Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Rēzeknē veic sarežģītu operāciju, atklājot retu slimību

Dienas ziņas

Izraēlā, izceļoties drūzmai, desmitiem bojāgājušo

Valsts kontrole mudina aktīvāk uzraudzīt «airBaltic»

Valsts kontrole mudina stiprināt «airBaltic» sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzību

Valsts kontrole mudina stiprināt nacionālajai aviokompānijai "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzību. Par to liecina Valsts kontroles ceturtdienas rītā publiskotais revīzijas starpziņojums "Ieguldījumi Satiksmes ministrijas (SM) aviācijas nozares kapitālsabiedrībās Covid-19 krīzes seku mazināšanai".

ĪSUMĀ par Valsts kontroles secināto:

  • Valsts "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīja 250 miljonus eiro. 
  • Valsts atbalsts "airBaltic" Covid-19 krīzē – ieguldījums valsts interesēs.
  • Būtiski jāstiprina "airBaltic" uzraudzība no akcionāra un valdības puses.
  • Tas nepieciešams, lai 5–7 gadu laikā valsts atgūtu ieguldīto finansējumu.
  • Aviokompānijā, iespējams, būtu jāiegulda arī tad, ja to neskartu pandēmija.
  • Līdz augustam jāsagatavo stratēģija, kā samazinās valsts līdzdalību.
  • MK jāizstrādā kārtība valsts ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai.
  • SM piekrīt Valsts kontroles secinājumiem; sola ieviest ieteikumus.

Valsts kontrole pārbaudījusi SM papildus piešķirto līdzekļu Covid-19 seku novēršanai pieprasījumu pamatotību un faktisko izlietojumu. Tas aizvadītajā finanšu gadā veidoja ceturto daļu no visa Covid-19 piešķirtā finansējuma jeb turpat 306 miljonus eiro. No tā lielāko finansējumu – 250 miljonus eiro – saņēma nacionālā aviokompānija "airBaltic".

Vērtējot apstākļu kopumu aviācijas nozarē 2020. gada sākumā, Valsts kontrole atzinusi, ka valsts atbalsts "airBaltic" Covid-19 krīzes situācijā ir vērtējams kā ieguldījums valsts interesēs, par ko valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu. Finansējums bija nepieciešams, lai brīdī, kad ar milzu grūtībām saskaras aviācijas nozare visā pasaulē, "airBaltic" spētu pārvarēt krīzi un sekmīgi turpinātu darbību pēckrīzes apstākļos jau bez valsts atbalsta.

Vienlaikus Valsts kontrole pēc veiktās pārbaudes uzsvēra, ka ir būtiski jāstiprina aviokompānijas darbības uzraudzība no akcionāra un valdības puses, lai sasniegtu finansējuma piešķīruma mērķi un "airBaltic" pēc krīzes spētu stabili strādāt, kā arī piecu līdz septiņu gadu laikā valsts atgūtu ieguldīto finansējumu.

Šādam nestandarta krīzes finansējumam ir nepieciešama arī īpaša krīzes uzraudzība pār piešķirtā finansējuma atgūšanas procesu, norādīja Valsts kontrolē.

Valsts kontrolē atzīmēja, ka Covid-19 krīze aviācijas nozari skāra īpaši smagi. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Ministru kabinets nedēļas laikā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas – jau 2020. gada 17. martā – pieņēma lēmumu atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Arī citās valstīs tika noteikti lidojumu ierobežojumi – tas negatīvi ietekmēja aviācijas nozari visā pasaulē.

Valsts kontrole: Atbalsts bija nepieciešams

Nepieciešamais "airBaltic" pamatkapitāla palielinājuma apjoms tika aprēķināts, prognozējot zaudējumu apjomu, bez norādēm, kādu tieši pasākumu vai izdevumu segšanai līdzekļi tiek piešķirti. Līdz ar to Valsts kontrole secinājusi, ka valsts līdzekļi primāri ir novirzīti tam, lai aviācijas nozares kapitālsabiedrības spētu turpināt savu darbību.

"Savukārt to, vai valsts ieguldījums ir devis rezultātu, varēs vērtēt tikai ilgtermiņā. Tas būs sasniegts, ja aviācijas nozares kapitālsabiedrības turpinās darbību, būs pārvarēta Covid-19 krīze un situācija nozarē stabilizēsies, kā arī valsts noteiktajā termiņā atgūs 250 miljonu eiro ieguldījumu," atzīmēja Valsts kontrolē.

Valsts kontrolē norādīja, ka operatīvo 2020. gada finanšu datu analīze liecina, ka atbalsts "airBaltic" darbības turpināšanai bija nepieciešams un pamatots,

jo uzņēmuma finanšu situācija 2020. gadā ir bijusi vēl smagāka, nekā tas maijā tika prognozēts, – zaudējumi bija lielāki nekā prognozētie 252,7 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, ieņēmumu apmērs samazinājies par 71%.

Kaut arī atbalsta sniegšanas nepieciešamība ir pamatota tikai ar Covid-19 krīzes izraisītajām sekām, revidenti secinājuši, ka arī pirms Covid-19 pandēmijas "airBaltic" finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju.

