Saeimas opozīcijas ierasti gan debatēs parlamentā, gan iesniedzot simtiem priekšlikumu norāda uz vēlamiem uzlabojumiem budžetā. To, ka tas nav ideāls, atzīst arī budžeta veidotāji.
Nacionālā apvienība (NA) rosinās gan saglabāt 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem, gan ēdināšanas nozarei 12% PVN likmi. Piedāvās arī palielināt bērnu kopšanas pabalstus. Lai segtu dažādas papildu vajadzības, NA rosina diskusiju par banku virspeļņas nodokļa palielināšanu pēc Lietuvas piemēra, uzsvēra Saeimas Budžeta komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA).
"Mēs cenšamies skatīties, lai mums kā opozīcijas partijai nevar pārmest, ka mēs nākam ar lieliem priekšlikumiem bez idejām, kur ņemt līdzekļus.
Tāpēc, kā jau es teicu, gan no banku virspeļņas, gan citur saskatām, kā paņemt vairāk līdzekļus. Kā zināms, vairāki deputāti ir ar ministra pieredzi un piedāvās risinājumus tām nozarēm. Bet būs arī konceptuāli priekšlikumi par uzņēmējdarbības konkurētspēju un demogrāfiju – tie būs Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumi," skaidroja Butāns.
Neplānojot pārspēt priekšlikumu skaita rekordus, idejas atalgojuma krasākai palielināšanai iekšlietu jomā, drošības, reģionālo jautājumu, tautsaimniecības, transporta jomās gatavo arī "Apvienotā saraksta" frakcija. Par to realizēšanu pārliecības gan nav, vērtēja "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
"Mēs neliekam milzīgas cerības uz kāda priekšlikuma apstiprināšanu. Tie, kas būs izgājuši cauri, nebūs kā "Apvienotā saraksta", kā opozīcijas priekšlikumi.
Bet priekšlikumus iesniegsim. Tādu nedaudz alternatīvu skatījumu uz to, ko piedāvā pati valdība," skaidroja Tavars.
Iesniegto priekšlikumu daudzumu arī šoreiz var prognozēt vairākos simtos. Tomēr budžeta veidotāji jau iepriekš norādījuši, ka nākamā gada budžeta plāns vērtējams kā sabalansēta un pamatota atbilde ģeopolitiskajiem notikumiem.
Galvenajām prioritātēm rasti papildu 780 miljoni eiro. Papildu līdzekļi tēriņiem ir ierobežoti, jo Finanšu ministrija atturējās augstas inflācijas apstākļos palielināt PVN un citus tā saucamos lielos nodokļus. Savukārt kontekstā ar NA rosinājumu no banku peļņas budžetā iekasēt vairāk līdzekļu finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") izteicās šādi.
"Vēl apgrūtināt ekonomiku ar nodokļiem – jebkura nodokļu celšana uzreiz vairo inflāciju. Bankām Latvijas valdība ir uzlikusi 20% nodokli peļņai. Eiropā caurmērā tas ir ap 15%. Mēs noņemam no banku peļņas 14%. Parlaments arī vēlas izņemt ārā hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam vēl 90 miljonus eiro. Mums tiešām vajag, lai kāds te arī kaut ko finansē. Cik agresīvi mēs vēl varam iet uz priekšu?" sprieda ministrs.
Vairākus gadus opozīcijā pavadījusī Zaļo un Zemnieku savienība iepriekš visaktīvāk sniedza dažādus priekšlikumus budžeta papildināšanai. Pašlaik, valdošās koalīcijas sastāvā, redzējums par budžetu ir kopīgs, norādīja ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
"Iepriekš dialogs neveidojās un tad nebija citu variantu kā mēģināt iet pašiem par sevi. Pašlaik, kā jau saku, komandas gars ir jūtams un labs. Tas, ko plānojam darīt, būs kopā ar mūsu partneriem," pauda Rokpelnis.
Iesniegtos priekšlikumus apkopos un pēc valsts svētkiem izskatīs Saeimas Budžeta komisija. Savu vērtējumu par priekšlikumiem dos arī valdība.
Galīgajā lasījumā Saeimas plenārsēdēs par valsts budžetu lems no 7. decembra, solot to nedarīt naktī.
