No dažām kravām līdz pat vairākiem simtiem
No Krievijas un Baltkrievijas pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijā ievestas gandrīz 200 000 tonnas pārtikas. Visvairāk – dārzeņi, otrajā vietā – graudaugi, tālāk seko eļļas, sēklas, augļi, sāls, alkohols, cukurs un citi.
Salīdzinot šo pašu laika periodu pirms gada, redzams, ka, piemēram, graudaugu imports no Krievijas un Baltkrievijas audzis vairākkārtīgi.
Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta datos uzrādīti 68 uzņēmumi, kuri no augusta līdz oktobrim (ieskaitot) saņēmuši pārtikas produktus no agresorvalstīm. Starp tiem liela daļa ir pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmumu, arī kravu pārvadātāji, kosmētikas un medikamentu tirgotāji, alkohola ražotāji, piemēram, "Amber Latvijas Balzams", saldumu ražotājs "Aizkraukles saldumi", SIA "Voldemārs", arī vairāki ostu termināļi.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) neizpauda ne katra uzņēmuma saņemto preču apjomus, ne arī saņemto preču grupas, norādot, ka mazākie saņēmuši līdz 10 kravām trīs mēnešu laikā, lielākie – simt un vairāk kravu.
"Protams, tas, ko uzņēmējs izvēlas darīt tālāk, jau ir viņa izvēle un izšķiršanās – vai viņš pārdos tālāk kādai citai dalībvalstij, vai arī ievesto produkciju eksportēs no Latvijas," norādīja PVD Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
Uzņēmumi runāt izvairās
Latvijas Televīzija mēģināja sazināties ar visiem PVD sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem. Lielākā daļa uz jautājumiem neatbildēja.
SIA "Aizkraukles saldumi" norādīja, ka no Krievijas ieved augu taukus, bet no Baltkrievijas – kukurūzas bumbiņas. Šie produkti tur esot par 30% lētāki nekā citviet. Kopējais šo preču īpatsvars ražošanā neesot liels – 3%.
Uz jautājumu, vai domājuši šos 3% aizstāt ar kaut ko, kas nāk no citām valstīm, uzņēmuma pārstāvis Aleksejs Kreipāns atzina: "Nē, nav svarīgi."
"Mango Trade" pārstāvis rakstiski norādīja, ka kopš kara sākuma nepārdod un nepērk no Krievijas un Balkrievijas uzņēmumiem, un uzsvēra, ka LTV informācija esot novecojusi.
Arī SIA "Voldemārs" norādīja, ka neimportē un uzņēmuma noliktavā/atlikumos nav preču no Krievijas un/vai Baltkrievijas.
Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests uzsvēra – 68 uzņēmumu sarakstā kļūdu nav. "Paši atbildīgie operatori vai viņu pārstāvji tātad ir deklarējuši šo preču saņemšanu Latvijā vai arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs," skaidroja Šice-Trēde.
Starp PVD sarakstā minētajiem preču saņēmējiem ir arī vairāki ostu uzņēmumi. Viens no tiem – "Alpha osta", kurā puse kapitāldaļu pieder uzņēmumam SIA "ASNS Investment", kurš pilnībā pieder Latvijas lauksaimnieku uzņēmumam "Latraps".
"Alpha osta" pārstāvis klātienes sarunā norādīja, ka nepērk Krievijas graudus, bet veic stividora pakalpojumus – nodrošina to pārkraušanu no vagoniem uz kuģiem un tālāk tie turpina ceļu uz kādu no Eiropas Savienības valstīm, piemēram, uz Spāniju.
Gūt peļņu, palīdzot Krievijas graudiem nokļūt tālāk, nav aizliegts. "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža, kurš ir arī valdes loceklis "Alpha ostā", biznesa ētikas jautājumu izvairījās komentēt, sarunai deleģējot uzņēmuma komunikācijas vadītāju Zani Berķi.
"Šķiet, skaidrs nu jau visiem, ka gan ANO, gan Eiropas Savienība ir nepārprotami pauduši savu nostāju, ka
globālo pārtikas plūsmu nedrīkst militarizēt un izmantot kā ieroci karadarbībā. Ko tas nozīmē? Tātad katram caur Latviju transportētajiem graudam ir ne tikai pārdevējs, bet arī pircējs – persona, kurai ir nepieciešama pārtika,"
viņa sacīja.
"Latraps" pārstāve uzsvēra, ka "Alpha osta" ir tikai viena no nedaudziem stividoru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas palīdz Krievijas importētajiem graudiem nokļūt tālāk.
Savukārt "Astramar Liepāja K.A." stāstīja, ka sniedz kravu ekspedīcijas pakalpojumus Eiropas kompānijām, nodrošinot kravu plūsmu caur Latviju.
"Vai tā ir ētiska puse vai neētiska puse, tas būtu jāizlemj ES kopējai politikai, jo, cik mēs saprotam, tās kravas iet tālāk uz trešajām valstīm. Tas pats, ko dara Ukraina, lai trešās valstis varētu pabarot. Un šī ir tāda pati kravu plūsma, tikai no agresorvalstīm. Es nezinu, kāpēc pasaule atļauj to darīt," pauda SIA "Astramar Liepāja K. A." direktors, valdes loceklis Viesturs Andersons.
Jebkāda sadarbība – atbalsts agresorvalsts ekonomikai
Pavisam citi uzsvari par sadarbību ar agresorvalstīm, kā arī par patēriņa izvēlēm kara laikā izskanēja diskusijā par naudu vai sirdsapziņu. Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols norādīja, ka tā ir uzņēmēju pašu izvēle – sadarboties vai nesadarboties ar Krieviju.
"Vairāki cilvēki un uzņēmumi nesaprot, ka jebkāda veida transakcijas atbalsta valsts ekonomiku. Tādējādi tiešā veidā atbalstāt šīs valsts politiku," norādīja vēstnieks.
"Nav jau svarīgi, kurš ir gala pircējs un maksātājs. Svarīgi ir, ka mēs esam līdzatbildīgi tam, ka Krievijā nonāk nauda, ar kuru viņi var bruņoties un nogalināt ukraiņu bērnus, mammas un tētus,"
pauda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.
Šo uzņēmēju saraksts ir arī zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) rīcībā. Daudz detalizētāks. Ministrs neatklāja, kuri no minētajiem 68 uzņēmējiem visaktīvāk sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
"Es personīgi noteikti uzņemos ar šiem lielākajiem importētājiem sazināties un noskaidrot, kāda ir situācija, bet es teiktu tā – tas tiešām ir katra uzņēmēja ētikas jautājums, vai viņi uz kara rēķina, uz citu ciešanām pelna vai izvēlas to nedarīt," teica Krauze.
Ministrs gan norādīja, ka iestājas par Krievijas un Baltkrievijas pārtikas preču importa aizliegumu Eiropas Savienības līmenī.
