LTV žurnālists Gints Amoliņš tikās ar vairāku Eiropas reģionu pārstāvjiem – sākot no Kanāriju salām un beidzot ar Zviedrijas pilsētu Estešundu, kur nākamnedēļ sāksies šīs ziemas sezonas Pasaules kauss biatlonā – lai skaidrotu, cik dažādi ir klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi, un kā tos cenšas risināt.
Eiropas Reģionu komitejas rudens plenārsesijā Briselē pulcējās pilsētu, pašvaldību un reģionu pārstāvji no visas Eiropas Savienības, lai apspriestu lokālās un starpreģionu aktualitātes un risināmos jautājumus, arī klimatiskos.
Latvijai iesaka domāt par vīnkopības attīstību
Toskānas reģiona padomes prezidents Antonio Maceo stāsta, ka šajā Itālijas daļā šogad lielas problēmas radījuši plūdi. Novembra sākumā spēcīgās vētras ar lietavām un plūdiem Toskanā prasīja vairāku cilvēku dzīvības.
Arī maijā Itālijas ziemeļos lietavas un plūdi nodarīja plašus postījumus, ne tikai Emīlijas-Romanjas, bet arī Toskānas reģionā.
"Tas noteikti bija kas ārkārtējs. Tomēr pēdējos gados šie ārkārtas notikumi kļūst vairāk. Pirms diviem gadiem kas līdzīgs notika Toskānas centrālajā daļā ar Arno upi no Florences līdz Pizai. Tikai tāpēc, ka gadu gaitā bijām investējuši, radījuši apstākļus ūdenstecei, Pizas pilsēta nepalika zem ūdens. Citādi viss būtu izvērties ļoti dramatiski."
Klimata pārmaiņas Toskānā liek piemēroties arī lauksaimniekiem, tostarp vīnogu audzētājiem.
"Pēc divdesmit gadiem labākos vīnus vairs neražos mūsu zemēs. Pie mums būs ļoti karsts, un līdz ar to vairs nevarēs to izdarīt.
Domāju, ka tādām valstīm kā jūsējā būtu jāsāk ieguldīt šajā virzienā, jo klimata pārmaiņas citur var radīt temperatūras, kas nepieciešamas kvalitatīvai lauksaimniecībai un vīnam."
"Mūsu labākie vīna dārzi kāpjas uz augšu, augstāk uz kalniem, ja ne jau pašos Toskānas kalnos. Un lauksaimniecības produktu ražošana zemienēs kļūst citāda, ja salīdzina ar laiku pirms 30, 40 gadiem. "
Problēmas arī Kanāriju salu paradīzē
Klimata pārmaiņas rada problēmas arī Kanāriju salās. Spānijas sabiedriskās televīzijas žurnāliste Klāra Rivero ir no šī reģiona, kur augustā izcēlās plaši mežu ugunsgrēki, bet oktobrī sausuma un neparasti karstā laika dēļ atsākās.
"Domāju ka man ir ļoti paveicies, jo Kanāriju salas ir paradīze, bet esam nedaudz noraizējušies. Tagad mums bijušas 15 dienas ar augstu temperatūru, kāda Kanāriju salās nav normāla."
"Azoru salu pastāvīgais anticiklons atsvaidzina salu atmosfēru, jo ir vēsas, atsvaidzinošas gaisa plūsmas. Bet trīs nedēļas esam bijuši bez pasāta vējiem. Tas satrauc, jo gaiss nekustas, temperatūra ceļas.
Tas ir patlaban, bet ir prognozes par būtiskām dabas izmaiņām nākotnē. Tostarp jūras līmeņa celšanās, piekrastes ciemu pazušana, infrastruktūras applūšana.
Piemēram, klimata izmaiņu dēļ var pazust Lansarotes lidosta."
Kanāriju arhipelāga iedzīvotājus satrauc ne tikai klimats, bet arī vulkāniska aktivitāte – pirms diviem gadiem plašu postījumus nodarīja izvirdums Palmas salā.
"Palmas salas vulkāna izvirdums lika daudz upurēt. Cilvēku upuru nebija, taču tika upurēta svarīga nozare, proti, lauksaimniecība. Banānu raža tika ļoti ietekmēta. Zem lavas tika apraktas daudzas banānu audzētavas."
Portugālē plāno atsāļot jūras ūdeni
Spānijas kaimiņvalstī Portugālē nopietnas problēmas radījis sausums. Isilda Gomeša ir Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas priekšsēdētāja. Viņa stāsta – kamēr vienos reģionos pārmaiņas rada problēmas, ka ir pārāk daudz lietus, citos – sausums. Portugāle arī šogad piedzīvoja savvaļas ugunsgrēkus.
Gomeša ir Portugāles dienvidu pilsētas Portimaunas galva. Tur problēma ir ūdens trūkums, tiek apsvēra jūras ūdens atsāļošanas sistēmas izveide.
"Klimata pārmaiņas apturēja lietu. Un tagad mums ir problēmas, jo nav ūdens lauksaimniecībai un pat iedzīvotājiem ir mazliet grūti. Bet mūsu valdība tagad strādā pie šī jautājuma, un esmu pārliecināta, ka mēs izveidosim jūras ūdens atsāļošanas sistēmu.
Domāju, ka tā ir nākotne. Jo, ja mums nav lietus, mums nebūs ūdens, un tad nav ko ēst un nav dzīvības."
