Uzņēmumiem atvieglo prasības darbaspēka piesaistei no ārvalstīm

Ņemot vērā darbaspēka trūkumu tādās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, valdība otrdien, 19. decembrī, atviegloja prasības darbaspēka piesaistei no ārvalstīm profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas, informēja Ekonomikas ministrijā (EM). Jānorāda, ka darba devēji jau ilgstoši ir lūguši samazināt prasības ārvalstu darbaspēka piesaistei, tostarp saistībā ar izglītības dokumentiem.

ĪSUMĀ:

  • Darba devējiem vairs nevajadzēs iesniegt ārzemnieka izglītību apliecinošus dokumentus vienkāršajās profesijās.
  • To aizstās ar darba devēja pašapliecinājumu.
  • Tādējādi samazināsies administratīvais slogs, pieteikumu izskatīšana solās būt raitāka.
  • Drīzumā EM piedāvās atvieglot arī vēl citas prasības ārvalstu darbaspēka piesaistei.
  • Rosinās ierobežot negodprātīgus darba devējus, darba samaksu noteikt vidējo valstī. 
  • Plānoti "zaļā koridora" kritēriji godprātīgiem uzņēmējiem.

Patlaban prasība iesniegt izglītību vai pieredzi apliecinošu dokumentu kopiju netiek prasīta gadījumos, kad ārzemnieks tiek uzaicināts nodarbinātībai vienkāršās profesijās (Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupā). Līdz ar to ārvalstnieka uzaicinātāji – darba devēji – bieži vien mākslīgi pazemināja amatu grupas, lai izvairītos no šīs prasības. Vienlaikus EM akcentēja, ka pieprasījumā ielūguma apstiprināšanai uzaicinātājs jau tāpat norāda ziņas par ārzemnieka izglītību.  

Turpmāk darba devējam nevajadzēs vairs iesniegt ārzemnieka izglītību apliecinoša dokumenta kopiju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, ja ārzemnieku paredzēts nodarbināt profesijā, kas Latvijā nav reglamentēta.

Šo dokumentu aizstās ar pašapliecinājumu, ka ar ārzemnieku ir notikusi darba intervija par nepieciešamo kompetenci paredzēto darbu veikšanai vai, ja tādas nav, apņemšanos, ka darba devējs nodrošinās ārzemnieka apmācību. 

Tādējādi arī samazināsies administratīvais slogs institūcijām, kas izskata darba devēju pieprasījumus par ārzemniekiem – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs.

"Šobrīd iesaistītajām institūcijām ir jāpieprasa minētie dokumenti un jāveic laikietilpīgas pārbaudes to autentifikācijai, jo iestādes saskaras ar viltotu dokumentu iesniegšanu, kas pagarina kopējo pieteikuma izskatīšanas laiku," atzina EM.

Par izmaiņām regulējumā ir panākta vienošanās 2023. gada 9. augusta Cilvēkkapitāla attīstības padomē un tās ir atbalstītas 2023. gada 10. augusta Ministru kabineta Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes tematiskajā komitejā. 

Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā ir daļa no kopējās normatīvā regulējuma izmaiņu pakotnes, kuru mērķis ir samazināt komersantiem administratīvo slogu un vienkāršot ārvalstu darbaspēka piesaistes procesu, norādīja EM.

Tuvākajā laikā EM plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Imigrācijas likumā, lai ierobežotu negodprātīgus darba devējus – ārvalstu darbaspēka uzaicinātājus, 

paredzot, ka uzņēmums varēs piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, ja darba devējs būs publicējis atklātu vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tāpat plānots grozīt MK noteikumus, paredzot, ka ārvalstu darbaspēkam vidējā bruto darba samaksa ir ne mazāka par Latvijā strādājošajiem. Plānots arī ieviest "zaļā koridora" kritērijus godprātīgiem uzņēmējiem, lai samazinātu komersantiem administratīvo slogu un paātrinātu administratīvos procesus darbaspēka piesaistes jautājumos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti