- "airBaltic" obligāciju likme augstākā, kas šogad piedāvāta investoriem obligāciju tirgū Eiropā.
- "Citadeles" ekonomists: Nebūs viegli atpelnīt uzņēmumam, kam ir finanšu problēmas.
- Investīciju baņķieris: Gaidīju, ka likme būs vēl augstāka, bet realitātē tā izrādījās zemāka.
- SEB ekonomists: Šī augstā cena nākotnē var atmaksāties pie pozitīvas attīstības.
- "airBaltic": kompānijas finanšu situācija nav vienkārša; cer uz peļņas pieaugumu.
- Valdība gandarīta; obligāciju emitēšana ļaušot "airBaltic" augt.
Obligāciju likme šogad augstākā Eiropā
"INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs portālam LSM.lv sacīja, ka šis aizņēmums nacionālajai aviokompānijai izmaksās aptuveni 50 miljonus eiro gadā – tik daudz "airBaltic" samaksās procentos, kas ir salīdzinoši augsti.
"Šobrīd tā ir visaugstākā likme, kas šogad tika piedāvāta investoriem obligāciju tirgū Eiropā," norādīja eksperts.
Viņš atzina, ka "airBaltic" obligāciju procentu likme ir pārsteidzoša un pielīdzināma "ātro kredītu" likmei. Taču jārēķinās ar to – ja situācija ir ārkārtēja, tad likme vienmēr būs diezgan augsta. Acīmredzot "airBaltic" nav izdevies piesaistīt investorus ar zemāku likmi, "tāpēc nācās aizņemties no augļotājiem" – no tiem, kas gatavi aizdot.
Arī aģentūra "Bloomberg" vēsta – lai noslēgtu pēdējā brīža refinansēšanas darījumu, "airBaltic" nākas maksāt augstāko summu Eiropas obligāciju tirgū, pat ja valdība to atbalsta.
Martinovs norādīja, ka acīmredzot investori uzskata lidsabiedrību par samērā riskantu ieguldījumu. Aviokompānijas stāvoklis kopumā ir labs, taču nav teikts, ka tas uzlabosies. "Investori iedevuši injekciju cerībā, ka stāvoklis uzlabosies. Patlaban izskatās, ka pacients izvilks, bet nav garantiju," vērtēja finanšu eksperts.
Nebūs viegli atpelnīt aizdevumu
Viņš norādīja, ka "airBaltic" risks slēpjas lidsabiedrības kredītriskā un spējā atmaksāt aizņemtos resursus. "Investori, kas vērtēja šos parametrus, saskatīja lielākus riskus un prasīja lielāku prēmiju par risku, ko viņi uzņēmās," skaidroja Martinovs.
Viņš norādīja, ka aviokompānijai līdz šim bija nepieciešamas "dārgas zāles" aizņēmumu veidā. "airBaltic" ir jāspēj ģenerēt papildu resursus, lai varētu nosegt visus procentu maksājumus. "Jautājums, vai injekcijai būs pozitīvs efekts uz veselības stāvokli, lai varētu atmaksāt. Pazīmes, ka ir, jo investori dod zāles."
Viņš piebilda, ka aviokompānijai līdz šim nav izdevies kļūt par uzņēmumu, kas stabili pelna, lai atmaksātu visus aizņēmumus.
"Tas vienmēr ir jautājums, vai aizdot vēl, vai tas palīdzēs, uzņēmums sāks dzīvi no jauna un dzīve kļūs vieglāka, vai tas būs pēdējais aizņēmums, kas ir iespējams, jo aizdevumu slogs kļūst nepanesams," norādīja Martinovs.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja: labā ziņa, ka obligāciju emisija ir notikusi, taču ne tik labā – tas ir noticis par dārgu cenu. Tuvākā brīža problēma aviokompānijai ir atrisināta, bet tas neuzlabos kopējo finanšu situāciju, jo šo aizdevumu nebūs viegli atpelnīt uzņēmumam, kuram ir finanšu problēmas.
Gaidīja vēl augstāku obligāciju likmi
Investīciju baņķieris, "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis atzina, ka līdz šim visa šī industrija nesusi zaudējumus gan sabiedrībai, gan investoriem. Pēdējos gados aviopārvadājumu nozari skāra gan Covid-19, gan ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Investīciju baņķieris pirms šī darījuma bija gaidījis, ka likme būs vēl augstāka, bet realitātē tā izrādījās zemāka.