Portimaunas iedzīvotāji tiek aicināti taupīt ūdeni, tostarp izsūtot viņiem vēstules.
"Mums ir kampaņas, aicinot cilvēkus mainīt ūdens lietošanas paradumus. Ūdeni skatīt kā kaut ko ļoti labu, bet ļoti grūti iegūstamu. Tas pirmkārt.
Otrkārt, mēs patlaban, piemēram, neaplaistām pilsētas dārzus, neuzkopjam ielas ar ūdeni. Ir grūti tā dzīvot, Bet mums jāaicina cilvēkus darīt visu iespējamo, jo mums jāmainās."
Kaimiņi palīdz dzēst mežu ugunsgrēkus
Klimata pārmaiņas sagādā problēmas ne tikai Eiropas dienvidos, bet arī ziemeļos, kur cilvēkiem un dabai jāpielāgojas arvien siltākam klimatam.
Pērs Lefstrands ir pašvaldības deputāts no Zviedrijas ziemeļu daļas pilsētas Estešundas, kas sporta līdzjutējiem ir labi pazīstama ar biatlonu. Estešundā nākamnedēļ sāksies pirmais šīs sezonas Pasaules kausa posms.
Arī šajā ziemeļu reģionā cilvēki ievēro klimata pārmaiņu izraisītas sekas.
"2018. gada vasara bija ļoti karsta klimata pārmaiņu ietekmē. Mums bija vairāk nekā 50 lieli meža ugunsgrēki reti apdzīvotās vietās, un mums bija vairāk nekā 7000 dzēšanas misiju mežos. Mums palīgā nāca citas Eiropas valstis," stāsta Leftstrands.
"Atceros, kā kādu dienu vienā mazā ciemā Zviedrijas ziemeļos cauri ciematam brauca Polijas ugunsdzēsēju brigāde, un cilvēki stāvēja un aplaudēja viņiem.
Un tas nekad agrāk nebija noticis, mums nekad nebija bijušās šādas problēmas.
Šovasar mums bija augsnes erozija kalnu rajonos, slēpošanas trasē. Esmu diezgan drošs, ka tas arī saistīts ar klimata pārmaiņām."
Zviedrija vēlas atteikties no gāzes
Lai ierobežotu siltumnīcas efektu veicinošos izmešus, Zviedrijā tagad tiek diskutēts par lielāku uzsvaru uz kodolenerģiju – arī enerģētiskās neatkarības kontekstā no Krievijas.
"Zviedrijā par to ir lielas diskusijas. Jo Zviedrijā elektrības cenas ļoti atšķiras atkarībā no tā, kurā Zviedrijas apgabalā jūs dzīvojat, un atkarībā no tā, vai vējš pūš vai nē. Ja vējaināks, tad cenas zemākas. Bet dažkārt, kad vēja nav, mēs esam atkarīgi no naftas un gāzes."
"Zviedrijā mums ar gāzi ir divas problēmas. Pirmā - lielākā daļa tiek importēta no Krievijas, un otra problēma ir tā, ka tā ir gāze.
Tāpēc mums ir jāatrod jauna pieeja, lai mums nevajadzētu importēt šāda veida enerģijas avotus."
Tāpat arī viss, kas saistīts ar bezizmešu tehnoloģijām – elektroauto infrasturktūras attīstība, bet arī citi projekti, kas veicinātu lokālu šādu tehnoloģiju izmantošanu.
"Piemēram, mēs būvējam jaunu bērnudārzu, un celtniecībai izmantojam tikai uzņēmumus, kuriem ir elektriskā tehnika bērnudārza uzbūvēšanai.
Tas ir pirmais gadījums Zviedrijā, kad izmantojam šo sistēmu. Bet zinu, ka Oslo, Norvēģijā viņi ir uzcēluši daudzas sabiedriskās ēkas, kas uzbūvētas ar nulle emisijām."
Jāatrod līdzsvars starp vides aizsardzību un izmaksām
Tajā pašā laikā Lefstrands uzsver, ka jāņem vērā arī realitāte un izmaksas, un kā tās ietekmē sabiedrību kopumā, tādēļ jāmēģina rast līdzsvars starp plašāku zaļo tehnoloģiju izmantošanu un izmaksām.
"Zviedrijā mums bija debates par degvielas cenām. Nezinu, vai jums Latvijā ir tāpat, bet mums ir prasība naftas degvielai pievienot biodegvielu. Bet cenas kļūst arvien augstākas. Un tagad diskutējam, vai vajadzētu samazināt biodegvielas proporciju, lai samazinātu cenas."
Lefstrands paralēli darbam domē ir arī sociālās psiholoģijas profesors. Viņš uzsver, ka lēmumu pieņēmēji nedrīkst pieņemt tādus lēmumus, kas ir pārāk attālināti no cilvēkiem. Ir nepieciešams ieklausīties, ir nepieciešams paskaidrot, piemēram, arī attiecībā uz pāreju uz elektromobiļiem.
"Šobrīd lielākā daļa brauc ar benzīna vai dīzeļa auto. Nākotnē tas tā vairs nebūs. Bet šobrīd ir, un mums ir jāieklausās cilvēkos, jāatrod veids, kā pieņemt pareizos lēmumus.
Lai īstenotu pārmaiņas, bet tajā pašā laikā turot ausis pie zemes un klausoties, lai saprastu, ko saka cilvēki. Pretējā gadījumā mēs zaudēsim kontaktu ar pilsoņiem, un nedomāju, ka tas nāktu par labu videi."
