Latvija viena pati visdrīzāk šādu soli nespers, drīzāk rosinot uz kopēju nostāju visu Eiropas Savienību.
Atbildīgajām ministrijām šobrīd uzdots apkopot datus par to, cik daudz graudu Latvijā ienāk, vai starp tiem varētu būt arī no Ukrainas okupētajām teritorijām ņemti graudi, kā arī – kādus zaudējumus šāds lēmums nestu Latvijas tautsaimniecībai un tranzīta nozarei.
"Mēs arī joprojām esam kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm apņēmušies piegādāt pārtiku Āfrikas valstīm, no kurām šobrīd Eiropas dienvidu valstīm ir diezgan liels migrācijas pieplūdums," norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: "Ja mēs to izdarīsim tikai vietējā mērogā un uzskatīsim, ka lieta ir darīta, tas nesasniegs nekādus stratēģiskos mērķus. Tāpēc tas ir jādara kopīgi visai Eiropas Savienībai."
KONTEKSTS:
Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija patlaban ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas. Lielu daļu šo preču veido tieši graudaugi.
Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Tomēr nav pārliecības, vai Eiropas Savienība būtu gatava arī tranzīta aizliegumam.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviestas vairākas sankciju kārtas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Pēc tam, kad tapa zināms, ka Latvijā no Krievijas 2023. gada pirmajos 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudaugu, Latvija Eiropas Savienību rosināja aizliegt Krievijas graudu importu.
