Latvijas Bankas publiskotie dati liecina, ka Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) īstenotā procentu paaugstināšanas politika, radot negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku.
Pašlaik kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu tikai peļņas sadales brīdī.
Tomēr kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali.
Savukārt samaksātais nodoklis tiks ņemts vērā, veicot peļņas sadali, proti, nodokļa maksājumu, kas aprēķināts peļņas sadales brīdī, būs tiesības samazināt par kredītiestādes vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekš samaksāto nodokli hronoloģiskā secībā. Nodokļa aprēķins jāiesniedz vienlaikus ar pirmstaksācijas gada pārskatu.
Likumprojekta mērķis ir, izmantojot netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu kreditētājiem, rast papildu līdzekļus ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanas pasākumu veikšanai.
KONTEKSTS:
Banku neplānoti lielo peļņu daļēji izmantot valsts vajadzību labā mūsu kaimiņi attapa pavasarī. Lietuvā noteiktu laiku piemērots solidaritātes jeb virspeļņas nodoklis bankām. Savukārt Igaunijā veiktas izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodoklī. Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") par labāku esam atzinis igauņu izvēlēto ceļu.
Vienlaikus Latvijā sarunās par nodokļa ieviešanu cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt.
