Šādu liegumu piemēros gadījumos, ja uzaicinātājs būs sniedzis nepatiesas ziņas, piemēram, par ārzemnieka uzaicināšanas mērķi, paredzamo darba izpildes vietu, savu komercdarbību. Tāpat arī, ja darba devējs nebūs ziņojis par izmaiņām saistībā ar uzaicināto ārzemnieku vai sedzis izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka izraidīšanu vai veselības aprūpi.
Vienlaikus atvieglo un pastiprina prasības
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka šis ir viens no vairākiem normatīvo aktu grozījumiem attiecībā uz ārvalstu darbaspēka piesaisti. No vienas puses, uzņēmējiem atvieglotas prasības darbinieku piesaistei no trešajām valstīm, bet, no otras puses, ir uzņēmumi, kas negodprātīgi izmanto šo sistēmu, tādēļ vienlaikus ir arī jāpastiprina drošības prasības.
"Mazinot šķēršļus administratīvo procedūru ietvaros, bet neieviešot regulējumu par darba devēju atbildību, pastāv iespēja, ka pieaugs negodprātīgo vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, taču darbaspēka pieprasījums nemazināsies, jo Latvija kļūs par tranzītvalsti nelegālo migrantu plūsmai uz citām Šengenas līguma dalībvalstīm," pamatojusi Ekonomikas ministrija (EM).
Citu valstu pieredze liecina, ka jau no paša sākuma ir jākontrolē, vai trešo valstu pilsoņi tiešām te strādā, vai uzņēmējs sniedz patiesas ziņas, norādīja Valainis.
"Būs stingrāka atbildība uzņēmējiem sekot līdzi, ko darbinieki dara," piebilda Valainis un norādīja – šāda pieeja saskaņota ar uzņēmēju pārstāvju organizācijām.
PMLP būs tiesības piemērot aizliegumu
EM norāda, ka jau šobrīd Latvijas likumi paredz pienākumu uzaicinātājam (darba devējam) ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos normatīvos aktos noteiktās prasības. Taču atbildīgajām iestādēm līdz šim nebija pietiekami iedarbīgu tiesību ierobežot tos uzaicinātājus, kas nav ievērojuši šīs prasības.
Papildus pašlaik spēkā esošajiem uzaicināšanas lieguma noteikšanas pamatiem likumprojekts paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam ierobežot uzaicinātāja tiesības uzaicināt ārzemniekus, ja:
1) uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas, piemēram, norādot nepatiesu informāciju par ārzemnieka uzaicināšanas mērķi, paredzamo darba izpildes vietu, savu komercdarbību.
Liegums uzaicināt ārzemnieku tiktu piemērots nevis tad, ja uzņēmējs vienkārši kļūdījies, bet gan tad, ja pārkāpumi šajā jomā būtu sistēmiski.
2) uzaicinātājs nav izpildījis pienākumu, kas saistīts ar informācijas sniegšanu par izmaiņām saistībā ar uzaicināto ārzemnieku, vai nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka izraidīšanu vai veselības aprūpi. Paredzēts, ka ierobežojumu uzaicināt ārzemniekus saistību neizpildes gadījumā varētu noteikt nevis uz vienu gadu, bet līdz izdevumu segšanas brīdim.
3) uzaicinātājs nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, neievērojot ielūguma vai izsaukuma pieteikumam pievienotajos dokumentos (darba vai uzņēmuma līgumā) iekļauto informāciju, vai pēdējā gada laikā uzaicinājis ārzemniekus, kuri pārkāpuši ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības vai kuru uzturēšanās Latvijā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas iemeslam.
Šāds ierobežojums nepieciešams, lai novērstu situācijas, kad darba devēji ārzemniekiem nemaksā algu pilnā apmērā, atstājot darbinieku bez iztikas līdzekļiem, vai atbilstoši līgumam.
Aizliegumu varētu noteikt gadījumos, ja uzaicinātājs ignorē to, ka ārzemnieks pārkāpj normatīvos aktus migrācijas jomā, piemēram, konstatē, ka ārzemnieks ir nodarbināts pie cita darba devēja bez attiecīgas atļaujas saņemšanas. Tāpat aizliegumu varētu piemērot tiem darba devējiem, kuru uzaicinātie ārzemnieki sistemātiski pārkāpj likumu.
Tiesa, aizliegumu nevarētu piemērot par ārzemnieka individuāli veiktiem pārkāpumiem, par ko darba devējam nevarēja būt informācijas, piemēram, tika nelikumīgi nodarbināts pie cita darba devēja, bet paralēli tam sekmīgi veica darba pienākumus arī pie uzaicinātāja.
4) ārzemnieka uzaicinātājs ir augstākās izglītības institūcija, kuras iepriekšējā kalendārajā gadā uzaicinātie ārzemnieki saņēmuši ilgtermiņa vīzas atteikumu 50% vai vairāk gadījumu.
Tāpat paredzēts, ka aizliegumu uzaicināt ārzemniekus iespējams attiecināt uz visiem komersantiem, kuros kā valdes locekļi darbojas personas, kurām jau noteikts uzaicināšanas liegums saistībā ar pārkāpumiem viena komersanta darbībā.
"Aizlieguma leģitīmais mērķis ir novērst ārzemnieku uzaicināšanas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošināt ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās likumību un kārtību Latvijā, kā arī aizsargāt valsts drošību," pamatojusi Ekonomikas ministrija.
Aizliegumu paredzēts neattiecināt uz gadījumiem, kad amatpersonas, kurām šāds aizliegums noteikts, vēlēsies uzaicināt savus ģimenes locekļus, lai nepārkāptu personu tiesības uz ģimenes apvienošanu.
"Līdz ar to tiks samazināts negodprātīgo vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kā arī samazināta nelegālās migrācijas plūsma uz Šengenas līguma dalībvalstīm," uzskata EM.
Paredzēts, ka PMLP lēmumu varēs apstrīdēt tiesā.
Valainis informēja, ka viena gada aizliegums ir "gana stingrs risinājums", taču ministrijas strādā vēl pie citām prasībām, lai cīnītos pret negodprātīgiem uzņēmējiem – trešo valstu pilsoņu uzaicinātājiem.
