ĪSUMĀ:
- Izmeklēšanas komisija 8 mēnešus vērtēja finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu.
- Secināts – prasības kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas.
- Uzņēmējiem dots pārāk īss laiks izpildīt prasības, ko valsts uzlikusi, cenšoties izbēgt no "Moneyval" "pelēkā saraksta".
- Kredītiestādes izvairās no kreditēšanas riskiem tā vietā, lai tos vadītu.
- Nepieciešams būtiski mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un citiem kredītiestāžu klientiem.
Izmeklēšanas komisija strādāja 8 mēnešus, noturot 21 sēdi. Viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā.
Komisija arī secinājusi, ka virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, un galaziņojumā atzinusi, ka ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos
attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā.
Ziņojums: Daļa no reformas finanšu uzraudzības jomā veikta sasteigti
Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās 90. gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana, un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka pēc "Moneyval" 2018. gada kritiskā vērtējuma un "sarkanās kartītes Latvijai finanšu uzraudzības jomā liela daļa pēc tam īstenotās reformas bija nepieciešamas, taču – daļa no tām veiktas sasteigti, neizvērtējot visus ieguvumus vai zaudējumus valstij. Uzņēmējiem tika dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas jaunās prasības un noteikumus, kurus valsts virzīja lielā steigā, cenšoties izvairīties no "Moneyval" "pelēkā saraksta"".
Tikai pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies globālā attieksme pret finanšu nozari, meklējot risinājumus noziedzīgi iegūtas naudas aprites apkarošanai, kā arī notikušas nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektorā visā pasaulē – aizliegti anonīmi konti, bankām pieprasīts daudz vairāk pazīt savus klientus, sadarboties ar nodokļu administrācijām, finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībsargājošajām iestādēm, teikts galaziņojumā.
Ziņojumā atzīmēts, ka pēc 2018. gada valsts politika noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā vērsta uz būtiski lielāku kredītiestāžu darbības kontroli,
kas stiprinājis kontroles iespējas, taču vienlaikus radījis sekas finanšu sektoram, kā arī ietekmējis citu likuma subjektu kontroli un sodīšanu.
Kreditēšanas riskus nevada, bet no tiem izvairās
Kredītiestāžu klientu kontrole un risku izvērtējums, ko noteicis finanšu sektora uzraugs, ir radījusi Latvijas bankās apkalpoto klientu – gan fizisko, gan juridisko personu – pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, jo bieži vien tiek atteikta kontu atvēršana. Tāpat kontu atvēršana tiekot liegta, izvirzot prasības, kuras nav noteicis banku sektora uzraugs.
Galaziņojumā secināts, ka kreditēšanas riski netiek vadīti, bet no tiem vienkārši izvairās,
kā arī Latvijas bankas nesniedz paskaidrojumus par atteikumu iemesliem, kas nedod iespēju uzņēmējiem uzlabot savu finanšu situāciju.
Komisija ziņojumā arī norādījusi uz administratīvo slogu uzņēmējiem, lai varētu izpildīt visas prasības kontu atvēršanai, augstajām kontu uzturēšanas ikmēneša izmaksām, nepieciešamību būtiski mazināt prasības zema riska uzņēmumiem, kā arī uzsvērusi ierobežotās kreditēšanas iespējas iekārtu finansēšanā ražošanas sektorā komercbanku konkurences trūkuma dēļ.
KONTEKSTS:
Saeima 31. janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
Komisiju vadīja Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā"), tajā strādāja arī deputāti Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība"), Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība), Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei!"), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
2018. gadā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij bija noteikts pastiprinātas kontroles režīms.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") toreizējās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora "kapitālo remontu". Un 2020. gadā janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai.
