Izraēla un Turcija pēc desmit gadus ilgas spriedzes pērn atjaunoja diplomātiskās saites un meklēja kopīgus sadarbības virzienus. Tomēr pēc teroristiskā grupējuma "Hamās" uzbrukuma Izraēlai Turcija asi kritizējusi Izraēlas izvērsto karu Gazas joslā un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pat nosaucis Izraēlu par "teroristu valsti". Attiecību pasliktināšanās uz politikas skatuves atbalsojusies arī Ankaras un Telavivas tirdzniecības attiecībās.
Turcija vēršanos pret palestīniešiem Gazas joslā saskata kā nepieņemamu, un, reaģējot uz to, aprīlī piemēroja Izraēlai tirdzniecības ierobežojumus virknei produktu, tai skaitā cementam un tērauda un dzelzs celtniecības materiāliem. Toreiz paziņojums sekoja apsūdzībām pret Izraēlu, ka tā esot bloķējusi turku centienus no gaisa piegādāt palīdzību Gazas joslai. Savukārt tagad Turcija nolēmusi paplašināt tirdzniecības saišu saraušanu, ierobežojumos iekļaujot pilnīgi visas preces. Turcijas Tirdzniecības ministrija paziņojusi, ka eksports uz Izraēlu un imports no tās ir apturēti.
Un tas tikšot darīts tik ilgi, līdz Izraēlas valdība atļaus netraucētu humānās palīdzības plūsmu uz Gazu. Ankara strādāšot pie tā, lai šie ierobežojumi neietekmētu palestīniešus.
Izskan viedokļi, ka Turcijas paziņojumi gan aprīlī, gan tagad, saistīti ne tikai ar kopējo attiecību pasliktināšanos, bet arī ar sabiedrības un politisko spiedienu uz Turcijas prezidentu vērsties pret Izraēlu.
"Mēs Turcijā esam redzējuši protestus, kuros aicina pārtraukt tirdzniecību ar Izraēlu. Mēs redzam, kā opozīcijas politiskās partija izmanto šo jautājumu pret Erdoganu un viņa partiju. Mēs to redzējām vietējās vēlēšanās martā, kur valdošā partija bija tikai otrā balsu ziņā un būtībā Erdoganam nācās maksāt cenu par to, ka viņš reaģē tikai retoriski, un tagad redzam, ka viņš atbild uz šo spiedienu," pauda Nacionālās drošības pētījumu institūta pētniece Gallia Lindenštrausa.
Pēc ekspertes domām, karš tirdzniecības frontē gan nenozīmē, ka Turcija sarauj visas saites Izraēlu, jo Ankarai tas nebūtu izdevīgi.
"Es domāju, ka Turcija nevēlas saraut attiecības ar Izraēlu pilnībā. Vismaz pagaidām mēs runājam par ekonomiskajiem mēriem pret Izraēlu, bet Turcija saprot, ka tai ir nepieciešamas attiecības ar Izraēlu, lai tai būtu politiskā ietekme Tuvajos Austrumos. Izraēlu nevar ignorēt, komunikācijas kanāliem ir jābūt, un es domāju, ka Ankarai joprojām ir šāda pozīcija un tā joprojām visas saites nepārrauj."
Reaģējot uz Turcijas soli, Izraēlas ārlietu ministrs Izraēls Kacs sociālajā tīklā "X" rakstījis, ka šādi rīkojas diktators, kas samīda Turcijas tautas un biznesa aprindu intereses, vienlaikus ignorējot starptautiskos tirdzniecības līgumus. Ministrs norādījis, ka Izraēlas valdība strādāšot, lai radītu tūlītējas alternatīvas tirdzniecībai ar Turciju, palielinot vietējo ražošanu un atrodot citus piegādātājus.
Izraēlas Ražotāju asociācija aicinājusi valdību reaģēt arī ar pretsoļiem, nākamajos trīs gados nosakot simtprocentīgus tarifus visam importam no Turcijas un apsvērt iespēju uz nenoteiktu laiku aizliegt daļu importa. Pēc asociācijas domām, Izraēlai jāpaplašina vietējā pārtikas un celtniecības materiālu ražošana, lai sarautu atkarību no Turcijas.
Saskaņā ar Turcijas Statistikas institūta datiem, tirdzniecības apjoms starp valstīm pērn sasniedz 6,8 miljardus dolāru. No tiem 76% veidoja Turcijas eksports. Bet saskaņā ar Izraēlas Centrālās statistikas biroja datiem Izraēlas importa apjoms no Turcijas pērn sasniedza 4,6 miljardus ASV dolāru. Līdz ar to Turcija ir sestais lielākais Izraēlas importa avots un no turkiem importēts tika tērauds, mašīnas, minerāli un degviela, kā arī svaigi pārtikas produkti.
