ĪSUMĀ:
- Saliekamo konstrukciju uzņēmums SIA "Timber Kit" 4 darbības gadu laikā piedzīvojis strauju izaugsmi;
- Uzņēmums attīstījies, pateicoties Eiropas finansējuma projektiem, kas sponsorēja dārgu iekārtu iegādi;
- Ārvalstu klienti uzņēmumu Latgalē izvēlas tā optimālās cenas, ātruma un komunikācijas dēļ;
- Par priekšrocību uzņēmējdarbībai Latgalē sauc mazāku darbinieku rotāciju un mazākus izdevumus;
- Uzņēmuma vadītājs Jānis Igaunis uzskata, ka Latgales zemo attīstību ietekmē ģeogrāfiskais stāvoklis – pierobeža, kaimiņvalsts, attālumi starp apdzīvotajām pilsētām.
Eiropas finansējums iedrošināja darīt
SIA "Timber Kit" nodarbojas ar saliekamo konstrukciju ražošanu. Uzņēmuma vadītājs Jānis Igaunis pastāstīja, kas ideju par šāda uzņēmuma izveidi aizguvis no tēva: "Mans tēvs bija viens no pirmajiem, kas taisīja guļbūves. Palīdzēju viņam, daudz ko mācījos no tā. Viņa darbošanās laikā klientu loks tā arī palika."
Uzņēmums ražo dažādus elementus: sienas, pārsegumus, jumtus, nereti arī ārējo apdari. Tāpat arī montē logus un sagatavo komplektējošus materiālus, kuri pēcāk tiek nogādāti Norvēģijā vai Zviedrijā. Tur materiāli tiek montēti kopā, izveidojot saliekamo māju – gluži kā lego.
"Timber Kit" ir salīdzinoši jauns uzņēmums Balvos, kas darbību uzsācis 2019. gadā.
"Kad sākām strādāt, man nebija ne naudas, ne telpu. Bija rokas instrumenti, visu taisījām ļoti vienkārši," uzņēmuma sākumus atcerējās vadītājs.
Jānis Igaunis pēc izglītības ir būvinženieris. Tobrīd izglītības uzņēmējdarbībā nebija, taču tika saņemts atbalsts: "Biznesa inkubatorā gāju dažādas apmācības, mentoringu, un tur tika piešķirts arī finansiāls atbalsts, kas diezgan daudz noderēja." Šobrīd viņa pienākumi uzņēmumā ir vadības darbi un saziņa ar klientiem.
Vēlāk jaunajam uzņēmumam tika piedāvātas telpas īrei, kā arī īstenoti vairāki Eiropas finansējuma projekti, kas pieejami Latgalē. Finansiālais atbalsts ļāvis iegādāties dārgas iekārtas: ar "Leader" projektu iegādāts zāģis, bet caur grantu projektu – autoiekrāvējs.
Jānis Igaunis stāstīja, ka bez projektu atbalsta šīs iekārtas nebūtu iegādājies, jo šaubījies par ienākumu regularitāti, jo tos ietekmē gan pasūtījumu skaits, gan arī ārējie ekonomiskie apstākļi.
"Es to nebūtu izdarījis, jo nebija domas ņemt nekādus kredītus, tā kā darbība šajā jomā ir sezonāla. Uzņēmuma darbību ietekmē arī starptautiskie notikumi. Kad bija kovids, bija ceļošanas ierobežojumi, nebija prognozējamas materiālu cenas. Kad sākās karš, bija pilnīgs haoss transporta nozarē, viss kļuva uz pusi dārgāks. Cenas uzlēca debesīs, jo no Krievijas un Baltkrievijas vairs nevarēja neko ievest," viņš norādīja.
Arī šobrīd tirgus ir visai mainīgs, tādēļ materiālu tirgus cenai tiek sekots līdzi. "Ja kāds to paceļ, tad cits to arī pacels. Ja agrāk bija kāds, kas veda no Krievijas vai Baltkrievijas materiālus un tos pārstrādāja, tad viņi vairs neved," atzina uzņēmējs.
Mazinājies pieprasījums
Šobrīd uzņēmuma telpās valda klusums. Strādnieki ir palaisti atvaļinājumos vai atrodas Norvēģijā, tehnika stāv uz vietas.
Pats Jānis Igaunis skaidroja, ka klientu interese par pasūtījumiem ir mazinājusies: "Tagad materiāls ir lēts, bet pieprasījums pēc darba vairs nav tik augsts. Ja visas vasaras mums bija aktīvā sezona, kad bija jāplāno, kurus projektus ņemt, kurus ne, tad šobrīd tā nav."
"Timber Kit" klienti pārsvarā ir nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri būvē dzīvokļus un tirgo tos norvēģiem. Uzņēmuma vadītājs atzina, ka šajā nozarē konkurence ir jūtama, tā kā līdzīga profila uzņēmumu ir diezgan daudz Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tostarp ir arī Latgalē, kas ražo gan pastāvīgi, gan arī tādi, kas to dara periodiski.
Pirmo trīs darbības gadu laikā uzņēmumā notikusi strauja izaugsme. Pagājušā gada apgrozījums bijis pusotrs miljons eiro, taču šogad tas būs nedaudz mazāks, bet tāpat būs ievērojami augsts, prognozēja Jānis Igaunis.
Veiksmīgi Skandināvijā, bet izvēlas Latgali
Uzņēmums "Timber Kit" vairāk vērsts uz ārvalstīm, konkrētāk – Skandināviju. "Tas kaut kā dabīgi ir izveidojies. Redz, Skandināvijā ir ļoti dārgi uzturēt būvlaukumu. Tur bija tie pirmie klienti, kuriem bija liels pieprasījums. Skandināvijā ir ļoti ātri jārealizē projekts – visātrākais ir aizvest gatavu un salikt. Darbaspēka izmaksas pie mums ir lētākas nekā tur, un šeit var daudz ko izdarīt lētāk," skaidroja Jānis Igaunis.
Ir izveidojies pastāvīgo klientu loks, kas gadu no gada veic pasūtījumus. Svarīgākie faktori, kādēļ norvēģi izvēlas ārvalstu firmas, ir optimāla cena, ātrums un komunikācija.
Tomēr tam ir arī savi mīnusi – projekta izmaksas ārvalstīs ir krietni dārgākas pašam uzņēmumam. "Mēs strādājam, lai no tā izkāptu, jo šobrīd, lai strādātu Norvēģijā, mums ir jāmaksā norvēģu algas. Man tur ir jāuztur grāmatvedis. Kopš mēs aizbraucam uz turieni, mēs vairs neesam lētāki, pat dārgāki nekā vietējie. Latvietis nebrauks strādāt uz Norvēģiju ar Latvijas algām," pauda Jānis Igaunis.
Vienlaikus viņš atzīst, ka arī Latvijā šādas gatavās konstrukcijas sāk iemantot popularitāti. "Varbūt mums ir jāsāk reklamēties, jo visi tie, kas agrāk būvēja uz Skandināviju, tagad sāk vairāk būvēt Latvijā."
Taču Latvijā šāda biznesa attīstībai ir savi slogi, piemēram, neoficiāli strādnieki.
"Latvijā ir arī jākonkurē ar visām brigādēm, kur vienkārši saimnieks sarunā, samaksā un viņiem nav jāmaksā nodokļi, jāuztur grāmatveži, darba aizsardzības speciālisti. Ar viņu cenu konkurēt nevar, bet var tikai ar tiem, kas to dara oficiāli. Tādu nav tik daudz," atzina uzņēmējs.
Kaut arī "Timber Kit" veiksmīgi realizējas tieši Norvēģijā, uzņēmuma vadītājs pārliecināti pauda, ka nevēlas pārcelties uz dzīvi Norvēģijā. Viņu apmierina šā brīža apstākļi reģionā.
"Dzīve šeit nav slikta, jautājums – kāpēc tad vispār braukt? Šeit ir ģimene un draugi. Tur jau nav tā, ka aizbrauc un tev kāds sāk kaut ko dāvināt, tāpat arī tur ir smagi jāstrādā.
Jā, par to darbu cilvēki saņem lielāku algu, bet tā dzīves dārdzība tur proporcionāli ir daudz lielāka. Šeit šīs telpas, pie kurām mēs tikām, ir ideāli piemērotas. Rīgā, Pierīgā šādas telpas būtu krietni dārgākas. Droši vien kādos tukšākos periodos nemaz nevarētu atļauties uzturēt," pauda Jānis Igaunis.
Reģionos ir jāatbalsta kvalificēti darbinieki
Šobrīd vakanču uzņēmumā nav, taču arī darbinieki rindā nestāv. Jānis Igaunis norādīja, ka pārsvarā uzņēmums sastāv no kodoldarbiniekiem, kas strādā jau no pašiem pirmsākumiem. Kad sākas projekti, ir iespēja piesaistīt arī strādniekus no malas. Kopumā uzņēmumā strādā aptuveni 10 cilvēki, kas ir vietējie.
"Pārsvarā visi ir no Balviem. Ik pa laikam ir no Alūksnes, Rugājiem. Ir strādājuši arī no Rēzeknes, Dagdas," norādīja uzņēmējs.
"Viss ir sarasēts, viņiem pašiem maz kas ir jāizlemj, strādājot ražotnē. Galvenais ir prasme apieties ar skrūvjmašīnām, naglu pistolēm, darināšanas iekārtām. Liela daļa puišu, kas dzīvo laukos, jau to māk darīt, jo visi mājās kaut ko remontē."
Jāpiebilst, ka uzņēmumam ir piesaistīts arī projektētājs, kas ir kā ārpakalpojums, jo, kā norādīja Jānis – uzturēt projektētāju ir ļoti dārgi. "Alga un arī visas tās speciālās programmas maksā ļoti daudz, tādēļ kā ārpakalpojuma projektētājs var projektēt mums tikai tad, kad vajag. Mums viņš nav jāuztur visu gadu."
"Timber Kit" vadītājs pauda, ka algas vienmēr varētu būt lielākas, taču uzņēmumā ar tām daudzmaz viss ir kārtībā – godīgi aprēķinātas un izmaksātas savlaicīgi.
"Tās varētu būt augstākas, bet, līdz ar to, ka mums ir tāda viļņveida ražošana šobrīd, izdevumi tāpat aiziet, jo ir jāmaksā noma, tādēļ tas ierobežo iespēju visiem pacelt algas," skaidroja viņš.
Pievēršoties darbspējīgu un kvalificētu darbinieku līmenim Latgalē, uzņēmējs pauda, ka "cilvēku mobilitāte ir tik liela, ka Latgalē var atrast daudz lētāku darbaspēku nekā citviet, bet tas nebūs spējīgs veikt tik kvalificētus darbus."
Turpretim kvalificētiem darbiniekiem reģionos ir jāspēj nodrošināt konkurējošs atalgojums, kāds viņu kvalifikācijai tiek piedāvāts lielākās pilsētās, piemēram, Rīgā, lai sekmētu viņu palikšanu reģionā.
"Tiem cilvēkiem, kas spēj veikt kaut kādus būvgaldnieka darbus, ir jāmaksā tuvu tam kā Rīgā, lai viņiem būtu tas līdzsvars, lai viņi nebrauktu uz Rīgu un varētu dzīvot šeit. Ja cilvēks tāpat aizbrauc uz kādu citu pilsētu strādāt un atstāj savu ģimeni šeit, viņam tāpat rodas papildu izdevumi, tādēļ tai algai jābūt krietni lielākai," norādīja Jānis Igaunis.
Viens no veidiem, kā nodrošināt kvalificētus darbiniekus, ir atbalstīt talantīgus studentus.
Šobrīd "Timber Kit" sponsorē stipendiju jaunietim, kurš, Jāņa Igauņa ierosināts, studē būvinženieriju un nu strādā Norvēģijā, īstenojot vienu no uzņēmuma pasūtījumiem.
"Sākumā viņš strādāja pie mums. Viņš bija sācis studēt kaut ko citu, tad nezināja, ko darīt. Pastrādāja pie mums, es viņā saskatīju ļoti lielu potenciālu un iedrošināju viņu iet studēt būvinženieriju. Mēs viņam maksājam stipendiju. Ceram, ka viņš to novērtēs un neaizies strādāt uz citu uzņēmumu," pauda uzņēmējs.
Skats nākotnē
Šobrīd svarīgākais, uz ko tiecas uzņēmums, ir nodrošināt stabilu darba grafiku, kas ritētu cauru gadu bez pārtraukumiem. Tas darbiniekiem sekmētu gan stabilas darba stundas, gan pastāvīgus ienākumus. Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka tas būtu galvenais faktors, kas arī pašam uzņēmumam ļautu attīstīties tālāk: "Ja tas tiktu realizēts, tad tas jau būtu pakāpiens, lai varētu sapņot par lielākiem sapņiem – modernizācijām, paplašināšanos, papildu pakalpojumiem."
Arī investīcijas šobrīd netiek piesaistītas, jo nav nedz īsti zināšanu, nedz arī kādu papildu līdzekļu, lai to darītu.
Jānis Igaunis uzskata, ka arī Latgalē ir manāmas pozitīvas tendences tieši uzņēmējdarbības attīstībā.
"Uzņēmumi ienāk mazākās pilsētās. Tagad uztaisīja degradēto teritoriju atjaunināšanu – pašvaldība atjaunoja angārus, kuros ienāca malkas ražotāji. Atnāca arī norvēģu šuvēji. Tā no malas tu nekad nezināsi, ka viņi tur ir, bet ir jau tādi uzņēmumi, uz kuriem cilvēks var aiziet un atrast darbu par pastāvīgu, adekvātu samaksu. Arī atbalsts ir diezgan plaši pieejams, īpaši jauniem uzņēmējiem. Pašvaldību granti, "Leader" projekti, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aktivitātes. Ja ir laba ideja, noteikti var sākt un darboties."
Lokācija ietekmē attīstību
Uzņēmējs uzskata, ka Latgales ekonomisko stāvokli ietekmē ģeogrāfiskā atrašanās vieta. " Ja mums šeit būtu osta vai 30 kilometru attālumā galvaspilsēta. Mēs īsti tā neesam nevienam pa ceļam. Arī kaimiņvalsts Krievija ir tāda, kāda ir. Droši vien, ja mums būtu labi kaimiņi, tad mēs būtu ļoti izdevīgā vietā. Diemžēl tā nav.
Viss saveļas tādā kā sniega bumbā – ģeogrāfiskais, cilvēku aizbraukšana un neatgriešanās," uzskaitīja "Timber Kit" vadītājs.
Viņš norādīja, ka uzsākt dzīvi no nulles Balvos arī gluži nebūtu iespējams, jo dzīvokļi īrēšanai tiek piedāvāti ļoti maz, turpretim iegādāties gan var, taču jārēķinās, ka būs nepieciešams remonts.
Pārskatot nekustamo īpašumu piedāvājumu sludinājumu portālā, Balvos atrodams tikai viens īres piedāvājums: 80 eiro mēnesī par vienistabas dzīvokli, kas aprīkots ar mēbelēm, izremontēts. Turpretim pārdošanā ir vairāki dzīvokļi, kuru cenas vidēji svārstās ap 20 000 eiro – gan izremontēti, gan ar novecojušu remontu.
Savukārt darba iespējas Balvos ir. Algas ir atbilstošas reģionam.
"Balvos vidēji saņem 800–1000 eiro uz rokas, par komunālajiem ir jāatdod 300, un vēl ir jālej degviela mašīnā, jāapdrošina mašīna, jo bez tās reģionos ir ļoti grūti dzīvot. Ja esi viens pats, tad varbūt pietiek. Vienam strādājošajam uzturēt ģimeni ir teju nereāli. Lai uzturētu ģimeni, ir jāstrādā gan mātei, gan tēvam. Vienam tiešām būtu diezgan čābīgi, tāpēc ir jāturas kopā ģimenēs, vai tad jādzīvo vienam," sprieda Jānis Igaunis.
Palūkojot viena no populārajiem sludinājumu portāliem darba vakanču piedāvājumus Balvu rajonā, darba piedāvājumi ir vairāki. Piecas vakances ir uzņēmumam "Balvi Wood", kas ražo kurināmo produkciju. Tiek piedāvātas zāģēšanas operatora, lietveža, komplektētāju un pakotāja vakances. Algas ir virs minimālā. Starp tām arī picērija "Zebra" piedāvā kasiera un pavāra vakances.
Plusi un mīnusi uzņēmējdarbībai Latgalē
Kā uzņēmējdarbības plusus Latgalē Jānis saskata tieši mazākus izdevumus un darbinieku stabilitāti.
"Latgalē telpu noma noteikti ir lētāka un darbinieku rotācija ir mazāka. Ja pārliecināsi, ka esi labs darba devējs – vienmēr būs piesaistīti darbinieki. Rīgā, ja tev kaut kas "noraustās" tajā uzņēmumā, piemēram, divas nedēļas nav pasūtījumu – cilvēku vairs nebūs. Laukos cilvēkam īsti nav, kur aizmukt pa tām divām nedēļām," norādīja uzņēmējs.
Taču kā mīnuss ir reģionā izteiktais attālums starp apdzīvotajām vietām, jo attālums līdz darba vietai arī ietekmē atalgojumu.
"Jāizvērtē arī nepieciešamo darbinieku skaits un cik daudz atbilstošu darbinieku ir. Ja viņam ir jābrauc pie tevis no kādas pilsētas 30 kilometru attālumā, tad vai tev tā alga, ko tu piedāvāsi, būs tik liela, lai spētu nosegt ceļa izdevumus," pauda Jānis Igaunis.
Attālums ietekmē arī pakalpojumu pieejamību. Izteikta problēma, ar ko ikdienā saskaras uzņēmums, ir nestandarta preču piegāde.
"Citreiz kaitina, ka ievajagas, piemēram, stiprinājumus, kurus standarta veikalos nevar iegādāties, un tie ir jādabū internetveikalā, kurš pasaka, ka tos nepiegādā ar kurjeru. Un tad tu meklē kādu, kurš var iebraukt pakaļ un paņemt. Tādas sīkās lietas aizņem vairāk laika, nekā vajadzētu," norādīja uzņēmējs.
Viņš arī atzīst, ka vēl viena problēma, kas saistās ar attālumu, ir ceļa kvalitāte, kas Latgalē pieklibo: "Varētu sataisīt ceļus."
Lai gan, runājot kopumā par uzņēmējdarbību Latgalē, ceļi būtu mazākais aspekts, svarīgākais – uzņēmēji Latgalē tiek atbalstīti, tāpēc šis atbalsts noteikti ir jāizmanto.
"Timber Kit" vadītājs Jānis Igaunis topošajiem uzņēmējiem iesaka ne tikai izvērtēt vidi, bet arī izglītoties, jo ļoti daudzas lietas uzņēmuma attīstībā ir atkarīgas tieši no uzņēmējdarbības vadīšanas un uzturēšanas.
"Sarēķināt, cik daudz ir jānopelna, lai spētu sevi uzturēt, un saprast, cik liels tu vari būt sākumā. Es ieteiktu izmantot tos atbalsta instrumentus, kas mums ir pieejami. Tur ir daudz papīra darba un liela atbildība, bet tas tevi pagrūž nopirkt iekārtas, atjaunot telpas. Sākt ar mazu kapitālu un saņemties nopirkt labu iekārtu ir ļoti grūti. Tas tiešām bremzē," atzina Jānis Igaunis.