Revidenti norādīja arī, ka 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas – līdz 2021. gada augustam – valdībai Eiropas Komisijai ir jāiesniedz stratēģija valsts līdzdalības daļas samazināšanai "airBaltic" pamatkapitālā. Šajā stratēģijā jāiekļauj "airBaltic" plāns darbības turpināšanai un valsts ieguldīto līdzekļu izmantošanai, grafiks atlīdzības piešķiršanai un valsts ieguldījuma atmaksai, kā arī pasākumi, kurus "airBaltic" un valsts veiks, lai ievērotu atmaksas grafiku.

Līdz ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu "airBaltic" Latvijas valstij piederošā akciju daļa no 80,05% ir pieaugusi līdz 96,14%, otram akcionāram – Larsam Tūsenam – ar viņam pilnībā piederošo SIA "Aircraft Leasing1" pieder 3,86%.

Jāstiprina "airBaltic" uzraudzība; SM sola to darīt

Vērtējot SM izveidoto kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, Valsts kontrole secinājusi, ka jāstiprina "airBaltic" sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzība. SM izveidotā "airBaltic" darbības rezultātu novērtēšanas uzraudzības sistēma ir pilnveidojama, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu.

"Satiksmes ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz "airBaltic" vadības sniegto informāciju.

Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā," norādīja Valsts kontrole.

Valsts kontroles ieskatā, pilnveidojams ir arī sabiedrībai sniegtās informācijas saturs par "airBaltic" neaprobežojoties vien ar "airBaltic" darbības pozitīvo aspektu izcelšanu, bet vispusīgi informējot arī par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, plānotajiem ieguvumiem no ieguldījuma, kā arī ar to saistītajiem riskiem.

Ņemot vērā valsts ieguldījuma "airBaltic" pamatkapitālā būtisko ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, Valsts kontroles ieskatā, Ministru kabinetam būtu jāizstrādā īpaša kārtība valsts ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, tajā ietverot pieņemto lēmumu, mērķu un rezultātu uzraudzības mehānismu, izpildes termiņus un atbildīgās personas. Vienlaikus ir būtiski ar pārvaldības pasākumiem nemazināt kapitālsabiedrības valdes un padomes atbildību, atzīmēja Valsts kontrolē.

"Noteikti ir jābūt stratēģiskajai uzraudzībai. Ne tikai vadīšanās pēc ceturkšņa finanšu atskaitēm un situācijas monitorēšanas, bet daudz efektīvāk jāiesaistās mērķu noteikšanā un definēšanā – gan biznesa, gan ar tiem saistīto finanšu rezultātu sasniegšanā. Starpziņojumā mēs arī iesakām pastiprināti Ministru kabineta līmenī pievērst uzmanību šīs kompānijas darbībai un kompānijas darbības sekmēm," norādīja valsts kontrolieris Rolands Irklis.

SM paziņojumā medijiem norādīja, ka ministrija piekrīt VK secinājumiem, ka valsts ieguldījuma apjoms aviācijas nozarē ir būtisks valsts budžeta kontekstā un ir svarīgi uzraudzīt valsts ieguldījuma atgūšanu.

"Satiksmes ministrija visos gadījumos, kad tiek gatavota informācija gan valdībai, gan saistībā ar valsts atbalstu, kas tika sūtīts Eiropas Komisijai izvērtēšanai, mēs esam to arī skatījuši un “airBaltic” lūguši veikt kaut kādus precizējums. Tas, ko saka VK, ka varbūt skaidrāk ir jāparāda mērķi tad, kad valdība aktīvāk lemj par valsts atbalsta piešķiršanu," sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

SM ieviesīs VK ieteikumus, kas nodrošinās uzraudzības procesa pilnveidošanu valsts ieguldījumu atgūšanai un kapitālsabiedrību sekmīgai krīzes pārvarēšanai.

"Latvijas Gaisa satiksme" varēja iztikt bez ieguldījumiem 

Savukārt veiktajā pārbaudē par papildu finansējuma piešķīrumu "Latvijas Gaisa satiksmei" (LGS) Valsts kontrole secinājusi, ka 2020. gada martā, pieprasot palielināt pamatkapitālu, LGS ir balstījusies uz pesimistiskāko scenāriju prognozējamo notikumu attīstībā un aprēķinājusi, ka līdz 2020. gada beigām būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi sešu miljonu eiro apmērā. Tomēr uzņēmuma faktiskā naudas plūsma izrādījās labāka, nekā sākotnēji plānots. 2020. gada beigās LGS naudas līdzekļu atlikums bija 9,6 miljoni eiro. 

Revidenti secinājuši, ka LGS izmaksu segšana 2020. gadā bija iespējama no LGS pašas līdzekļiem arī bez pamatkapitālā ieguldītajiem sešiem miljoniem eiro,

tomēr to ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīdī nevarēja precīzi prognozēt. LGS piešķirto finansējumu plāno izmantot 2021. gadā, lai nodrošinātu valstij un tās drošībai būtisko uzdevumu izpildi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt