Nākamajā gadā ieplānotās nodokļu izmaiņas ir saniknojušas ietekmīgāko uzņēmēju interešu pārstāvjus un atstās iespaidu arī uz pārējiem iedzīvotājiem.
- Budžeta vērtējums - diametrāli pretējs
- Mērķtiecīgi meklēja budžeta palielināšanas iespējas
- Tēze "Latvijā nodokļu politikas nav" atkal apstiprināta
- Solidaritāres nodoklis - uzņēmēju kritizēts FM mēģinājums apkarot nevienlīdzību
- Augs maksājumi par dzīvojamajām mājām
Budžeta vērtējums - diametrāli pretējs
"Kopumā varētu teikt, ka šī pakete ir samērā draudzīga iedzīvotājiem" un "Raugoties uz nākamā gada budžetu, esmu daudz domājis, kā tik daudz gudru cilvēku ir pieņēmuši tādu lēmumu, kāds ir noticis, un to vienīgo attaisnojumu, kādu pats sev esmu atradis, tā ir absolūta steiga".
Tieši tik pretējus vērtējumus, runājot par nākamā gada valsts budžetā plānotajām nodokļu izmaiņām, izsaka par nodokļu politiku atbildīgais Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Nākamā gada budžeta likumprojektu paketē iekļautās izmaiņas nodokļu likumos izraisījušas ilgi nepieredzētu pretreakciju no ietekmīgāko uzņēmēju organizāciju puses. Izskanējuši pat draudi prasīt finanšu ministra Jāņa Reira ("Vienotība") demisiju.
(Grafika: Sanda Blomkalna)
Mērķtiecīgi meklēja budžeta palielināšanas iespējas
Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns, runājot par nodokļu izmaiņu tapšanu, uzsver, ka izmaiņu autori, šķiet, piemirsuši kādu būtisku aspektu. "Pamatfunkcija nav budžeta piepildīšana. Tā ir tikai viena no darbībām. Bet otra darbība ļauj ar nodokļu politiku veidot dažādas priekšrocības vai sodīt nevajadzīgas darbības," saka Greiškalns.
To, ka lemjot par nodokļu izmaiņām, Finanšu ministrijas ierēdņi pirmkārt meklējuši iespējas palielināt valsts budžeta nodokļu ieņēmumus, kas gan par spīti vairāku nodokļu pieaugumam vēl arvien būs tikai aptuveni 28% no iekšzemes kopprodukta, nenoliedz arī Šņucins.
"Sākotnēji prognozes liecināja, ka nodokļu ieņēmumi attiecībā pret [iekšzemes] kopproduktu nākamajā gadā un vidējā termiņā samazināsies. Tas notika jau pieņemto lēmumu likumdošanā - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanas un citu ieņēmumu pret bāzi ekonomikā samazinājumu dēļ. Ņemot vērā, ka ekonomikas attīstība vairs nebija tik strauja, kā tajā laikā, kad šie lēmumi bija pieņemti, radās nepieciešamība izskatīt šo lēmumu pieņemšanas paketi," skaidro Šņucins.
(Grafika: Sanda Blomkalna)
Tēze "Latvijā nodokļu politikas nav" atkal apstiprināta
Nenoliedzami, nodokļu slogs jeb precīzāk - nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir salīdzinoši zemi. To nenoliedz arī uzņēmēju organizāciju līderi, uzreiz gan īpaši piekodinot, ka viņi neiebilst pret centieniem palielināt nodokļu ieņēmumus.
Atsaucoties uz pērn noslēgto vienošanos ar Finanšu ministriju, kuru tolaik gan vadīja Andris Vilks, viņi uzsver, ka budžeta kopējiem nodokļu ieņēmumiem jau tuvākajos gados vajadzētu pieaugt no pašreizējiem 28% līdz 30%. Tomēr veids, kādā šī virzība notiek, neesot pieņemams.
"Visvairāk uztrauc tas, ka ir mainījies virziens. Ja pagājušajā gadā tika panākta vienošanās ar Finanšu ministriju, ko parakstīja Latvijas Darba devēju konfederācija, Finanšu ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un kurā bija skaidri pateikts, ka mēs, pirmkārt, virzāmies uz budžetu, kuram ir jāaug. Tas ir liels sasniegums no uzņēmēju organizāciju puses. Otrkārt, bija skaidri iezīmētas vairākas lietas - cīņa ar ēnu ekonomiku, efektīvāka iekasēšana un, ja ar to nepietiek, tad pārvirzīt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu. 2016.gada budžetā mēs neko tamlīdzīgu neredzam," uzsver Klauss.
