Ekonomikas ministra padomnieks Rolands Pētersons informēja, ka Valainis trešdien, 13. decembrī, ticies ar AHK izpilddirektoru. Tikšanās laikā abas puses pārrunājušas Latvijas un Vācijas ekonomiskās sadarbības aktualitātes, kā arī abpusēju investīciju iespējas un šķēršļus.
Īpašu uzmanību AHK izpilddirektors pievērsis kvalificēta darbaspēka pieejamības un apmācības problēmai Latvijā, uzsverot, ka savulaik ar Vācijas atbalstu uzsāktais projekts "Darba vidē balstītas mācības" šogad ir noslēdzies, un Latvijas pusei būtu svarīgi rast iespēju to finansēt arī turpmāk. Septiņus gadus ilgā projekta laikā profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem bija iespēja apgūt mācības un prakses uz vietas uzņēmumos.
Šrēders norādījis: Vācijas pieredze liecina, ka kvalitatīva profesionālā izglītība ir atslēgas faktors kvalificēta darbaspēka sagatavošanā. Savukārt kvalitāti jauno speciālistu apmācībā iespējams panākt pārsvarā caur mācībām un praktisku iemaņu apgūšanu darba vidē, ne skolas solā.
Tādēļ Latvijas valstij būtu jādomā par ilgtermiņa risinājumu – kā turpmāk līdzfinansēt uzņēmumu dalību profesionālās izglītības mācību procesā.
Ekonomikas ministrs Valainis atzinis, ka kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībā Latvijā un ārvalstu investīciju piesaistē Latvijā, kas lielā mērā izriet no tā, ka šis jautājums līdz šim valsts līmenī nav sistemātiski risināts.
Tādēļ Ekonomikas ministrija ir apņēmusies nākamgad darba tirgus jautājumus no Labklājības ministrijas daļēji pārņemt savā pārziņā, šim nolūkam ministrijā izveidojot īpašu struktūrvienību.
"Ir viennozīmīgi skaidrs, ka potenciālajiem vācu investoriem Latvijā pirmais jautājums būtu – vai jums ir kvalificēts darbaspēks pietiekamā daudzumā, kas ļautu šeit realizēt konkrētas biznesa ieceres.
Ekonomikas ministrija ir apņēmusies kļūt par centrālo institūciju darba tirgus veicināšanas jomā, kas patiesībā primāri ir ekonomisks izaicinājums, nevis sociāla problēma.
Es nekautrēšos paskubināt savus kolēģus arī citās ministrijās darīt visu iespējamo, lai veicinātu gan jauniešus, gan vecāka gadagājuma cilvēkus apgūt darba tirgum nepieciešamās prasmes, turklāt darot to ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un nozaru organizācijām," pēc tikšanās atzinis ekonomikas ministrs.
