Martā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,1%, bet importa vērtība par 6,6%.
Martā Latvija eksportēja preces 1,83 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,13 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada martu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 45% līdz 46,1%.
Taču jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu, atgādina CSP.
Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,8 miljardus eiro – par 224,2 miljoniem eiro jeb 2,1% vairāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,03 miljardus eiro (pieaugums par 140,6 miljoniem eiro jeb 2,9%), bet importa – 5,77 miljardus eiro (pieaugums par 83,6 miljoniem eiro jeb 1,5%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada martā salīdzinājumā ar 2022. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,2% mazāka, bet importa – par 5,8%.
Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, gan eksporta, gan importa vērtība pieauga par 1%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 52,4 miljoniem eiro jeb 21,8%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 46,1 miljoniem eiro jeb 40,5%;
- Minerālproduktu eksports mazāks par 57,8 miljoniem eiro jeb 21,8%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 40,6 miljoniem eiro jeb 11,8%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 32,8 miljoniem eiro jeb 23,2%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 52,9 miljoniem eiro jeb 29,7%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 45,1 miljonu eiro jeb 30,3%;
- minerālproduktu imports mazāks par 215 miljoniem eiro jeb 47,8%;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 39,1 miljonu eiro jeb 22,8%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 34,8 miljoniem eiro jeb 35,3%.
Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,9%), Vācija (6,8%) un Zviedrija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (21,7% no importa kopapjoma), Vācija (12,1%), Polija (11,2%) un Igaunija (7,9%).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada martā salīdzinājumā ar 2022. gada martu visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 15,2 miljoniem eiro.
Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksportam par 44,5 miljoniem eiro jeb 31,1%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada martā salīdzinājumā ar 2022. gada martu visvairāk ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu, liķieru importa pieaugums par 8 miljoniem eiro jeb 38,3%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 148,7 miljoniem eiro jeb 61,7%.
Jauktu ķīmisko produktu importa kāpumu 2023. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja fungicīdu, herbicīdu, augu pretdīgšanas līdzekļu un augšanas regulatoru importa pieaugums par 31 miljonu eiro.
2023. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 123 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
2023. gada martā salīdzinājumā ar 2022. gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 1,7 procentpunktiem.
NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,9 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 5,4 procentpunktiem.
Eksporta pieaugumu uz Ukrainu 2023. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada februāri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 2,9 miljoniem eiro, uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums par 9 miljoniem eiro.
Savukārt eksporta samazinājumu uz Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums par 1 miljonu eiro.
2023. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 1,7 miljoniem eiro, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu importa pieaugums par 5,3 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas – dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kāpums par 2,8 miljoniem eiro.
CSP informēja, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krieviju ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" norādītā mēneša vidējā cena.
