. un 2024. gadā. FM grib arī, lai bankas nākamgad veiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu 20% apmērā.
