Uzņēmumā "Nemo" pēc pārtraukuma šujmašīnas atkal rūc divos cehos. Attīstīties izdevies, pateicoties zviedru ieguldījumam. Uzņēmuma izveidotāja, tagad joprojām vadītāja, bet kopš pagājušā gada ne vairs īpašniece, kopā ar Latvijas Rūpniecības un Tirdzniecības kameras pārstāvjiem Latgalē pauž šaubas par jauno plānu, kā ministrijām jāsekmē austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi.
"Starp ministrijām nav ne mazākās vēlmes, kā būtu tas jādara. Nav nekādas vēlmes," stāstīja "Nemo" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.
"Finanšu ministrija, piemēram, norādīja, ka runas par nodokļu atlaidēm vai kādām īpašām programmām netiks apskatītas, jo tās nav atrunātas pamatnostādnēs," viņa piebilda.
Plānā ir konkrēti priekšlikumi, piemēram, atgriezt ārzemēs dzīvojošos pierobežā. Nav gan aprēķināts, cik tādu būtu nepieciešams.
Uzņēmēja pierobežā apgalvo, ka grūti atrast jaunus darbiniekus. Piemēram, jaunajā cehā, kur ražos telšu sastāvdaļas, radītas jaunas darba vietas. Taču visas vēl nav aizpildītas. Natālija šeit nesen kā sākusi strādāt, jo atgriezusies no Lielbritānijas.
"Alga ir pievilcīgāka tur nekā šeit. Cilvēki atgriežas tikai tāpēc, ka tur viņiem apnīk," stāstīja "Nemo" darbiniece Natālija.
Tomēr arī ar remigrantiem nepietiks.
Uzņēmēja vērtēja, ka nepieciešams motivēt Latgalē atgriezties arī tos, kas dzīvo Rīgā, mazināt darbaspēka plūsmu no reģiona uz galvaspilsētu.
Atzīst, ka jāceļ algas. Valsts var palīdzēt uzņēmējiem un vajadzības gadījumā uzņēmēji palīdzēs valstij.
"Ja gadījumā ir kādi draudi, lai šeit var pārvērsties gan ēkas, gan dzīvokļi, gan angāri jau militārajām vajadzībām," skaidroja Zemdega-Grāpe.
Katram šādam mērķim būtu jābūt norādītam konkrētam atbildīgajam. Plānu liek kopā Vides aizsardzības un reģionālajā ministrijā.
"Tajā ir iekļauts ļoti plašs vēlmju apjoms. Protams, mēs gribam visu un uzreiz, bet reāli tas nav iespējams. Jo investīcijas plānā bija pāri par miljardu eiro. Latvijā nav iespējams droši vien tādu finansējumu uzreiz atrast," pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre (JV) Inga Bērziņa.
Tāpēc ministrija tagad izvēlēsies, kuras vēlmes ir prioritātes un tad meklēs, kā to īstenošanai piesaistīt valsts vai Eiropas Savienības finansējumu.
