Ekonomiskā attīstība, ka arī drošība un aizsardzība ir divas jomas, ko daudzi Briseles politiķi, tostarp arī Eiropadomes priekšsēdētājs Mišels saskata kā centrālos tematus tuvāko gadu Eiropas attīstībā. Abas jomas vieno nauda. Tādēļ Mišels šonedēļ 27 ES valstu līderiem apspriešanai piedāvā plānu ar vairākiem elementiem.
"Pirmkārt, ir fundamentāli svarīgi padziļināt vienoto tirgu, it sevišķi pakalpojumu nozarē. Mums te ir jādara krietni vairāk. Pastāv uzskats, ka vienotais tirgus pēdējos gados ir ticis atstāts novārtā. Tādēļ mums ir jāstrādā, lai to padziļinātu. Otrkārt,
mums ir nepieciešama spēcīga industriālā politika ar patiesu enerģētikas savienību. Mēs redzam, ka Krievija jau ir izmantojusi pret mums mūsu atkarību no fosilajiem kurināmajiem.
Tas apliecina šī temata un izaicinājuma nozīmi. Treškārt, mums ir vajadzīgas apjomīgas investīcijas. Kad mēs sākam apspriest naudu un finanšu solidaritāti, tad vienmēr rodas politiskie izaicinājumi. Tomēr, manuprāt, pastāv veids, kā, balstoties uz veselo saprātu, mēs varētu mobilizēt daudz naudas, lai ieguldītu to Eiropas ekonomikā. Te es runāju par iespēju uzņēmumiem vieglāk aizņemties naudu kapitāla tirgos. Eiropā ir iekrāts pietiekami daudz triljonu, ko varētu daļēji ieguldīt mūsu ekonomikas attīstībā. Ir viens risinājums, par kuru mēs zinām jau gadiem, bet šoreiz ir pienācis laiks rīkoties, nevis vienkārši par to runāt. Tā ir kapitāla tirgus savienība. Ir ļoti svarīgi spert būtiskus soļus šajā virzienā. Ir vēl viens rīks, ko mums vajadzētu izmantot. Tā ir Eiropas Investīciju banka. Kādēļ? Tāpēc, ka šī banka jau ir ļoti liela. Tā ir lielākā attīstības banka pasaulē, tā ir lielāka par Pasaules Banku. Turklāt tā var pavairot šo naudu."
Eiropadomes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka drīzumā pienāks laiks runāt par Eiropas Investīciju bankas pārfinansēšanu, lai tai būtu vairāk resursu dažādu projektu attīstībai. Pēc Mišela domām, tas būtu labāk, nekā sniegt uzņēmumiem valsts subsīdijas.
"Vai mēs dodam priekšroku subsīdijām, kas ir viens no rīkiem, kas ļauj ieguldīt naudu no budžeta noteiktajā sektorā, negūstot no tā peļņu? Vai arī mēs izmantojam Eiropas Investīciju banku, ar kuras starpniecību var iegūt kapitāldaļas, lai kopā ar privāto sektoru vismaz daļēji gūt peļņu, kad tāda radīsies, ja mēs būsim izdarījušas pareizas izvēles? Tā ir ļoti interesanta diskusija.
Daudzās valstīs un reģionos izskan, ka subsīdijas ir pareizas ceļš. Es uzskatu, ka pareizā izvēle ir stratēģiskās investīcijas. Eiropas Investīciju banka te var spēlēt un tā spēlēs ļoti spēcīgu lomu."
Mišels atzīst, ka lēmumi par kapitāla tirgus savienības izveidi ir iestrēguši jau daudzus gadus, jo pastāv bažas, tostarp par uzņēmumu maksātnespējas gadījumiem. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka tagad šos šķēršļus būs iespējams pārvarēt, jo uzmanība tam ir pievērsta augstākajā politiskajā līmenī. Turklāt nav nemaz nav daudz citu iespēju, kur atrast līdzekļus.
