Iedzīvotāji maijā varēs pieteikties atbalstam vecu un neefektīvu apkures iekārtu nomainīšanai mājsaimniecībās. Prioritāri projekti īstenojami Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pilsētu teritorijās, kur ilgstoši konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Taču kopumā četrās kārtās atbalstam varēs pieteikties mājokļu īpašnieki arī citās pilsētās.
"Programmas mērķauditorija ir privātmājas un mazās daudzdzīvokļu mājas, kuru iedzīvotāji varēs nomainīt savas vecās malkas apkures krāsnis, vai varbūt kādam ir saglabājušies ogļu katli vai arī kūdras katli," pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides investīciju nodaļas vadītāja Dana Prižavoite.
Vides ministrijas dati liecina, ka
no visām Latvijas mājsaimniecībām, kam ir individuālā siltumapgāde, 70–80% apkurē lieto biomasu.
2020. gadā pilsētās koksnes kurināmā istabas krāšņu un plīšu vidējais vecums bija no 23 līdz 27 gadiem. Savukārt centrālās apkures katlu, kuros izmanto malku, koksnes atlikumus un briketes, vidējais vecums bija no 13 līdz 23 gadiem. Ministrija aplēsts, ka kopumā 1200 mājsaimniecību varēs saņemt šo Eiropas fondu finansējuma grantu 50–95% apmērā.
"Prioritāti mēs dodam pieslēgumiem centralizētai siltumapgādes sistēmai, kam dosim 95% atbalstu. Otrs primārais, kur ir 85% atbalsts, ir siltumsūkņu nomaiņai, izņemot gaisa siltumsūkni, kas nozīmē, ka tas ir tikai elektriskās apkures veids un tam ir zemāka atbalsta likme – 50% apmērā. Savukārt biomasas katlu nomaiņai 70% atbalsts. Tāpat atkarībā no katras iekārtas jaudas esam sagatavojuši dažādas atbalsta summas katrai tehnoloģijai. Piemēram, granulu katliem atbalsts ir sākot no 2500 eiro līdz pat 20 tūkstošiem eiro, ja tas granulu katls tiek mainīts kopā ar visu apkures sistēmu un saules paneļiem," pastāstīja Prižavoite.
Siltumiekārtu ražotāju pārstāvja un vairumtirgotāja SIA "Onninen" tirdzniecības direktors Edmunds Priede zināja stāstīt, ka, sākot jau ar pērnā gada martu, pieprasījums pēc apkures iekārtu nomaiņas desmitkāršojies, salīdzinot ar 2021. gadu. "Pēdējo sešu gadu laikā apkures katlu efektivizācija un nomaiņa bija ļoti mērena ar pieaugošu tempu, bet
pēdējais pusotrs gads ir parādījis, ka cilvēku interese par apkures veidu nomaiņu ir krietni palielinājusies.
Primāri cilvēki domā par to, lai apkures iekārtas strādātu efektīvāk un būtu lētākas izmaksas. Un arī ģeopolitiskās situācijas dēļ cilvēkiem interesē drošība, ilgtspējība. Būt neatkarīgam no kādiem ārējiem apstākļiem apkures sezonā," pastāstīja Priede.
Uzņēmuma "Akvedukts" tirdzniecības daļas vadītājs Dmitrijs Gaujenietis pat iezīmēja, ka pērn pieprasījums pēc apkures sistēmām bijis tik augsts, ka brīžiem visi tirgus dalībnieki to nevarēja pietiekami nodrošināt. Bet šogad situācija ar piegādēm normalizējusies visā Eiropā.
Uzņēmuma pārstāvis pastāstīja vairāk par pieprasījuma tendencēm: "Kā tirgotājiem mums ir sajūta, ka pērn visu histēriju veidoja nenoteiktība – būs gāze vai nebūs, būs vai nebūs pieejamas granulas. Cilvēki šobrīd domā līdzi, papildinot savas esošās sistēmas, tātad paralēli var strādāt apkures sistēmā gan granulu katls, gan siltumsūknis. Citreiz tie ir arī kompleksi risinājumi, ka cilvēki pēc VARAM programmas uzstāda arī fotovoltāžas paneļus. Šobrīd mēs redzam, ka ir iespējams saprognozēt pieprasījumu, un tas noteikti būs augstā līmenī arī šogad.
Konkrētu modeli uzreiz šodien varbūt nedabūsiet, bet ir alternatīvas, un tirgus sāk aizpildīties ar piedāvājumiem. Tikai uzmanīgi un rūpīgi jāsalīdzina."
Apkures iekārtu nomaiņas projektu iesniegumu atlasi un līgumu slēgšanu elektroniski nodrošinās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Ar šī atbalsta investīcijām līdz 2025. gada beigām plānots panākt piesārņojuma smalko daļiņu emisiju samazinājumu vismaz 50 tonnu apmērā gadā.
