Pēc "Bloomberg" vēstītā, "airBaltic" pievienojas vairākām citām Eiropas kompānijām, kas nolēmušas atlikt augsta riska obligāciju emitēšanu,
bažījoties par ilgstoši augstām procentu likmēm un ģeopolitiskajiem riskiem, kas ietekmē tirgu.
Šonedēļ izplatītā paziņojumā Latvijas nacionālā lidsabiedrība informēja, ka nav izpildīti izpirkšanas nosacījumi obligācijām ar atmaksas termiņu 2024. gada jūlijā. Pirms trim nedēļām "airBaltic" minēja, ka ar ieņēmumiem no jauno obligāciju piedāvājuma varētu atmaksāt uzņēmuma esošās obligācijas.
Pagājušajā mēnesī valsts kontrolētā lidsabiedrība paziņoja, ka "JPMorgan Chase & Co." un "Morgan Stanley" organizēs vairākas fiksētu ieņēmumu investoru sanāksmes pirms iespējamas obligāciju ar piecu gadu termiņu emisijas.
Līdzīgi "airBaltic" pēdējā laikā no plāniem emitēt obligācijas atteikusies arī Zviedrijas kuģniecības, prāmju, nekustamā īpašuma un finanšu grupa "Stena AB" un Francijas mazumtirdzniecības grupa "FNAC Darty".
"airBaltic" ir nolīgusi "STJ Advisors LLP" un "Superia Corporate Finance", kas konsultē plānoto sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).
"airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais 2024. gada vasarā, iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Viņš arī minēja, ka "airBaltic" akcijas plānots kotēt "Nasdaq Riga", kā arī kādā no Eiropas lielāko pilsētu biržām.
Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 3,34 miljonus pasažieru, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, taču par 33,8% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas - 2019.gadā.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
KONTEKSTS:
Vairākus gadus izskan iecere par Latvijas aviosabiedrības "airBaltic" akciju kotēšanu biržā, ko varētu sākt ne ātrāk kā 2024. gada vasarā.
"airBaltic" akciju kotēšana biržā būtu nozīmīga, lai valsts atgūtu uzņēmumā ieguldītos nodokļu maksātāju līdzekļus. Atgūstot aviokompānijā ieguldīto, proporcionāli samazinātos arī valsts dalība lidsabiedrībā.
Valsts "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīja aptuveni 300 miljonus eiro, kompensējot Covid-19 pandēmijā radītos zaudējumus. Valsts kontrole iepriekš secināja: arī pirms Covid-19 pandēmijas "airBaltic" finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdza iespēju, ka ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju.
Piecu līdz septiņu gadu laikā plānots atgūt valsts ieguldīto aviokompānijā.
