ĪSUMĀ:
- Saeimas Budžeta komisija rosina bankām 30% nodevu par procentu maksājumiem.
- Bankas norāda, ka ar atbalsta administrēšanas uzdevumu tās varētu netikt galā.
- Bankas norāda arī, ka ieguvēji būtu arī turīgākie, kam šāds atbalsts nav vajadzīgs.
- Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
- Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Reirs: Bankas mēģina iebiedēt sabiedrību.
- Bankas gatavas maksāt papildu UIN vai virspeļņas nodokli, kāds ir noteikts Lietuvā.
Bankas nemierā ar administrēšanu
Saeimas Budžeta komisijas piedāvātajā atbalstā hipotekāro kredītu ņēmējiem bankas kritizē teju visu. Bankām uzdot šāda atbalsta administrēšanu neesot pamatoti, un tās ar uzdevumu netiks galā. Turklāt atbalsts nav mērķēts, jo ieguvēji būtu arī turīgākā sabiedrības daļa, kurai šāds atbalsts nemaz nav nepieciešams.
Saeimas Budžeta komisijas virzītais priekšlikums paredz atbalstu tiem, kuriem hipotekārā kredīta maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem. Kredītiestādēm nākamajā gadā būtu viņiem jāsamaksā nodeva 30% no attiecīgajā ceturksnī aprēķinātajiem procentu maksājumiem par vienīgo hipotekārā kredīta līgumu.
"Vismaz "SEB bankā" tas nozīmētu, ka mums šī nodeva būtu jāizdala un jāaprēķina gandrīz visiem mūsu kredītņēmējiem. Mēs runājam par 90% no aizņēmējiem,"
norādīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. "Es ļoti ceru, ka nonāksim pie konstruktīva risinājuma, kas neradīs nestabilitātes sajūtu, ka bankas nespēs nekavējoties apkalpot tos 124 000 kredītņēmēju, kā paredz pašreizējais likumprojekts."
Saeimas Budžeta komisijas plāns uzskatāms par mākslīgu iejaukšanos kredīta izcenošanā, vērtēja banku pārstāvji. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un neuzlabos pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem, jo atstās ietekmi uz kredītu izmaksām nākotnē.
Asociācija: problemātiskie kredīti – 0,5%
Hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Ap 72% kredītņēmēju aizdevuma maksājums mēnesī nav audzis vairāk par 100 eiro. Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
Šogad arī augstu "Euribor" likmju laikā hipotekāro kredītu apjoms ir pat pieaudzis, uzsvēra "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
"Iespējams, kādam klausoties tajā politiskajā diskusijā, liekas, ka ir iestājusies kaut kāda apokalipse. Dati rāda, ka tas tā nav, mājokļu finansēšana aug.
Ikdienā redzams, ka klientiem, protams, vajadzīgs vairāk laika, lai izvērtētu gatavību iet šādās ilgtermiņa saistībās, bet tā interese nekur nav pazudusi un kreditēšana turpinās," norādīja Mencis.
Līdztekus tam bankas jau piedāvā individuālu palīdzību, ko risina sarunās ar klientiem. Iespējams atlikt kredīta pamatsummas maksājumus, pārskatīt banku noteiktās likmes, atcelt komisijas maksu kredītu līgumu izmaiņām, uzskaitīja "SEB bankas" vadītāja.
Atlaide arī tiem, kam to nevajag
Vienlaikus "Euribor" likmju kāpums būtiski audzējis banku peļņu. Lielā peļņa augsto banku procentu likmju laikā šogad gan vērtējama ilgākā laika termiņā, jo iepriekš gandrīz astoņus gadus "Euribor" likme bija tuvu nullei vai pat negatīva. Šie dati diskusijās Saeimā acīmredzot neesot ņemti vērā, un tas neliecina par labiem likumdošanas principiem, vērtēja juridiskā biroja "Cobalt" vadošais partneris, zvērināts advokāts Lauris Liepa.
"Pirmkārt, likumdevējs vēlas piešķirt atlaides arī tiem, kuriem tās nemaz nav vajadzīgas. Otrkārt, gatavojoties šī lēmuma pieņemšanai, netiek ņemti vērā dati.
