Eiropas Komisija rosina ES dalībvalstīm samazināt elektroenerģijas patēriņu par vismaz 10%

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka ierosina ārkārtas intervenci Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu neseno dramatisko cenu kāpumu.

EK norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstis saskaras ar sekām, ko radījusi nopietna neatbilstība starp enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kas lielā mērā skaidrojama ar to, ka Krievija turpina izmantot savus energoresursus kā ieroci.

Lai mazinātu pieaugošo spiedienu, ko tas rada Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, EK tagad sper nākamo soli šā jautājuma risināšanā, ierosinot ārkārtas pasākumus elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanai, kas palīdzēs patērētājiem samazināt elektroenerģijas izmaksas, un pasākumus enerģētikas nozares virsieņēmumu pārdalei galalietotājiem.

Tas izriet no iepriekš pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz gāzes krātuvju uzpildi un pieprasījuma pēc gāzes samazināšanu, lai sagatavotos gaidāmajai ziemai. Komisija arī turpina darbu, lai uzlabotu tirgus dalībnieku likviditāti, samazinātu gāzes cenas un reformētu elektroenerģijas tirgus struktūru ilgtermiņam.

EK norāda, ka pirmais solis augsto cenu problēmas risināšanai ir pieprasījuma samazināšana. Tas var ietekmēt elektroenerģijas cenas un vispārēji nomierināt tirgu.

Ļoti svarīgs risināms jautājums ir visdārgākās elektroenerģijas patēriņa stundas, kad cenu būtiska ietekmē elektroenerģijas ražošana gāzes elektrostacijās, EK ierosina pienākumu samazināt elektroenerģijas patēriņu vismaz par 5% atlasītās maksimumcenas stundās.

ES dalībvalstīm būs jāapzina 10% stundu, par kurām paredzams, ka tajās būs maksimālā cena, un šajās maksimumstundās jāsamazina pieprasījums.

Komisija arī ierosina dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. martam censties samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu vismaz par 10%.

Lai panāktu minēto pieprasījuma samazinājumu, tās var izvēlēties piemērotus pasākumus, tostarp finansiālu kompensāciju.

Samazinot pieprasījumu maksimumslodzes laikā, gāzes patēriņš ziemā samazinātos par 1,2 miljardiem kubikmetru.

EK arī ierosina pagaidu ieņēmumu griestus "inframargināliem" elektroenerģijas ražotājiem, proti, tehnoloģijām ar zemākām izmaksām, piemēram, atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija un lignīts, kuras piegādā elektroenerģiju tīklam par izmaksām, kas ir zemākas par cenu līmeni, ko nosaka dārgākie "marginālie" ražotāji.

Šie inframarginālie ražotāji, to darbības izmaksām saglabājoties relatīvi stabilām, ir guvuši nepieredzēti lielus ieņēmumus, tāpēc ka vairumtirdzniecības cenas noteikšanā ļoti liels iespaids ir dārgajām gāzes elektrostacijām.

EK ierosina noteikt inframarginālo ieņēmumu griestus 180 eiro par megavatstundu apmērā. EK uzskata, ka tas ļaus ražotājiem segt savas investīcijas un darbības izmaksas, nekaitējot investīcijām jaunās jaudās saskaņā ar mūsu 2030. un 2050. gada mērķiem enerģētikas un klimata jomā. Ieņēmumus, kas pārsniedz griestus, iekasēs ES dalībvalstu valdības un izmantos, lai palīdzētu enerģijas patērētājiem samazināt rēķinus.

Dalībvalstis, kas tirgo elektroenerģiju, tiek mudinātas solidaritātes garā noslēgt divpusējus nolīgumus, lai daļu no inframarginālajiem ieņēmumiem, ko iekasējusi ražotāja valsts, pārdalītu par labu galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā elektroenerģiju ražo maz. Šādi nolīgumi tiks noslēgti līdz 2022. gada 1. decembrim, ja dalībvalsts elektroenerģijas neto imports no kaimiņvalsts ir vienāds ar 100 % vai lielāks par tās galveno eksportētājvalsti.

 

EK ierosina arī pagaidu solidaritātes iemaksu no virspeļņas, kas gūta no darbībām naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros, uz ko neattiecas inframarginālo ieņēmumu griesti.

Šī laikā ierobežotā iemaksa saglabātu investīciju stimulus pārejai uz zaļo ekonomiku. Dalībvalstis to iekasēs par 2022. gada peļņu, kas pārsniedz 20 % pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo trīs gadu vidējās peļņas. Ieņēmumus iekasēs dalībvalstis un novirzīs enerģijas patērētājiem, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām, smagi skartiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm.

EK ierosina, ka intervencei elektroenerģijas tirgus noteikumos jāiet vēl tālāk. Priekšlikumi pirmo reizi atļautu regulētas elektroenerģijas cenas zem pašizmaksas un paplašināt regulētās cenas, lai tās attiektos arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

EK prezidente Urzula fon der Leiena vēsta, ka EK turpinās izmantot arī citus veidus, kā samazināt cenas Eiropas patērētājiem un rūpniecībai un kā mazināt spiedienu uz tirgu.

"Krievijas agresija un manipulācija ietekmē pasaules un Eiropas enerģijas tirgus, un mums ir apņēmīgi jārīkojas.

Šodien Eiropas Komisija iesniedz turpmākus priekšlikumus, kurus dalībvalstis var ātri pieņemt un īstenot, lai mazinātu spiedienu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem," teica fon der Leiena.

"Mums, turpinot būt vienotiem, saskaroties ar to, ka Putins izmanto gāzes piegādes par ieroci, jānodrošina, lai šajos līdz šim nepiedzīvotajos laikos līdz minimumam samazinātu augsto gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām."

Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone uzsver: "Mēs šodien veicam ārkārtas intervenci mūsu elektroenerģijas tirgus uzbūvē, nosakot ieņēmumus griestus zemāku izmaksu elektroenerģijas ražotājiem un atļaujot ārkārtas pasākumus attiecībā uz cenu regulēšanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tas ļaus dalībvalstīm šajos grūtajos laikos palielināt un novirzīt ieņēmumus tiem, kam tie vajadzīgi, neapdraudot tirgus ilgtermiņa darbību."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti