ĪSUMĀ:
- Esi gatavs mājās dzert viens pats pie skapīša – Ievas Rikveiles stāsts.
- Narkoloģe: Alkohola atkarība ietekmē ne tikai cilvēku, kurš dzer, bet arī apkārtējos.
- Ražotāji un tirgotāji aktīvi iestājas par savām interesēm, kad politiķi cenšas ierobežot alkohola apriti.
- Alkohola nozares asociācija: Nozares cīņa par savām interesēm jaunākajos grozījumos ir tikai sākusies.
- Veselības ministrija par alkohola aprites ierobežošanu: Nozares pretestība ir gana augsta.
- "Delna": Lobēšanas regulējums Latvijā vēl ir bērnu autiņos.
- Tieslietu ministrija nepagūs laikā izveidot un ieviest interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu.
- Pēdējos gados likuma grozījumi pret alkohola nozari Saeimā guvuši salīdzinoši mazu atbalstu.
Esi gatavs mājās dzert viens pats pie skapīša
Gulbeniete Ieva Rikveile vairāk nekā astoņus mēnešus nelieto alkoholu. "Priekš manis tas ir ļoti daudz, jo trīs gadi principā bija [dzērusi] dienu dienā. Pa dienu viss labi, bet vakarā jau standartiņā. Man pēc darba vajadzēja pudeli, pusotru pudeli "Prosecco". Tad es sareibu, tad izgulējos, no rīta cēlos, gāju uz darbu, un viss ir atkal kārtībā. Bet es dienas vidū jau domāju par to, ka es vakarā braukšu mājās un atkal varēšu..." stāstīja sieviete.
Rikveile atklāja, ka pirms 10 gadiem alkoholu praktiski nelietoja: "Man negaršoja un es nesapratu, kā vispār var to darīt. Kurā brīdī tu pārej tajā posmā, kad sāc katru dienu… es to nevaru atbildēt."
Sistemātiska lietošana, kad viņa alkoholu dzēra teju katru dienu, attīstījās vien pēdējos trīs gados. "Esi gatavs aizņemties, gatavs iet vairāk strādāt, gatavs darīt jebko, lai dabūtu, – kā kārtīgam dzērājam. Vienu brīdi bija aktīvais periods, kad iedzerot vajadzēja iet uz pasākumiem. Pēc tam jau bija tā, ka neko nevajag. Esi gatavs mājās dzert viens pats pie skapīša, kur neviens neredz. Salej 0,5 tilpuma glāzē šampi un viens pats izdzer. Nu, briesmīgi," stāstīja sieviete.
Rikveile atcerējās, ka laikā, kad lietoja alkoholu, uz veikalu devās svētku noskaņā. "Svētku sajūta! Ar to domu jau gāju uz veikalu. Pārējās lietas bija mazsvarīgas. Mērķis bija viens – apskatīties akcijas, izrēķināt, ko varēs, ko nevarēs nopirkt, kurā brīdī varēs lepnāk, kurā varbūt ne. (..) Ja esi alkoholiķis, tad tev tas ir nepieciešams. Cilvēks, kuram nav tās vajadzības, varbūt padomās, vai svētkos pirkt vai vēl ko. Bet tas neattur," viņa sacīja.
Sieviete atminējās – kad viņa iegāja veikalā, tad vispirms devās uz alkohola nodaļu. "Finansiāli man apmēram 20 eiro dienā aizgāja uz visu šo produkciju. Es vēl smēķēju un, kad lieto alkoholu, tad gribas vairāk uzsmēķēt," pauda Rikveile.
Jautāta, vai viņa pievērš uzmanību tam, kā veikalā ir izvietots alkohols, viņa sacīja: "Īstenībā tas ir atkarīgs, kā kurā veikalā. Citā ieej, un ir jau deguna galā priekšā akcijas saliktas un roka stiepjas. Tagad es pat nepagriežu galvu uz to pusi. Vienkārši paeju garām. (..) Alkoholam akcijas, lieli krāvumi, kas, manuprāt, mudina cilvēku iegādāties. Kaut ejot ārā, tevi uzrunā. Varbūt tu nopirksi?"
Rikveile stāstīja, ka alkoholu var labi pamanīt ne tikai veikalā. Informācija par to ir arī daudzkur citur – sākot no veikalu reklāmas bukletiem un beidzot ar sociālajiem tīkliem.
"Es televizoru ļoti maz skatos, bet es zinu, ka arī tur ir mudinošas reklāmas. Cilvēkus mudina svētkus svinēt ar alkoholu. Un stāsta to, ka īstiem vīriem ir jālieto. Arī sociālos tīklos ir konkursi un daudz reklāmu. Būtībā visur, uz katra stūra ir reklāma," pauda Rikveile.
Vai viņa pēdējā laikā ir pamanījusi kādas informatīvas kampaņas, kas cilvēkus izglīto par alkoholismu? Sieviete sacīja: "Tagad man varbūt ir vairāk nācies saskarties ar tādiem cilvēkiem, bet lielākoties par to klusē un tā ir tāda aizliegtā tēma, ko tas viss cilvēkam nodara."
Alkohola lietošana Rikveiles dzīvē ir atstājusi nopietnas sekas.
"Man principā gandrīz izjuka ģimene. Pati es biju sabrukusi. Es riebos savām trīs meitām, un viņas ar mani jau ar naidu runāja. Visu laiku skatījās – mammu, tu atkal dzersi. Veikalā, kad ņēmu pudeli, es to pat slēpu. Es izskatījos labi, uz darbu gāju, savas funkcijas pildīju, bet cilvēka iekšējo būtību un veselību tas viss sagrauj," stāstīja Rikveile.
