"Augstsprieguma tīkls" norāda, ka patēriņa samazināšanās skaidrojama ar pieaugošo mikroģenerācijas un saules elektrostaciju skaitu, kā rezultātā vairāk saražotās elektroenerģijas tiek izlietots pašpatēriņa segšanai pirms tās nodošanas tīklā un uzskaites.
Jūnijā saražotas 196 GWh elektroenerģijas, kas ir par 43% mazāk nekā maijā un par 30% mazāk nekā pirms gada.
Būtiski krītoties elektroenerģijas ražošanas apjomam Latvijā, jūnijā izdevies saražot tikai 40% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada oktobra. Iztrūkstošais apjoms importēts no kaimiņvalstīm.
Hidroelektrostacijās liels enerģijas ražošanas kritums
Lielākais elektroenerģijas ražošanas kritums ir vērojams hidroelektrostacijās – par 70%, salīdzinot ar maiju, un par 61% attiecībā pret 2022. gada jūniju.
Samazinājums ir skaidrojams ar zemāku ūdens pieplūdi upēs pēc apjomīgajiem paliem un mazo nokrišņu daudzumu jūnijā.
Savukārt dabasgāzes stacijās ražošanas apjoms ir audzis 172 reizes, ņemot vērā, ka maijā tās gandrīz nestrādāja. Vēja elektroenerģijas ražošanā ir 35% kritums, savukārt saules elektrostaciju devums ir pieaudzis par 19% attiecībā pret maiju.
Elektroenerģijas cena pieaugusi visā Eiropā
Vidējā elektroenerģijas cena Latvijas jūnijā palielinājusies līdz 98,70 eiro par megavatstundu, kas ir par 27% augstāka nekā maijā, savukārt attiecībā pret 2022. gada jūniju cena ir par 55% zemāka.
Vidējās elektroenerģijas cenas pieaugums jūnijā bija vērojams visā Eiropā: augstākā vidējā elektroenerģijas cena – 118,17 eiro par megavatstundu bija Polijā, savukārt zemākā – 43,37 eiro par megavatstundu – Somijā.
Baltijā augstākās cenas vērojamas Latvijā un Lietuvā, savukārt Igaunijā tā bija zemāka. Starpība Baltijas mērogā skaidrojama ar atsevišķās stundās nepietiekamo pārvades jaudu starp Latviju un Igauniju, kā arī Igaunijas iespēju importēt būtiski lētāku elektroenerģiju no Somijas.