Treškārt, ir diezgan acīmredzami, ka, no vienas puses, gribot uzticēt bankām šo valsts funkciju - noteikt palīdzības nodevas administrēšanu, likumdevējs neuzticas bankām," sacīja Liepa. "Turcijas prezidents Erdogans ir izcils ārpolitiķis, bet iekšpolitiskos jautājumos mēdz izgāzties ar fiasko, piemēram, mēģinājumā iesaldēt banku kredītu cenas. Es aicinātu mūsu likumdevēju neatkārtot Erdogana neveiksmīgo mēģinājumu."
"Lai notiktu izaugsme, ir nepieciešams finansējums. Vairāk un lētāk. Šis lēmums palielinās finansējuma pieejamību un padarīs to lētāku? Atbilde ir nē. Vai tas atļaus piesaistīt investorus? Atbilde ir nē. Jo padarīs Latviju nepievilcīgāku," pauda investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. "Diskusija parlamentā nav balstīta datos un zināšanās, bet revolucionārā pārliecībā. Tā sadārdzinās kredītus un samazinās finanšu pieejamību. Tā ir nevis izaugsmes, bet atpalicības politika."
Reirs: Bankas mēģina biedēt
Tikmēr Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") aizstāv sagatavotās likuma izmaiņas, jo tās radītas vidusslāņa interesēs. Piektdaļai kredītņēmēju hipotekāro kredītu izmaksas jau pārsniedz 40% no kopējiem izdevumiem.
"Uzdevums ir palīdzēt tieši tiem hipotekāro kredītņēmēju slānim, kas ir vidusslānis, vidusšķira, kas ir trausla un šobrīd ievainota.
Nav pareizi viņus nostādīt līmenī, ka viņiem jāatsakās no nepieciešamākajām lietām. Līdz ar to šis ir atbilstošs risinājums," pauda Reirs. Viņaprāt, bankas ar savu retoriku mēģina iebiedēt sabiedrību. "Un šiem biediem nav pamata. Bankas darbojas privātā tirgū. Un varbūt atbrīvojot šo tirgus daļu, parādīsies [jauns] spēlētājs."
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus Saeima vērtēs šajā ceturtdienā un tad tie vēl skatāmi galīgajā lasījumā. Vienlaikus likumā būs paredzētas iespējas, ka banku nodeva atbalstam hipotekārajiem kredītiem nebūs piemērojama tām bankām, kas brīvprātīgi nodrošinās nozīmīgu atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Bankas rosina papildu nodokli
Lietuva, reaģējot uz šā gada banku straujo peļņu pieaugumu saistībā ar procentu likmju kāpumu, jau noteikusi solidaritātes nodokli savām kredītiestādēm. Paredzēts, ka tas valsts budžetā ienesīs vairāk nekā 240 miljonus eiro.
Un, lai gan pirms dažiem mēnešiem tas vēl būtu šķitis pavisam nereāli, Latvijas bankas Saeimas piedāvātā atbalsta vietā tagad rosina labāk rīkoties līdzīgi kā Lietuvā un tās aplikt ar papildu nodokli.
"Mēs tomēr mēģināsim iet vēlreiz runāt ar politiķiem, lai ir risinājums, kas būtu pieņemams gan mūsu bankai, gan visām bankām (..). Mēs ceram uz dialoga turpināšanos, argumentētu diskusiju.
Mēs ceram atrast risinājumu, kura rezultātā bankas samaksā papildu uzņēmumu ienākuma nodokli un kura rezultātā politiķi jau paši var pieņemt lēmumus, kam tā nauda tiks sadalīta,"
sacīja bankas "Citadele" valdes loceklis Valters Ābele.
KONTEKSTS:
Ar ieceri par 50% samazināt banku izsniegto kredītu procentu likmes nāca klajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Reirs. Pēc banku brīdinājumiem, ka tās varētu attiecīgo regulējumu apstrīdēt Satversmes tiesā, Saeimas Budžeta komisija rosināja paredzēt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.
Tikmēr Reira partijas biedra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") vadītā FM piedāvājusi citu risinājumu – ikgadējas UIN piemaksas noteikšanu 20% apmērā kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Attiecīgie UIN likuma grozījumi ir akceptēti valdībā un kopā ar valsts nākamā gada budžeta projektu iesniegti vērtēšanai Saeimā.
