ECB atzinumā negatīvi vērtēja Saeimas apstiprināto atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.
Trešdien par to diskutēja atbildīgās parlamenta komisijas deputāti.
Saeimas komisija secināja, ka ECB atzinums ir vien rekomendācija. Tur nav minēts nekas par to, ka likuma grozījumi un atbalsts būtu jāatceļ. Vien negatīvi novērtēta ietekme uz nākotnes kreditēšanu, kā arī banku peļņu.
Tajā skaitā komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") arī sacīja, ka ECB aizstāv banku intereses, bet deputātiem jāaizstāv savas valsts iedzīvotāji. "Es sāku uzmanīgi lasīt, bet tad, kad nonācu līdz riskiem par rentabilitāti, man parādījās tāds viegls smaids. Un es vairs nespēju uztvert nopietni šo vēstuli," sacīja Reirs.
Viens no bankas pārmetumiem likumdevējam bija, ka grozījumi pieņemti pirms konsultēšanās ar ECB, kas bijis Saeimas pienākums.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs ("Progresīvie") norādīja: "Likumprojekts gāja vispārējā kārtībā – trīs lasījumos. Notika plašas diskusijas un konsultācijas ar iesaistītajām pusēm Latvijā. Paralēli notika arī sarunas ar bankām, lai panāktu vienošanos. Un tajā brīdī, kad bija skaidrs, ka šādas vienošanās nebūs, ECB tika informēta par pieņemto likumprojektu. Te vienmēr ir jautājums par laiku. Ja šāda veida likums nestātos spēkā nākamajā gadā, tad arī iedzīvotājiem šīs kompensācijas netiktu izmaksātas."
Latvijas Banka tikmēr deputātiem skaidroja, ka ECB neaizstāv komercbankas, bet gan drīzāk uztraucas par to, ka šādi atbalsta pasākumi samazina ECB īstenoto monetāro politiku, proti, palielinātās procentlikmes cīņā ar inflāciju. Latvijas Banka arī deputātiem atzina, ka ECB atzinumā nav nekā pārsteidzoša un iepriekš negaidīta. Rekomendācijas tā nedarīt sniegtas arī citām eirozonas valstīm, kas īstenojušas līdzīgus atbalsta pasākumus.
Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes vadītājs Elmārs Zakulis pauda, ka atzinumā neesot minēts nekas pārsteidzošs: "ECB ir konsekventa attiecībā uz līdzīgām iniciatīvām arī citās valstīs. Tā patiesībā nemaz nevar tā novirzīties no savām iepriekšējām pozīcijām. Un nostāja lielā mērā ir balstīta, ka lielākoties ECB neatbalsta šādas iniciatīvas, jo tās rada riskus tās funkciju īstenošanai, monetārās politikas īstenošanai, finanšu stabilitātes saglabāšanai. Bet, protams, šie viedokļi atšķiras atkarībā no katras valsts specifikas."
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 20. decembrī, izsludinājis attiecīgos likuma grozījumus. Tie stājušies spēkā.
Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis atzīmēja: "Varu tikai pateikt to, ka ECB atzinums, protams, ir viens no tiem aspektiem, ko mēs ietveram vērtējumā."
KONTEKSTS:
Saeimas Budžeta komisijā šoruden vērtēja dažādas iespējas, kā kredītu likmju strauja kāpuma apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Sākotnēji Saeimas Budžeta komisijā gatavoja kredītiestāžu kritizētu ieceri ieviest īpašu nodevu, kuru bankām būtu jāpārrauga un pēc konkrētiem kritērijiem jāmazina likmes hipotekārajiem kredītiem.
Taču līdz balsojumam Saeimā nonāca cits risinājums – 2024. gadā nodevu iekasēs Valsts ieņēmumu dienests un tad izmaksās iedzīvotājiem summu, kas atbilstu likmes samazinājumam par 30%, bet ne vairāk par diviem procentpunktiem gada laikā.
Šo atbalstu saņems lielais vairums aizņēmēju – tie, kuriem kredīta atlikums ir līdz 250 000 eiro un līgums noslēgts līdz 31. oktobrim. 6. decembrī Saeimas deputātu vairākums šo risinājumu atbalstīja.
