Dažādu motīvu vadīti
Aptaujas labā ziņa ir tā, ka katrs piektais darba jautājumus atvaļinājuma laikā risina tikai izņēmuma kārtā, savukārt nepilna trešdaļa jeb 27% respondentu atzina, ka atvaļinājuma laikā netiek traucēti.
Pilnvērtīgu atpūtu lielākoties bauda jauni cilvēki un fiziska darba darītāji.
Tikai divi procenti no aptaujātajiem ir bijuši drosmīgi noraidīt priekšnieka lūgumu pievērsties darbam atvaļinājumā.
"Citadeles" valdes loceklis Valters Ābele teica, ka it īpaši kovida laiks attīstījis digitālās lietas, darba jautājumus ļaujot kārtot arī no mājām.
"No vienas puses tas ir labi, ir vairāk iespēju elastīgi strādāt vai nu no darba, vai no mājām. Bet, protams, tas nozīmē, ka atvaļinājumā ieradumi turpinās. Mēs turpinām strādāt no mājām, kaut gan mums vajadzētu atpūsties. Tie ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju ieradumi, kurus vajadzētu mainīt," norādīja Ābele, piebilstot, ka banka "Citadele" nolēmusi šo problēmu risināt, atslēdzot attālināto pieeju, kamēr cilvēks ir atvaļinājumā.
Tiesa, arī senākas un starptautiskas aptaujas rāda līdzīgu ainu, ka ap sešdesmit procentiem iedzīvotāju atvaļinājuma laikā nākas strādāt. Daļa to piekrīt darīt bailēs zaudēt darbu, cits raujas strādāt, jo jūtas neaizstājami, vēl daļa krāj virsstundas un pelna naudu, darba kvalitāti ne vienmēr izvirzot pirmajā plānā.
Atpūta — cilvēka pamattiesības
Uzrunātie eksperti pirmkārt frāžaini piesauca likuma normas, kas atvaļinājumu tiešā veidā liek uzskatīt par atpūtu no darba lietām, kā arī noguruša darbinieka produktivitātes zaudēšanu. Taču Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs vērtēja, ka
būtu aizsākama plašāka diskusija par darbaspēka pārlieku neizmantošanu.
Gorkšs pauda, ka lielā daļā gadījumu tieši vadītāji ir tie, kas atvaļinājumu izmanto tikai teorētiski, tāpēc būtisks jautājums darba devēju pusē ir par to, cik ļoti tie sagatavojas atvaļinājuma laikam ar aizvietotājiem gan padotajiem, gan sev.
"Strādāšana atvaļinājuma laikā var liecināt par vairākām lietām — iekavētu darba apjomu, pārlieku pienākumu nastu un nemācēšanu atpūsties," viņš sacīja.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja vietniece Gita Oškāja norādīja uz divām problēmām – daļa darbinieku strādā bez apstājas un krāj atvaļinājuma dienas naudas gūšanai aiziešanas brīdī, bet otri atvaļinājumā dodas formāli.
"Atpūta nav iegriba vai kaprīze, bet cilvēka pamatvajadzības un pamattiesības.
Pašam darbiniekam ir jābūt stingrākam un pašpārliecinātākam par savām tiesībām, jo tās ir rūpes arī par viņa veselību un, iespējams, dzīvību,"
pauda Oškāja.
Viņa atzina, ka šī problēma ir daudz plašāka par dažiem darbaholiķiem vai vergturiem darba devējiem, jo lielākajā daļā gadījumu strādāšana atvaļinājuma laikā norāda uz nabadzību un valsts vadības nepadarītiem darbiem.
