Būvniecības uzraudzībā un kontrolē rosina samazināt dokumentu apjomu
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane skaidroja, ka būvniecības uzraudzības un kontroles jomā nekādu atvieglojumu nebūs, bet tiks samazināts nepieciešamo dokumentu apjoms.
"Šobrīd ir pieejami moderni līdzekļi, kā mēs fiksējam izpildītos būvdarbus un kā mēs par tiem datus reģistrējam Būvniecības informācijas sistēmā, lai tas būtu gan vienkāršāk, gan arī lai šie dati būtu strukturēti un mēs vieglāk šos datus varētu nodot gan kontrolējošām institūcijām, gan izmantot citos valsts pārvaldes procesos pēc nepieciešamības. Mēs arī gribam uzlabot un vienkāršot atkārtotu būvmateriālu izmantošanu. Ja mēs, jaucot ēku, iegūstam labus materiālus, piemēram, ķieģeļus vai koka materiālus, ko mēs varam izmantot citas ēkas būvniecībā, tad to procesu mēs arī gribam vienkāršot, veicinot aprites ekonomiku un mazinot būvgružu apjomu," atzīmēja Feldmane.
Tehnoloģiju izmantošanu būvniecības procesā kā vienu no svarīgākajām izmaiņām minēja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis.
"Paredzēts ieviest tiešām digitālos datos balstītu visu jauno īpašumu reģistrāciju, respektīvi, tā kā Būvniecības informācijas sistēmā ievadītie dati tiek apstiprināti, tālāk pēc tam vairāk nenotiek atsevišķā veidā vēl pārmērīšana, uzmērīšana. Otrs arī saistīts ar tehnoloģijām – daudz plašāka elektroniskā paraksta izmantošana un e-identitātes izmantošana īpašuma reģistrācijā. Kas ir mēģinājis kaut ko uzbūvēt Latvijā, tas zina, ka, sevišķi jaunā vietā būvējot, ir nenormāls skaits procedūru, kas jāveic, un mēs tad gaidītu tomēr arī tālāko darbu, lai samazinātu ne tikai termiņus, ne tikai iesniegumu izskatīšanas laikus, bet tiešām pēc būtības var iziet cauri visam tām nepieciešamajām procedūrām, lai šo skaitu samazinātu," sacīja Dālderis.
Birokrātijas mazināšanai būvniecībā vēl daudz darāmā
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Edijs Kupčs vērtēja, ka birokrātijas samazināšanas process būvniecībā ir tikai sācies un darāmā būs vēl daudz.
"Tas viss kopumā ir, protams, ļoti apsveicami. Mēs ar lielāko prieku piedalāmies darba grupās, lai radītu šīs debirokratizācijas idejas kopumā, bet, protams, mums ir vēl daudzas lietas, ko darīt, saistībā, piemēram, ar to pašu publisko iepirkumu, vajadzētu stingrāku plānošanu attiecībā uz to, kāda ir plānotā būvniecība tieši valsts, pašvaldību līmenī. Ir vēl daudzi Ministru kabineta noteikumi, pie kuriem mēs labprāt strādātu kopā gan ar nozares partneriem, gan ar valdību. Tā ka process ir ļoti apsveicams, mēs to atbalstām un novēlam turpināt," sacīja Kupčs.
Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā nekustamā īpašuma jomā būvniecības laiks ir krietni ilgāks.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs, vaicāts, vai birokrātijas samazināšana veicinās ātrāku celtniecības gaitu, pauda: "Ceram, ka par vismaz to ceturto daļu vai 25%, ja vispār to var izmērīt, vajadzētu samazināt šo procesu. Bet, ja mēs salīdzinām, mūsu biedri strādā arī mūsu kaimiņvalstīs, viņi saka, – ja Lietuvā no zemes gabala iegādes līdz tam brīdim, kamēr var durt lāpstu zemē, ir apmēram gads, tad Latvijā tie parasti vidēji ir vismaz divi un vairāk gadi. Es domāju, viens no tiem iemesliem, kādēļ Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm, ir lielā mērā šo birokrātisko procedūru pārpilnība, tas daudzums ir vienkārši vājprātīgs brīžiem. Tā kā vēl ne tuvu neesam finiša taisnei."
Ekonomikas ministrijai informatīvais ziņojums ar rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma jomā līdz 15. februārim jāiesniedz izskatīšanai valdībā, bet par grozījumiem vairākos likumos būs jālemj Saeimai.
