Donjanas nacionālais parks Spānijas dienvidos. To dēvē par Eiropas putnu paradīzi. Bet nu flamingo var saredzēt tikai ar binokli. Putni uzturas lagūnās, kuras vēl nav izžuvušas. Parka darbinieki satraukti, ka ilgstošais sausums apdraud bioloģisko daudzveidību. Paliek aizvien mazāk sugu.
"Svarīgākais Donjanā ir tas, ka atrodamies putnu migrācijas ceļa vidū," stāstīja organizācijas "Living Donana" vides gids Serhio Gonsaless Asjans
Donjanas apkaimē ir arī 37 000 hektāru plaši rīsa lauki. Sarežģīta sūkņu sistēma novirza ūdeni no Gvadalkiviras upes uz laukiem. Katru gadu iestādes piešķir lietotājiem noteiktu daudzumu ūdens.
"Šis ir rīsu lauku apgabals. Pēdējos trīs gados no ūdenskrātuvēm kalnos nav pienācis pietiekami daudz saldūdens. Ūdens kļūst sāļāks. Un tas vairs neder rīsu laukiem," atzina vides gids.
Sausums Hosē fermā valda jau trīs gadus. Pērn situācija kļuva kritiska. Fermeris un viņa kolēģi saņēma par 70% mazāk ūdens. Tāpēc audzētāji nolēma apstrādāt tikai 30% no saviem rīsa laukiem.
"Te ir māls. Tas ir izkaltis. Tas neļauj audzēt graudaugus vai dārzkopības kultūras. Šeit, Gvadalkiviras purvājos, vienīgais, kas var augt, ir rīsi. Bet arī tikai apūdeņotajā teritorijā," klāstīja rīsu audzētājs.
Eiropiešiem ļoti garšo Spānijas saulē nogatavinātās ogas, bet tām vajadzīga valgme. Lai izaudzētu vienu kilogramu zemeņu, nepieciešami 300 litri ūdens. Velvas provincē izaug 98% spāņu ogu un 30% no visas Eiropas ogām. Meklējot ūdeni, daudzi fermeri veido nelegālus urbumus, kas iesniedzas Donjanas nacionāla parka gruntsūdeņu slānī. Un šādu urbumu un aku ir simtiem. Vides sargi satraukti, ka zemeņu audzētāji un ūdens zagļi apdraud nacionālo parku.
Eiropas Komisija jau iesūdzējusi tiesā Spānijas valdību par dabas vērtību nepietiekamu aizsardzību. Sausums draud pārvērst tuksnesī divas trešdaļas Spānijas teritorijas.
Valdība vērsusies pie Briseles ar lūgumu palielināt atbalstu lauksaimniekiem. Ir skaidrs, ka arī liela daļa olīvkoku, visticamāk, šogad nedos ražu. Olīveļļas cena Spānijā jau ir par 60% augstāka nekā pirms gada.
Arī lopkopjiem trūkst ūdens, lai padzirdītu mājlopus.
Cūku audzētājs Alfonso Martins stāstīja: "Ja mums nav ūdens cūkām, kā mēs varam laistīt kokus? Ir ļoti sauss. Mēs piedzīvojam ļoti grūtus laikus."
Cūkkopis ir sastādījis tūkstošiem ozolu. Tie ir ļoti svarīgi Ibērijas cūkām, ko viņš audzē slavenajam Pata Negra šķiņķim. Taču ozoli tik tikko dod zīles. Turklāt sausuma dēļ tās ir sīkas.
"Ūdens, kas mums šeit bija, ir pazudis. Gruntsūdeņi ir ārkārtīgi nokritušies. Tāpēc mums bija jārok daudz dziļāk, nekā esam pieraduši. Apmēram 150 metru dziļumā," piebilda cūkkopis. "Tās ir klimata pārmaiņas. Mēs, lopkopji, no tā ļoti ciešam. Man nav nākotnes. Mēs, lopkopji, esam lemti apstāties. Lopkopji izzudīs, ja nevaram uzturēt šo ozolu ekosistēmu, kurā mēs dzīvojam."
Spānijas valdība nesen paziņoja, ka plāno tērēt 2,19 miljardus eiro, lai ierīkotu jaunas ūdens apgādes sistēmas, kā arī subsīdijām un palīdzībai zemniekiem.