"Par Eiropas obligācijām šobrīd notiek diskusijas. Dažiem šī ideja ļoti patīk, citi ir piesardzīgi. Te nav ko slēpt. Pastāv diskusija ar dažādiem intelektuāliem argumentiem gan par, gan pret. Es nezinu, kāds būs tās iznākums. Bet tikmēr mēs varam izveidot kapitāla tirgus savienību. Vēsture liecina, ka dažreiz mums ir nepieciešami pareizi apstākļi, lai spētu vienoties. Tagad apstākļi ir mainījušies un mēs redzam, ka mums ir jābūt krietni konkurētspējīgākiem un jāiegulda krietni vairāk stratēģiskā nozarēs. Tas paver iespēju logu. Tāpēc es gribu, lai kapitāla tirgus savienības jomā šis logs būtu ļoti liels."
Tā kā Eiropas konkurētspēja ir diezgan abstrakts jēdziens, Mišelam tika uzdots jautājums, ko tad tas īsti nozīmē parastiem iedzīvotājiem?
"Lielāka konkurētspēja nozīmē vairāk darbavietu, lielāku nodarbinātības līmeni, labāku darba tirgu, kā arī lielāku drošību un lielākas iespējas cīnīties ar klimata pārmaiņām. Jo, ja mēs būsim nabagi, ja mums nebūs naudas, tad mēs nespēsim tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Eiropas Savienības pamatlicēji savulaik ir solījuši demokrātiju, mieru un pārticību. Tas ir tas, kas ir likts uz kārts. Tam pamatā ir ekonomiskā sadarbība, vienotais tirgus, Eiropas pārticības vairošana iedzīvotāju labā. Piemēram, lauksaimnieki labi apzinās, ko nozīmē, kad netiek pieņemti gudri lēmumi. Tad pastāv risks, ka samazinās ienākumi, ka nosacījumi visiem nav līdzvērtīgi. Tad rodas neapmierinātība, ko ļaunprātīgi izmanto populisti, tostarp tie, kas noskaņoti pret Eiropas Savienību. Līdz ar to konkurētspēja nav teorētisks vārds. Tas ir veids, kā mēs varam panākt, kā pašreizējā Eiropas Savienība atbilst pamatlicēju solījumiem par lielāku pārticību, labāku dzīves kvalitāti, mazākām bažām par rītdienu un lielāku pārliecību par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Esmu tēvs, gluži tāpat kā daudzi citi eiropieši, un es gribētu, lai maniem bērniem būtu optimistiska nākotne."
Mišels arī kritizēja savas politiskās konkurentes Urzulas fon der Leienas vadītas Eiropas Komisijas kursu, kas pēdējos gados esot palielinājis birokrātisko slogu.
"Kad es runāju ar lauksaimniekiem, ar maziem un vidējiem uzņēmējiem, ar lielo industriju pārstāvjiem, visi saka vienu un to pašu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi daudz noteikumu, kas dažreiz paredz dažādas atskaites, kas tiek pieprasītas no uzņēmumiem. Manuprāt, mums ir nepieciešama lielāka brīvība. Mums ir jāļauj uzņēmumiem darīt to, ko viņi dara vislabāk, proti, nodarboties ar biznesu. Tas ir tik vienkārši. Tādēļ es iestājos par to, ka mums būtu jāuzticas, nevis jāskatās uz visiem ar aizdomām. Es neesmu naivs, mums ir vajadzīgi noteikumi, bet tiem ir jābūt gudriem un labi veidotiem. Lauksaimnieki manā bijušajā vēlēšanu apgabalā stāsta man, cik ļoti ir mainījusies viņu dzīve pēdējo dažu gadu laikā. No viņiem tiek prasīts būt par administratīviem darbiniekiem, nevis par zemniekiem. Tas tā nevar turpināties."
Intervijas laikā Eiropadomes priekšsēdētājs pieskārās arī situācijai Ukrainā, solot, ka Eiropa turpinās pildīt savus solījumus un sniegt atbalstu Kijivai.