"Šī likme ir augsta un atspoguļo augsto riska līmeni. Faktiski "airBaltic" un droši vien Latvijas valsts un kompānijas vadība ir nopirkusi laiku. Eiropā mēs paredzam, ka procentu likmes šogad sāks tomēr samazināties. Līdz ar to "airBaltic" ir veiksmīgi izticis lielā mērā bez valsts naudas. Valsts, cik saprotu, novirzīs tikai 50 miljonus. "airBaltic" parādīja, ka viņiem ir valsts atbalsts. Izspēlējot šādu manevru, viņi tirgu ir pārliecinājuši un ieguvuši laiku, lai divu gadu laikā pārfinansētos uz zemākām likmēm, ņemot vērā, ka Eiropā likmes kritīsies un kompānijas rezultāti uzlabojās," skaidroja Rungainis.
Tiesa, lai tas notiktu, jācer, ka industriju nepiemeklēs kādas vēl citas nezināmas kataklizmas un iztiksim bez jauniem tirgus satricinājumiem.
Ekonomists: Šī augstā cena var atmaksāties nākotnē
Pārvēršot obligāciju likmes 14,5% naudas izteiksmē, tie ir aptuveni 50 miljoni eiro, ko lidsabiedrība turpmākos gadus maksās procentu maksājumos. Salīdzinot ar periodu līdz šim, maksājums pieaugs par 37 miljoniem eiro gadā.
"Ja būtu bijusi pārliecība, ka šis pieprasījums pēc "airBaltic" obligācijām būs tik augsts, iespējams, ka šī procentu likme varētu būt zemāka," sarunā ar portālu LSM.lv sacīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka likme būtu tikai nedaudz zemāka, kas būtiski situāciju nemainītu.
Viņš arī uzsvēra, ka šis lēmums ir jāskatās kontekstā ar citiem aspektiem, piemēram, to, ka pati aviācijas nozare visā pasaulē ir svārstīga un ar augstu riska līmeni, tāpat arī Covid-19 krīze un Krievijas sāktais karš Ukrainā ietekmē aizņēmuma procentus.
"Uzņēmums meklē dažādas iespējas, un domājams, ka šis šobrīd bija optimālākais rīks. Protams, tas ir dārgs aizņēmums, bet ir skaidrs, ka uzņēmuma darbības turpināšana ir ļoti svarīgs faktors Latvijas ekonomikai. Ņemot vērā kontekstu, ir skaidrs, ka šāds solis ir sperts un kopumā to var vērtēt pozitīvi," norādīja Gašpuitis.
Obligācijām noteiktā procentu likme paliek uz visu šo periodu, bet pēc noteikta laika perioda ir iespējams šo likmi pārskatīt un obligācijas pārfinansēt.
"Šobrīd virzība ir pozitīva, un, ja tas viss turpināsies tā, tad
šī cena, kas pašlaik tiek samaksāta par to, lai uzņēmums spētu darboties, ir atbilstoša. Tā ir augsta, protams, bet tā var sevi atmaksāt nākotnē.
Ir jāsaprot, ka aviācijas uzņēmumi visā pasaulē ir stratēģiski svarīgi un valsts tos sargā un balsta," uzsvēra ekonomists.
Gašpuitis arī norādīja, ka šī ir izšķiršanās – ja uzņēmumu vērtē kā stratēģisku, tad kādu laiku mums ir jābūt gataviem tajā ieguldīt. "Varam pozitīvi novērtēt to, ka uzņēmums sācis atkopties, uzrādīt peļņu, un tas jau ir pozitīvi," sacīja SEB bankas ekonomists.
Plāno atmaksāt no augošās peļņas
"airBaltic" savā paziņojumā vakar vēlu vakarā pavēstīja, ka tā emitējusi 5,25 gadu nodrošinātās obligācijas 340 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi.
Tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk nekā divkārt pārsniedzis mērķa summu. No kopējās obligāciju summas 290 miljonus eiro iegādājušies privātie investori un pagaidām netiek atklāts, kas viņi ir. Tie ir institucionālie investori, kuri pārvalda triljonu vērtus investīciju portfeļus, šodien brīfingā pauda "airBaltic" pārstāvji. Šajā procesā bija iesaistītas piecas starptautiskās bankas, un tiem, kas vēlējās iegūt obligācijas, tas izdevies.
Valsts iegādājās obligācijas par 50 miljoniem eiro, kas gan ir mazāk, nekā iepriekš plānots. Valsts kases pārstāvis pauda, ka šajā emisijā bija dots mandāts piedalīties ar 136 miljoniem eiro, bet tālāk, "airBaltic" komunicējot ar investoriem, šī summa saruka vairākkārt. Kopējais valsts neto ieguldījums būšot 14 miljoni eiro.
