Megaprojektu jau vairākus gadus vajā neveiksmes - attīstību traucē gan iekšpolitiskās nesaskaņas, gan arī pareiza stratēģiskā partnera izvēle. Ostā vienlīdz spēcīgi vēlas iesaistīties kā Eiropas Savienība, tā arī Ķīna, ziņo "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
Gruzijas rietumu kūrortpilsētā Anaklijā jau vairākus gadus valda šķietams klusums pirms vētras. Šajā pilsētā Melnās jūras piekrastē ir tikai 1500 iedzīvotāju. 2000. gadu sākumā šeit ieplūda liela nauda, jo toreizējāis Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili centās padarīt Anakliju par iekārojamu atpūtas galamērķi. Starp citu, ap šo laiku pilsēta arī parakstīja savu pirmo starptautiskās sadraudzības līgumu, uzsākot sadarbību ar Latvijas kūrortpilsētu Jūrmalu. Taču kopš 2012.gada, kad Saakašvili zaudēja varu, Anaklijā palikušas vien pusbūvētas celtnes, pamestas pludmales viesnīcas un restorāni.
Taču nu jau vairākus gadus valsts Anaklijai sapņo piešķirt jaunu identitāti - šoreiz tā kļūtu par vietu, kas Gruziju ieceltu globālo tirdzniecības ceļu pašā epicentrā. Valdība ir lēmusi atdzīvināt vērienīgu un arī pretrunām apvītu projektu - dziļjūras ostas būvniecību.
Kāpēc tieši Anaklija?
Plāns aktualizēts tādēļ, ka līdz šim Krievija bija lielākā transkontinentālā tirdzniecības ceļa daļa. Taču Kremļa uzsāktais karš Ukrainā un Rietumu izvērstās sankcijas pret Krieviju, kravu pārvadātājus spiedis meklēt jaunus tirdzniecības maršrutus, vēstīja "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
Ja Gruzijas iecere izdosies, tā varētu kļūt par stratēģiski svarīgu punktu tā dēvētā "Vidējā koridora" projektā.
"Vidējais koridors" jeb Transkaspijas koridors ir tirdzniecības ceļš caur Gruziju un Azerbaidžānu, kas Ķīnu un Vidusāzijas valstis savieno ar Eiropu.
Tāpēc nav brīnums, ka pastiprinātu interesi par šo maršrutu izrādījusi arī Brisele, kas vēlas finansēt stratēģisko infrastruktūru. ES interesi veicina tas, ka šī osta palīdzētu izslēgt Krieviju no savienības tirdzniecības tīkliem un vienlaikus arī konkurētu ar Ķīnas "Jostas un ceļa iniciatīvu" (BRI) - simtiem miljardu eiro vērtu globālās attīstības projektu, ko Pekina izmanto, lai veidotu infrastruktūru un palielinātu savu globālo ietekmi.
"Ja (Brisele) nopietni domā par "Vidējā koridora" izveidi, tad bez Anaklijas to nevar izdarīt," vērtēja Romāna Vlahutina, Vācijas Māršala fonda asociētā pētniece un bijusī ES īpašā sūtne savienojamības jautājumos.
Dziļjūras ostas projektu aptumšo dažādi skandāli
Interese par šo projektu ir liela. Paredzēts, ka 51% ostas akciju piederēs valstij. Taču Gruzijas megaprojektu ieskauj gan dažādi korupcijas skandāli, gan arī politiskas pretrunas. Gruzija cenšas iegūt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, vienlaikus arī uzturot draudzīgas attiecības ar Krieviju un Ķīnu. Ostas būvniecība var kļūt par nozīmigu atskaites punktu tam, vai Gruzija turpinās virzību pretī Rietumiem un Eiropas Savienībai, vai arī caur šo vērienīgo projektu stiprinās saites ar Krieviju un Ķīnu.
Gruzijas plašsaziņas līdzekļos arī izskanēja spekulācijas, ka tieši Krievija 2020. gadā esot izdarījusi spiedienu uz Tbilisi, lai tā šo projektu pārtrauktu, jo Kremlis nevēlas konkurenci tam piederošajai Novorosijskas ostai.
Lai gan valstī spriedze ap projektu nav rimusies, jūnijā beidzās piedāvājumu iesniegšanas termiņš, un pašlaik tie tiek izskatīti - interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski uzņēmumi, tā noskaidroja "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
Kas ar projektu notiek šobrīd?
Lai arī "Vidējā koridora" izveide ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem valsts ārpolitikas darba kārtībā, Gruzijā trūkst augstas kvalitātes infrastruktūras, kas arī līdz šīm kavējusi valsts tranzīta potenciālu. Jau kopš 2022. gada, kad tirdzniecība šajā maršrutā arvien augusi, Batumi un Poti ostas darbojas ar gandrīz pilnu jaudu. Taču pie valsts robežām joprojām veidojas garas kravas automašīnu rindas.
Tāpēc bez dziļjūras ostas Gruzijā, kas ienākt ļautu lielākiem kuģiem un palīdzētu efektīvāk transportēt lielākus kravu apjomus, ne valsts, ne "Vidējais koridors" nevar kļūt par konkurētspējīgu globālās tirdzniecības maršrutu, tā iepriekš norādīja tādas organizācijas kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules Banka.
Dziļjūras ostas būvniecība ilgtu vairākus gadus un izmaksātu vairākus miljardus eiro. Pagaidām pastiprināta uzmanība gan tiek pievērsta tam, kuri un kādas valsts uzņēmumi tiks izvēlēti šī projekta realizācijai.
Šobrīd īpaši spilgti izceļas Ķīna. Turklāt šķiet, ka Tbilisi interese par Pekinu arvien pieaug, jo jūlijā valsts saiknes ar Pekinu palielināja līdz stratēģiskajai partnerībai, kas tikai pastiprina aizdomas, ka ostu varētu attīstīt Ķīnai piederošs uzņēmums.
Tikmēr šī gada decembrī Eiropas Savienība paziņos, vai Gruzija ir ieguvusi ES kandidātvalsts statusu. Tbilisi draudzība ar Ķīnu šo lēmumu varētu negatīvi ietekmēt. Tbilisi attiecības ar Briseli un Vašingtonu jau ir saspīlētas, ņemot vērā valstī pieaugošo pret Rietumiem vērsto retoriku, bažas par tiesiskumu, valdības neitrālo nostāju attiecībā uz Ukrainas karu, attiecību padziļināšanos ar Krieviju un valdošās partijas "Gruzijas sapnis" atkāpšanos no demokrātijas vērtībām.
"Gruzija ir iesniegusi pieteikumu ES, un, lai arī kas būtu galīgais investors, mums ir jāpārliecinās, ka tas atbilst (ES un Gruzijas) Asociācijas līgumam," medijam "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" sacīja ES pārraudzības misijas Gruzijā vadītāja vietniece Asunsjona Sančesa Ruisa, atsaucoties uz 2016. gada vienošanos, kas piešķir Gruzijai piekļuvi dažām Eiropas vienotā tirgus nozarēm, kā arī bezvīzu ceļošanu uz ES valstīm.
Ostai arī šobrīd ir kāds būtisks konkurents - cita Gruzijas osta Poti. Tā šobrīd ir valsts galvenais starptautiskās tirdzniecības centrs. Nīderlandē bāzētais Poti ostas operators "APM Terminals" vēstīja, ka nākotnē ostas jaudu plāno dubultot un tajā ienākšot arī lielāki kuģi. Tiesa, ostai ir šaura ieeja un tā, pretēji Anaklijas plāniem, varētu būtiski ierobežot tajā ienākošo kuģu skaitu.
