Ar grozījumiem noteikti pārdotās elektroenerģijas ieņēmuma griesti 180 eiro apmērā par vienu saražotās elektroenerģijas megavatstundu par laika posmu no 2022. gada 1. decembra līdz šā gada 30. jūnijam.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") iepriekš skaidrojis, ka laika periods saistīts ar Eiropas Savienības regulu, kas paredz virsieņēmumus novirzīt speciāliem mērķiem. Proti, regula paredz, ka dalībvalstīm būtu jāiekasē kā nodoklis elektroenerģijas ražotāju 2023. gada pirmā pusgada virspeļņa (virs 180 eiro par MWh) un šī nodokļa ieņēmumi jāizmanto galalietotāju labumam.
Regulējums attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas.
Par virsieņēmumu apmēru un izlietojumu jāinformē Būvniecības valsts kontroles birojs.
Regulējums neattiecas uz ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no biometāna vai dabasgāzes un sniedz tiešu atbalstu elektroenerģijas galalietotājiem, piemēram, ražo elektroenerģiju koģenerācijas iekārtās un ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā.
Tāpat ar grozījumiem likumā nostiprināts elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegums ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī aizliegums piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu.
Lai nodrošinātu elektroenerģijas balansu Latvijas elektroapgādes sistēmā, pārvades sistēmas drošumu un darbības stabilitāti līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
Grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
