Strādājošo labsajūta ir zemākajā līmenī pēdējo 5 gadu laikā
Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71% iedzīvotāju pašlaik ir apmierināti ar savu darbu, tajā skaitā katrs desmitais strādājošais ir pat ļoti apmierināts. Tomēr ceturtā daļa par savu pašreizējo darbu nav labās domās.
"Un tas, ko mēs redzam – darbinieku apmierinātība ar savu darbu divu gadu laikā ir nozīmīgi samazinājusies," pastāstīja Signe Kaņējeva, sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "Kantar" personāla pētījumu eksperte.
Būtiski – gandrīz divas reizes – krities visapmierinātāko darba ņēmēju noskaņojums, un kopumā strādājošo labsajūta ir zemākajā līmenī pēdējo piecu gadu laikā.
"Runājot par iemesliem – kovida periodā bija novērojams būtisks tieši ļoti apmierināto darbinieku īpatsvara kāpums. Varbūt šie strādājošie novērtēja dzīves patiesās vērtības, arī to, ka vispār ir darbs. Bet šogad, izjūtot pēckovida laika nogurumu un ikdienas dzīvē saskaroties ar ģeopolitisko notikumu negatīvajām sekām – energokrīzi, cenu kāpumu, darba samaksas neatbilstību straujajai inflācijai –, strādājošie Latvijā ir kļuvuši prasīgāki un kritiskāki savā vērtējumā un arī atvērtāki citām, sevišķi finanšu ziņā pievilcīgākām alternatīvām," stāstīja Kaņējeva.
Personāla eksperte Kaņējeva piebilda, ka zemākais apmierinātības līmenis ir strādnieku vidū, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, arī ēdināšanas un izmitināšanas jomā strādājošajiem.
Šie dati gan tādi ir vienmēr, bet pēdējo gadu laikā būtiski neapmierinātāki ar darbu kļuvuši pirmspensijas vecuma cilvēki. Iespējams, šie cilvēki piedzīvojuši mazāko algu kāpumu vai nekādu.
"Protams, ir jau arī darba devēji, kas kāpina algas, bet orientieris vairāk ir uz augsta līmeņa speciālistiem un talantiem. Un riska grupas paliek mazāk kvalificētais darbaspēks un tie, kam skats uz dzīvi ir negatīvāks – pirmspensijas un vecākie darbinieki," norādīja eksperte.
Strauja inflācija neļāva atgūties pēc pandēmijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns gan teic, ka kovida laiks lielai sabiedrībai daļai jau bijis nogurdinošs, bet pandēmijas krīzes pārvarēšana nav ļāvusi atgūties, jo sekojusi strauja dzīves sadārdzināšanās.
"Netiešā veidā notika darba samaksas devalvācija. Jā, darba samaksas kāpums ir bijis, bet salīdzinājumā ar dzīves dārdzību tas ir bijis neliels.
Pašlaik, kad redzam enerģijas cenu pieaugumu, protams, ka apmierinātības līmenis ir mazāks.
Tāpēc darba devējiem būtiski ir ne tikai risināt atalgojuma jautājumus, bet arī gādāt par labām attiecībām ar kolēģiem un nodrošināt visādus bonusus papildu darba samaksai," norādīja Baldzēns.
Darba devējus uztrauc nevēlēšanas uzlabot darba ražīgumu
Arī darba devēji vērtē, ka šī darba ņēmēju aptauja uzrāda visas sabiedrības noskaņojumu.
Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzskata, ka strādājošajiem pirmkārt tomēr ir svarīga drošība, un tikai otrajā plānā ir algu kāpuma jautājums vispārējā sadārdzinājuma laikā.
Viņš kā satraucošus minēja arī datus, ka katrs ceturtais darbinieks nemaz negrib mainīties un uzlabot darba ražīgumu.
"Tādēļ arī LDDK ir lūgusi Izglītības un zinātnes ministriju, lai tiktu veiktas izmaiņas normatīvos un darba devēji varētu apmaksāt augstāko izglītību, neapliekot to ar nodokli, tādējādi palielinot darbinieku kvalifikāciju. Tāpat aicinām palielināt veselības apdrošināšanas polišu apjomu, ko neapliek ar nodokli, lai veicinātu darbinieku dzīves kvalitāti. Un, protams, būtisks ir faktors, lai Latvijā tiktu veiktas izmaiņas darba nodokļu regulējumā," pauda Gorkšs.
Ar zemākiem darbaspēka nodokļiem darba devēji cer maksāt lielākas algas un veiksmīgāk konkurēt ar kaimiņvalstīm par strādājošajiem. Viens no četriem nodokļu politikas reformas variantiem to arī paredz, taču izmaiņas, pat ja tās politiski akceptēs, spēkā varētu stāties tikai aiznākamgad.
