Deputāti solījušies budžetu līdz galam izskatīt decembra pirmajā pusē, lai, līdzīgi kā tas bija šogad, arī 2024. gadu nevajadzētu sākt ar tehnisko budžetu.
Valsts budžeta projekta paketē ir kopumā 19 likumprojekti.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) solīja, ka, atšķirībā no šī gada budžeta, nākamā gada galveno valsts maka likumu paketi neizskatīs pa naktīm. Saeima budžetu galīgajā lasījumā sāks skatīt ceturtdien, 7. decembrī, bet, ja debates ievilksies, turpinās darbu piektdien un, ja nepieciešams, arī brīvdienās.
Budžeta projekts izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad pieaugs par 2,5%, bet inflācija būs 2,2%. Valsts parādam 2024. gadā plānots pieaugums – no 39,9% no IKP šajā gadā līdz 41% no IKP nākamgad, bet budžeta deficīts plānots 2,8% no IKP.
Finanšu ministrijā (FM) atzīmēja, ka gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% no IKP deficītam un 60% no IKP parādam.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Kopējais papildu atbalsts prioritātēm 2024. gadam paredzēts 783,3 miljonu eiro apmērā, piedāvājot īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu.
Tajā skaitā 486,4 miljoni eiro paredzēti valsts prioritātēm – iekšējai un ārējai drošībai (91,9 miljoni eiro), izglītībai (119,5 miljoni eiro) un veselībai (275 miljoni eiro).
Valdība, veidojot budžetu, īpašu uzsvaru likusi uz trim jomām: drošību, izglītību un veselību.
Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas. Veselības jomai kopumā budžetā paredzēti apmēram 12% no kopējiem tēriņiem.
Iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai ir paredzēts finansējums Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Gaidāmās nodokļu izmaiņas
Budžeta likumprojektu pakete ietver vairākas izmaiņas attiecībā uz nodokļiem:
- ikgadējas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas noteikšana 20% apmērā kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem;
- UIN nepiemērošana ekspluatācijas izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk nekā 60 mēnešus;
- paaugstināts ar algas nodokļiem neapliekamā darba devēja kompensācijas apmērs par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (līdz 40 eiro mēnesī);
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa paaugstināšana veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām (līdz 750 eiro gadā);
- IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja persona vienlaicīgi gūst ienākumus, kas tiek aplikti ar progresīvo IIN likmi;
- speciālā nodokļu režīma nereģistrētiem autoratlīdzības saņēmējiem darbības laika pagarināšana un vienotas nodokļu likmes noteikšana;
- vienotas mikrouzņēmumu nodokļa likmes noteikšana 25% apmērā;
- azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana;
- pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sliekšņa Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā paaugstināšana līdz 50 000 eiro, zaudēto parādu vērtības sliekšņa noteikšana 1000 eiro, PVN atbrīvojuma piemērošana sporta nodarbībām, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma attiecībā uz izdevumiem reprezentatīvajiem auto pārskatīšana;
- izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jauni nodokļa objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem;
- akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
- Saskaņā ar iepriekš lemto minimālā alga no 2024. gada pieaugs līdz 700 eiro mēnesī.
Arvien nav pieņemts lēmums par 12% samazinātas PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Lai likmi varētu noteikt plānotajā samazinātajā 12% apmērā, budžetā vajadzēs atrast 16 miljonus eiro, un tas būs Saeimas uzdevums darbā ar budžetu.
