Pētnieks: Runas par nodokļu un pensiju vecuma celšanu var tikai stiprināt ēnu ekonomiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Ministriju darba grupas ķērušas pie ēnu ekonomikas mazināšanas plāna, līdz vasaras sākumam jānosaka konkrēti sasniedzami mērķi. Pašlaik par būtisku ēnu ekonomikas mazināšanos Latvijā runāt nevar, un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka brīdina - ēnu ekonomiku var stiprināt politiķu vēstījumi par pensionēšanās vecuma un nodokļu paaugstināšanu.

ĪSUMĀ:

  • Darba grupas sāka izstrādā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu līdz 2025. gadam.
  • Strādās pie skaidras naudas aprites mazināšanas, cīņas ar ēnu ekonomiku veselībā un būvniecībā.  
  • Pērn ēnu ekonomikas īpatsvars bija 26,6%, zaudējumi valstij – 2,7 miljardi.
  • Pētnieks brīdina: ēnu ekonomiku var stiprināt politiķu vēstījumi par pensionēšanās vecuma un nodokļu celšanu.
  • Pētnieks: Pašlaik nodokļu celšana tieši otrādi liks cilvēkiem aiziet ēnā.
  • ēnu ekonomikas apkarošanas plāns valdībā jāiesniedz līdz jūlija beigām.

Ēnu ekonomikas apkarošanai sola meklēt radošas idejas

Valdība marta beigās uzdeva izstrādāt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu laika posmam līdz 2025. gadam. Šajā nedēļā uz pirmajām sēdēm sanāca Finanšu ministrijas veidotās darba grupas.

Viena no to dalībniecēm, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova solīja, ka darba grupu veikums būs radošs un balstīts dažādu nozaru ēnu ekonomikas problēmu apkopojumā. Par konkrētiem sasniedzamiem mērķiem ministrijas pārstāve vēl nerunāja, jo šis ir tikai procesa sākums.

Pētnieks: Runas par nodokļu un pensiju vecuma celšanu var tikai stiprināt ēnu ekonomiku
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Taču viņa ieskicēja Finanšu ministrijā veidoto darba grupu mērķus: "Jo labāka mums ir informācijas apmaiņa, jo ar mazāk administratīvi noslogojošām darbībām mēs varēsim saprast, kur meklējami risinājumi arī ar ēnu ekonomiku saistītajos procesos".

"Otra darba grupa saistīta ar tādām nozarēm kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība ar akcentu uz skaidras naudas mazināšanas pasākumiem.

Aplokšņu algas ir tāds ļoti plašs jēdziens. Šī darba grupa vairāk paskatīsies, no kurienes tā skaidrā nauda rodas un kāpēc.

Jā, protams, jo vairāk transakciju notiek bezskaidras naudas formā, jo mazāka ir arī ēnu ekonomika. Taču ir jāsaprot robeža, jo absolūti izslēgt skaidru naudu arī nav pareizi. Lai gan kazas veselas, gan vilki paēduši," stāstīja Bogdanova.

Papildus Veselības ministrijā no nākamās nedēļas darba grupa sagatavos priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai veselības aprūpes jomā, bet Ekonomikas ministrijā – par vienu no zināmākajām ēnu ekonomikas problēmu nozarēm – būvniecību.

Darba grupās būs iesaistīti nozaru un iestāžu pārstāvji, kā arī no nevalstiskā sektora.

Pētnieks: Nodokļu celšana nepalielinās ieņēmumus

To, kādi ir ēnu ekonomikas dati par aizvadīto gadu, pagaidām vēl nezinām. Ikgadējo ēnu ekonomikas pētījumu prezentēs 31. maijā. Pētījuma vadītājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka atsaucas uz datiem par 2021. gadu, kad ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no iekšzemes kopprodukta un kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā pārsniedza 2,7 miljardus eiro.

Domājot arī par 2022. gadu, par būtiskiem uzlabojumiem nevar runāt. Pēc Covid-19 pandēmijas krīzes pērn sekoja nenoteiktība līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ņemot vērā sarežģītos apstākļus, ēnu ekonomikas mazināšanas plāns nedrīkst palikt formalitāte, tas iespējam plaši jābalsta pieejamos datos un starpnozaru redzējumā.

Tālab, pēc Saukas domām, apsveicama ir iecere vienā no darba grupām meklēt veidus vieglākai pieejamo datu izmantošanai.

Vienlaikus – ēnu ekonomikas nostiprināšanās riskus veicina arī politiķu vēstījumi un izskanējušie viedokļi par pensionēšanās vecuma un nodokļu turpmāku paaugstināšanu, brīdināja profesors Sauka.

"Cilvēki var pamatoti uzdot jautājumu – es tagad maksāju lielu sociālo nodokli, bet tas vēl mazāk aiziet manai pensijai. Vai arī tas, kas publiski sāk lēnām izskanēt, par nodokļu paaugstināšanu dažādu vajadzību apmierināšanai. Esošajā kontekstā un pie liela ēnu ekonomikas apjoma

jābūt diezgan neapdāvinātam vai neizglītotam, lai uzskatītu, ka, šādā situācijā ceļot nodokļus, palielināsies reālie ienākumi.

Drīzāk palielināsies ēnu ekonomika un valstij nebūs labāk. Tieši otrādi, jo vairāk cilvēku aizies ēnās," uzskata Sauka.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna priekšlikumu izstrādāšanai laika nav daudz – jau maija beigās tie jāiesniedz apkopošanai Finanšu ministrijā.

Paredzētos priekšlikumus ministrijās apkopos līdz maija beigām, pasākumu izstrādi un darba grupu organizēšanu atbildīgas būs nozaru ministrijas. Tām līdz 31. maijam būs jānosauc konkrēti sasniedzamie rezultāti. Plānu valdībā paredzēts iesniegt līdz jūlija beigām.

KONTEKSTS:

Premjera aizsāktā diskusija par iespējamo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu radījusi viļņošanos sabiedrībā, bet eksperti atzīst – pašreizējā demogrāfiskā situācija neļauj neko nedarīt. Latvijā strādājošo skaits samazinās, un viņiem ar katru gadu būs arvien grūtāk uzturēt pensionārus, nemazinot pensiju apmēru. Labklājības ministre gan nav plānojusi celt pensionēšanās vecumu.

Tikmēr   Finanšu ministrija gatavojas caurskatīt visus nodokļus, vai tie efektīvi strādā, un finanšu ministrs uzsvēra, ka pašlaik ar iekasēto nodokļu apjomu nepietiek visu valsts vajadzību finansēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti