Nākotnes prognozes: darba tirgū būs ievērojami vairāk cilvēku pensijas vecumā
Demogrāfiskie izaicinājumi un iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā radīs problēmas darba tirgū ne vien nākotnē, bet tas ir jūtams jau patlaban. Pēdējie vecuma struktūras dati apkopoti 2022. gadā, un tie liecina, ka 21% iedzīvotāju bija pensijas vecumā, 63% darbspējas vecumā un 16% bija bērni un jaunieši.
Nākotnes prognozes liecina, ka darba tirgū pensijas vecumā esošo cilvēku īpatsvars ievērojami pieaugs.
Ekonomikas ministrijas (EM) analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle norādīja: "Uz 2040. gadu, ja mēs skatāmies, tad prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijā – 1,73 miljoni, no kuriem 27% pensijas vecumā, 60% darbspējas vecumā un 13% bērni un jaunieši vecumā līdz 14 gadiem."
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidroja, ka šobrīd darba tirgus izjūt 90. gadu demogrāfijas krīzes sekas: "Tajā laikā, kad piedzima mazāk bērnu, mums ir potenciāli mazāk vecāku, kuriem var būt bērnu. Protams, tas viss arī atspoguļojas darba tirgū, un šobrīd mēs redzam, ka jauno darbinieku skaits ir mazāks nekā to cilvēku skaits, kas iet pensijā."
Tāpat ekonomists akcentēja, ka šobrīd aizvien vairāk nodarbināto ir jau sasnieguši pensijas vecumu, bet turpina darba gaitas. "Vai nu viņi paši to grib, vai nu viņiem ir tādi apstākļi, ka jāturpina darbs, jo nepietiek līdzekļu," atzīmēja Migunovs.
Ietekmi atstāj arī imigrācija un emigrācija
Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka nākotnes prognozes izteikt ir grūti, jo darba tirgu ietekmē ne tikai dzimstība, bet arī imigrācija un emigrācija.
"Ja imigrācija mums pieaugs, tad mums ir jāpievērš uzmanība arī strukturālām pārmaiņām darba tirgū, jo tie cilvēki, kuri iebrauc, varbūt nav tik kvalificēti," sacīja Migunovs.
Uz jautājumu, ko politikas veidotāji un darba devēji jau šobrīd var darīt, lai demogrāfijas ietekmi uz darba tirgu nākotnē pēc iespējas vairāk mazinātu, Zīle pauda: "Tas izaugsmes potenciāls un spēka pielikšanas punkts noteikti ir jāmeklē produktivitātes kāpināšanā. Darīt tās lietas, kuras ir jādara cilvēkam, un pēc iespējas ļaut mašīnām darīt tās lietas, kuras tās var paveikt. Darbināt ekonomiku tādu, kā tā ir šobrīd, mēs nevaram. Tas nav ilgtspējīgi. Ir jādomā, kā strādāt savādāk, jo šobrīd imigrācijas politika ir ļoti demokrātiska attiecībā uz darbaspēka ievešanu."
Darba devēji: Uzņēmējiem jāmaina domāšana
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis uzsvēra, ka pašreizējos demogrāfiskajos apstākļos toni darba tirgū nosaka darba ņēmēji, nevis devēji, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jāmaina domāšana.
"Mēs vairs neesam tādā situācijā kā pirms desmit, divdesmit gadiem, kad bija liels bezdarbnieku skaits un bija, no kā izvēlēties, un labs darba devējs bija tas, kas radīja daudzas darbavietas. Šobrīd tas ir otrādi. Darba devējam ir jādomā, kā darbavietas optimizēt, lai būtu mazāka atkarība no cilvēkresursiem. Pēc iespējas automatizēt procesus un piedāvāt pievilcīgākus darba nosacījumus," sacīja Hermanis.
Hermanis uzsvēra, ka šobrīd darba devējam jādomā, kā radīt divas labi atalgotas darbavietas, nevis trīs vai četras zemāk atalgotas darbavietas.
