Parlaments grozījumus ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma 9. maijā, un pēc prezidenta apstiprinājuma tie tuvākajā laikā stāsies spēkā.
Solidaritātes maksa būs mazāka, ja bankas palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.
Plānots, ka valsts trīs gados saņems 410 miljonus eiro, ko novirzīs aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.
Finanšu ministrija un centrālā banka jau iepriekš norādīja, ka banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu, nevis uzņēmuma biznesa lēmumiem. Tāpēc šogad tā varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300 līdz 400 miljoniem eiro citus gadus.
KONTEKSTS:
Lietuvas banku peļņa ievērojami pieaugusi, ņemot vērā, ka pieauga "Euribor" likme, kas sadārdzināja aizņēmumus. Līdz šim komercbanku peļņa Lietuvā gadā bijusi aptuveni 300 miljoni eiro, bet prognozes par šo un nākamo gadu liecina, ka tā varētu būt vismaz trīsreiz lielāka un pat sasniegt miljardu eiro.
Lietuvas Konkurences padome priekšlikumu par banku virspeļņas nodokli gan vērtēja kā konkurenci kropļojošu un pirms tālākas virzības mudināja to izvērtēt arī Eiropas Komisijai. Igaunijā šādu risinājumu neplāno.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021. gadā.
Tieši banku peļņa Baltijas valstīs raisījusi diskusiju par solidaritātes nodokļa ieviešanu banku peļņai, kur tai, solidarizējoties ar sabiedrību, valstij būtu jāatdod daļa savas peļņas.