Ļoti līdzīgu viedokli pauž arī Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns, uzsverot, ka,
veidojot 2016. gada valsts budžeta paketē iekļautās nodokļu izmaiņas, nav izmantotas iespējas vētīt patēriņa nodokļus.
"Mums nav pilnībā izmantots potenciāls pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā, mums ir zemāka tendence attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, attiecībā uz vides nodokļiem, kur mēs vēl varētu redzēt kaut kādu potenicālu izmaiņām, kas atbilst iepriekš krīzes gados uzstādītajam, ka mums ir jāpārnes slogs no darbaspēka uz patēriņu vai nekustamajiem īpašumiem," atminas Greiškalns.
Nekonsekvence un prognozējamas nodokļu politikas neesamība, viņaprāt, ir kaitīga Latvijas ekonomikai un kavē jaunu darbavietu radīšanu.
"Šis budžets turpina apstiprināt tēzi, ka Latvijā neeksistē nodokļu politika un katru gadu tiek veidots budžets, izejot no šī brīža īstermiņa vajadzībām.
Tiek meklēti līdzekļi, resursi, jaunievedumi, kur varētu atrast papildu finansējumu. Līdz augustam šķita, ka nekas nemainīsies, taču mēs redzam, ka pēdējā mēnesī valdība ir nākusi klajā ar iniciatīvām, kas ir neprognozējamas. Līdz ar to, kurš tagad teiks: "Es turpināšu investēt un cerēšu, ka manas investīcijas atpelnīs sevi triju gadu laikā!" Nebūs tā! Ja viņš investēs, tad investēs līdz decembrim, jo zinās, ka līdz tam nodokļu politika nemainīsies. Savukārt es jau vairs neesmu drošs," iesmejoties saka Greiškalns.
Solidaritātes nodoklis - uzņēmēju kritizēts FM mēģinājums apkarot nevienlīdzību
Kā vienu no nekonsekvences spilgtākajiem piemēriem Greiškalns min ieceri ieviest solidaritātes nodokli. Tas būs jāmaksā cilvēkiem, kuru gada ienākumi pārsniedz sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, kas patlaban ir 48 600 eiro gadā.
Finanšu ministrijā (FM) jaunā nodokļa ieviešanu pamato ar nepieciešamību samazināt nodokļu regresivitāti jeb situāciju, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem algas nodokļos samaksā proporcionāli mazāk nekā tie, kas saņem daudz mazākas algas.
"Nodokļu slogs vairs netiek plānots caur likmes samazinājumu, kas nav vērsts uz zemu atalgotajiem, bet uz neapliekamo minimumu. Vienlaikus tiek novērsta šī vertikālā netaisnība attiecībā uz nodokļu slogu pēc algām. Faktiski atalgojumam virs vidējā līmeņa, šīs nodokļu likmes paliek plakanas un vienādas. Tiek likvidēta regresivitāte, un tas tiek darīts caur solidaritātes nodokļa ieviešanu", skaidro Ilmārs Šņucins.
Tikmēr uzņēmēju interešu pārstāvji uz šo jautājumu raugās pavisam savādāk. "Bija teikts, ka Latvijā veidos nodokļu politiku, kas ir pievilcīga noguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Ir vajadzīgi ļoti labi un kvalificēti cilvēki, kuri nestrādā par minimālajām vai trīs reizes lielākām algām nekā minimālā alga. Viņi strādā par starptautiski konkurētspējīgām algām.
Savukārt FM šobrīd ir iznākusi ar lozungu: "Mēs cīnīsimies par vienlīdzību, apkarojot bagātos un palīdzot nabagiem!"," pārmet Greiškalns.
No solidaritātes nodokļa oponentu – Latvijas Darba devēju konfederācijas – veiktās aptaujas izriet, ka tieši solidaritātes nodokļa ieviešana, kas teorētiski skar tikai nepilnus 5000 cilvēkus, var radīt neprognozējamas sekas, kuras visasāk izjutīs tie, kuri šo nodokli nemaz nemaksās. Puse aptaujāto pauduši, ka, reaģējot uz nodokļu izmaiņām, viņi varētu apturēt algu palielināšanu, bet trešdaļa pieļāvuši iespēju palielināt preču vai pakalpojumu cenas.
Klauss neņemas apgalvot, ka šādas sekas patiešām būs, taču izslēgt to nevarot. "Mēs bijām sapratuši, ka mūsu uzdevums ir audzēt algas lielumu darbiniekam, kas arī notiek. Mūsu nozarēs algas pieaugums ir 5%-6% robežās. Tas ir straujāks nekā produktivitātes pieaugums. Mēs bijām cerējuši, ka audzējam algas, bet valsts samazina iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksas. Tā mēs bijām sapratuši, tā mēs virzījāmies. Taču mājiens ar solidaritātes nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nesamazināšanu var likt uzņēmumiem paraudzīties uz šo vektoru, kas saucas "algu palielināšana" savādāk," saka Klauss.
Augs maksājumi par dzīvojamajām mājām
Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes nesamazināšanas un solidaritātes nodokļa ieviešanas sekām pagaidām varam tikai izteikt minējumus. Taču nākamā gada budžeta paketē paredzētās izmaiņas tā dēvētajos netiešajos nodokļos lielākā vai mazākā mērā ietekmēs teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Akcīzes nodokļa paaugstināšana smēķējamai tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem gan skars tikai tos, kas šos produktus lieto, taču degvielas akcīzes nodokļa pieaugums pastarpināti skars pat tos, kas paši nemaz ar automašīnu nebrauc.
Šņucins gan mierina, ka tas neietekmēs preču cenas. "Šis palielinājums pamatā būs uz tām naftas produktu grupām, kas mazāk ietekmē uzņēmējdarbību. Tas nozīmē, ka, piemēram, dīzeļdegvielai šis palielinājums būs viena centa apmērā aptuveni uz litru, autogāzei - trīs centi par litru," piemērus sauc Šņucins.
Lielu daļu iedzīvotāju skars arī iecerētās izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī. No nākamā gada ar nodokli 21% apmērā tiks apliktas gan ieejas biļetes uz komerciāla rakstura kultūras pasākumiem, gan dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumi. Tieši pēdējais jaunievedums jeb nodokļa atbrīvojuma atcelšana skars daudzus tūkstošus iedzīvotāju.
Finanšu ministrijas speciāliste Solvita Āmare-Pilka gan ir pārliecināta, ka tas vēl nenozīmē dzīvokļa rēķinu pieaugumu.
"Ja nodokļu maksātājs savai cenai pieliek klāt pliku 21% [likmi], tad tā ir negodprātīga rīcība pret viņa klientu, kas viņa pakalpojumu vai preci pērk. Pieredze rāda, ka nodokļu maksātāji ir bijuši vēl nekaunīgāki un jebkura nodokļu izmaiņa tiek izmantota savā labā," atzīst Āmare-Pilka.
Lielu daļu pašvaldību šis jaunums pārsteidzis nesagatavotas. Tikmēr Laimdota Šnīdere, kas ir atzīta dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumu eksperte un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja, saka, ka viņu šādas izmaiņas nebūt nepārsteidz. "Īpašumtiesību pakalpojumos ar PVN tiek aplikti tikai divi pakalpojumi," norāda Šnīdere. "Apsaimniekošanas maksa un dzīvojamo telpu īre. Otrais no tiem bija pēdējais, kas nebija aplikts ar PVN," norāda Šnīdere.
Viņa saka - lai arī pēc atbrīvojuma atcelšanas dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēji iegūs tiesības atskaitīt priekšnodokli, par viņu pakalpojumiem iedzīvotājiem nāksies maksāt vairāk.
Lieta tāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas izmaksu lielāko daļu veido darba algas sētniekiem, apkopējām, grāmatvežiem, juristiem, remontdarbu veicējiem. "Tas nozīmē, ka pārvaldīšanas maksu nevarēs samazināt, lai dzīvokļu īpašniekiem kompensētu sadārdzinājumu sakarā ar PVN maksājumiem," norāda eksperte.
Tādēļ par pakalpojumu nāksies maksāt dārgāk pat, piemēram, Ventspilī, kur dzīvojamo māju pārvaldīšanas uzņēmums lielu daļu darbu uzticējis ārpakalpojumu sniedzējiem. "Mēs esam parēķinājuši, ka vidēji tas [izmaksu pieaugums] varētu būt trīs eiro mēnesī, "mierina Āmare-Pilka.
Viņas minētais izmaksu pieaugums, ko izraisīs tikai viena it kā neliela izmaiņa pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar uzviju "noēdīs", piemēram, ieguvumu no neapliekamā minimuma paaugstināšanas par 10 eiro.
Šoreiz izmaiņu nodokļu likumos ir salīdzinoši maz, tomēr šķiet, ka ne visas ir līdz galam pārdomātas, izvērtējot to iespējamās sekas. Jau paziņots par nodomiem īstenot visaptverošu nodokļu revīziju, kas liek domāt, ka jau pēc gada gaidāmas daudz pamatīgākas izmaiņas.