Uz publisko piedāvājumu "airBaltic" gājusi tāpēc, kā šādā veidā aizņemties bijis lētāk.
"airBaltic" vadītājs Martins Gauss norādīja, ka obligāciju emisija tiks izmantota, lai refinansētu "airBaltic" iepriekš emitētās 200 miljonu eiro obligācijas, apliecinot investoru uzticību "airBaltic" stratēģijai.
"airBaltic" atzina, ka investori sākotnēji par obligācijām bija gatavi maksāt 15%, bet lielā pieprasījuma dēļ likme samazināta līdz 14,5%, kas esot atbilstoša tirgus situācijai.
Paredzams, ka norēķini par obligācijām notiks 2024. gada 14. maijā, un tās ir plānots kotēt "Euronext Dublin" biržā, kas ir viena no pasaulē atzītākajām obligāciju kotēšanas vietām.
Kompānijā atzina, ka "airBaltic" finanšu situācija "nav vienkārša", tā kā lidsabiedrībai ir negatīvs pašu kapitāls ilgtermiņa saistību dēļ,
taču kompānija strādā, lai stabilizētu lidsabiedrības darbību.
Kompānijas vadība, jautāta, kā plāno atmaksāt aizņemto naudu, ņemot vērā, ka procentos gadā būs jāmaksā 50 miljonus eiro, bet peļņa nav tik liela, norādīja, ka līdz ar uzņēmuma flotes pieaugumu gaidāms arī peļņas pieaugums, kam vajadzētu nosegt procentu maksājumus.
Turklāt pastāv iespēja pēc diviem gadiem atdot aizņēmumu. "Varam pēc diviem gadiem pārfinansēt uz lētākiem finanšu instrumentiem," norādīja kompānijā.
Valdība gandarīta un cer uz "airBaltic" izaugsmi
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") jau izrādījis prieku, ka tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk nekā divkārt pārsniedzis mērķa summu. Pieprasījums pēc vērtspapīriem pārsniedzis piedāvājumu, gala pasūtījumu vērtībai pārsniedzot 840 miljonus eiro.
Šo obligāciju emisiju jau apsveikusi premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), "TV3" šorīt sakot, ka darījums ir bijis veiksmīgs, refinansējot visu iepriekšējo obligāciju apjomu. Šis esot pirmais solis izmaiņām uzņēmuma finanšu shēmā, un "airBaltic" strādā ar peļņu, kas esot labs rādītājs uzņēmumiem, kam ļoti grūti gājis. Šī obligāciju emitēšana ļaušot "airBaltic" augt.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja: ja gribam Latvijā redzēt dinamiskus un augošus uzņēmumus, lai tirgus sajustos drošs, valdībai jābūt gatavai iesaistīties.
Runājot par obligāciju vērtību, esot jāņem vērā, ka naudas cena pašlaik ir ļoti liela.
Tas, ka par obligāciju iegādi bija ļoti liela interese, tikai parādot, ka investori un tirgus ir noticējuši kompānijai.
"Tas, kas bija ļoti svarīgi, – ka valdība ar savu lēmumu pēc būtības signalizēja, ka valdība novērtē kompānijas darbību un tā ir gatava iesaistīties. Kopējais piedāvājums radīja milzīgu investoru interesi, tā bija divreiz lielāka nekā nepieciešamais kapitāls. Arī valdības iesaiste, izrādījās, bija vajadzīga daudz mazāka, nekā mēs sākotnēji bijām domājuši. Nevis 136 miljoni [bija jānovirza obligāciju iegādei], bet tikai 50 miljoni eiro," teica finanšu ministrs.
Finanšu ministrijā portālam LSM.lv skaidroja, ka, ņemot vērā augsto pieprasījumu, kas ievērojami pārsniedza plānoto emisijas apjomu, ""airBaltic" ar emisijas vadošajām bankām pieņēma lēmumu piešķirt valstij obligācijas 50 miljonu eiro apjomā, saglabājot nozīmīgu valsts kā enkurinvestora ieguldījumu un
atbilstoši privātajiem investoriem iepriekš sniegtajai ziņai, ka valsts piedalīsies obligāciju iegādē, kas bija viens no faktoriem, kas sekmēja augsto investoru interesi".
Jāatgādina, ka Eiropas Komisijas noteikumi paredz, ka valdība nevar ilgstoši būt "airBaltic" akcionārs, tāpēc bija plānots iet uz akciju tirgu. Lai to izdarītu, "airBaltic" līdz šī gada jūnijam bija jāpārfinansē savas obligācijas.
