Astoņu dienu garajā Dziesmu un deju svētku amatnieku tirdziņā Vērmanes dārzā piedalīties ir pieteikušies 140 amatnieki. Taču to skaits varētu krietni sarukt. NKC ir noteicis, ka par deviņu kvadrātmetru lielu telti amatniekiem katru dienu būs jāmaksā divreiz vairāk nekā iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos, kad meistari dienā maksāja 60 eiro. Šogad par dalību dienā vajadzēs maksāt 121 eiro, bet astoņās dienās – ap 970 eiro.
Lai gan NKC pārstāvji aizbildinājās, ka summa pieaugusi tik krasi cenu kāpuma dēļ un teju divreiz dārgāki kļuvuši, piemēram, apsardzes pakalpojumi un atkritumu izvešana, amatnieki un politiķi uz tarifu raugās skeptiski.
Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē diskusija starp amatniekiem un svētku organizatoriem bijusi ļoti spraiga.
Terēze Luksa, uzņēmuma TL "Candles" dibinātāja: "Pamatojiet man vēlreiz, kā veidojas 121 eiro dienā. Cik ir pašvaldības nodeva, cik liela nodeva ir "Rīgas mežiem"?"
NKC: "Tajos 121 eiro 21 eiro ir PVN. Tātad mēs runājam par 100 eiro, kas ir izmaksu sadaļa. Jūs gribat zināt, cik amatniekam maksā viens kvadrātmetrs? Es šobrīd nebūšu gatava atbildēt, jo tas ir tieši saistīts ar amatnieku daudzumu."
NKC prognozēja, ka par Vērmanes dārza uzkopšanu, atkritumu izvešanu un zāles pļaušanu uzņēmumam "Rīgas meži" izmaksās aptuveni 25 000 eiro. Taču Rīgas domes neatkarīgais deputāts Valters Bergs norādīja, ka summa ir izdomāta, jo centrs pie pašvaldības nav vērsies.
Bergs: "Ja mēs parēķinātu, ka tomēr šie 140 dalībnieki piedalās un ja mēs pareizinām ar astoņām dienām, tad tie ir 135 520 eiro. Un jūs sakāt – nesedz izmaksas? Tad kuram nestrādā kalkulators?"
NKC: "Varbūt jūs nepamanījāt – tur vēl bija 250 tūkstoši eiro vērta kultūrprogramma. Un tur ir vēl rinda ar izmaksām, kas nav atšifrētas."
Bergs: "Bet vai tirgotājiem būtu jāsedz arī kultūrprogramma, kas nav saistīta ar viņu tirgošanos?"
NKC: "Mēs, domādami par to, ka tirgus ir tāda vieta, kurā ir jābūt kultūras programmai, lai piesaistītu vairāk apmeklētājus."
Par dalības maksas nepieciešamību ir pārliecināts Saeimas apakškomisijas vadītājs Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības, norādot, ka tai ir jābūt lielākai par 2018. gada izcenojumiem, taču arī politiķis ir par noteikto summu ir neizpratnē.
Butāns: "Es vienkārši neredzu pamatojumu šai summai. Ja tas ir valsts pasākums par budžeta līdzekļiem…"
NKC: "Tas nav finansēts. Mums ir nepieciešams nofinansēt pilnībā. Kā jau teicu – mums svētku kopējais budžets ir 16,5 miljoni eiro. Valsts ir piešķīrusi 8,7 miljonus. Pārējais mums ir jāieņem no biļetēm."
Butāns: "Mans jautājums paliek nemainīgs. Kāpēc tieši tik daudz? Es nesaku, ka ir daudz, bet – kā jūs nonācāt, ka tieši tik daudz ir jāpaņem no amatniekiem."
NKC: "Mēs pielikām inflācijas procentu."
Butāns: "Amatnieku inflācijas procentu vai apsardzes firmu?"
NKC: "Gan, gan."
Butāns: "Tad tā ir cita lieta. Amatniekam ir jākļūst nekonkurētspējīgam tāpēc, ka apsardzes firma ir kļuvusi dārgāka, nevis tāpēc, ka amatnieks ir kļuvis dārgāks. Tā sanāk."
NKC: "Man ir grūti spriest, kā jūs domājat, ka amatnieks ir kļuvis dārgāks."
Pēc pusotru stundu garas diskusijas Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova paziņoja, ka tarifus pārskatīs. Jauna informācija sekošot pēc nedēļas. Vienlaikus viņa norāda, ka tik zemu tarifu, kādi bija 2018. gadā, šogad nebūs.