Viņa teica – daudzi pat nenojautuši, ka viņa ir alkoholiķe: "Tagad ir tā, ka pēc izskata saka, ka esmu izmainījusies, acis mirdz un seja savādāka. Acīmredzot tūska ir nogājusi, bet, jā, daudzi neticēja."
Rikveile par savu atkarību runā arī publiski. Viņa ik pa laikam sociālajos tīklos ievieto video, kuros atklāti stāsta par savu atkarību un to, ko nozīmē dzīvot skaidrā un kā to novērtēt.
"Es nekad nevarēju iedomāties, ka, pirmkārt, būs skatījumi un vispār uzsprāgs mans telefons. Man rakstīja cilvēki, nāca klāt un teica, ka viņiem arī… es sapratu, ka es daru labu. Man šis laiks ir tiešām īpašs. Es tiešām biju ļoti piekususi no tās dzeršanas, un man tāds miera stāvoklis ir," sacīja Rikveile.
Zeme, kur dzer
Ko viegli pieejams alkohols nozīmē speciālistiem, kuri cenšas ārstēt atkarīgos?
Narkoloģe Ilze Maksima skaidroja: "Alkohols ir toksiska smadzeņu inde, vai tā ir iepakota skaistā iepakojumā, vai pasniegta plastmasas pudelē. Tā ir toksiska viela, kas šķīdina smadzeņu šūnas, runājot vienkārši, un cilvēks gudrāks no tā nekļūst."
Maksima ir atkarību speciāliste ar daudzu gadu pieredzi un šobrīd strādā privātā veselības centrā Rīgā.
"Man nav ļoti saprotams, kāpēc veikalā pretim čipsiem atrodas viskija pudeles. Ejot ar maizi un nopērkot kaut ko, kas ir sadzīvei un izdzīvošanai nepieciešams, man alkoholisko dzērienu pudeļu piedāvājums nāk virsū tādā klāstā, ka piena izvēles ir desmit reizes mazāk nekā šo alkoholisko dzērienu. Man liekas, ka tas nav labi," sacīja narkoloģe.
Viņasprāt, ka mārketings spēcīgi iedarbojas: "Piedāvājums, kas ir ļoti uzmācīgs caur šo mārketingu pie kases. Cilvēkam jau ir vēlme ietaupīt, vēlme ar mazāk līdzekļiem sasniegt labāko rezultātu, bet šis rezultāts, ko sniedz alkohols, diemžēl ir īstermiņa ieguvums, kuram ilgtermiņā ir ļoti negatīvas sekas. Principā tā investīcija ir neloģiska un tā ir tikai ražotājam vai tirgotājam interesanta, bet ne jau pašam cilvēkam."
Maksima norādīja, ka līdz 10% cilvēku Latvijā ir ļoti smaga alkohola atkarība – tie ir apmēram 188 tūkstoši.
"Bet ir liels procents krēslas zonā, kur ir vai nu cilvēki ar pārmērīgas lietošanas tendencēm, vai ar virzību uz šo krēslas zonu. Principā krēslas zonā esošie cilvēki mirst jauni, un mēs principā zaudējam darbspējīgus cilvēkus. Lietojošos cilvēkus ļoti ietekmē gan pieejamība, gan reklāma, gan sociālais stereotips, ka alkohola lietošana ir norma," pauda narkoloģe.
Alkohola atkarība ietekmē ne tikai cilvēku, kurš dzer, bet arī apkārtējos.
"Grūtības ir arī vairākiem ģimenē esošiem cilvēkiem, vismaz trijiem, ja ne vairāk. Tā ir sieva vai vīrs, vai māte un tēvs, bērns vai vairāki bērni. Kāpēc man kā ārstam tas sāp? Jo līdzcilvēku ciešanas pārvēršas viņu somatiskās un psihiskās slimībās. Sanāk tā, ka, ietekmējot viena cilvēka alkohola lietošanas paradumus, var atveseļoties gandrīz pieci cilvēki vienlaicīgi," klāstīja Maksima.
Alkohola ražotāji, izplatītāji un tirgotāji aktīvi iestājas par savām interesēm
Rīgā, Dreiliņos, ir izveidots industriāls rajons, kurā atrodas dažādu uzņēmumu noliktavas. Vairākās no tām glabājas alkohols.
Pāvels Fiļipovs ir alkoholisko dzērienu vairumtirgotāja, uzņēmuma "Amber Distribution Latvia" valdes loceklis. Latvijas Radio kopā ar Fiļipovu izstaigāja 10 000 kvadrātmetru plašo noliktavu: "Mēs atrodamies "Amber Distribution Latvia" noliktavās, kuru lielākā daļa tiek izmantota "Latvijas balzama" ražotajai produkcijai."
Šie abi uzņēmumi ietilpst Luksemburgā reģistrētā holdingā – "Amber Beverage Group". Tā patiesais labuma guvējs ir Krievijas miljardieris Jurijs Šeflers.
Noliktavā vairākos stāvos izvietotas paletes ar dažādu ražotāju alkoholiskajiem dzērieniem. Daļa no šeit redzamajiem grādīgajiem produktiem paliek Latvijas tirgū, daļu eksportē.
Fiļipovs klāstīja: "Te, labajā pusē, notiek sagatavošana, jo pēcpusdienā mums notiek izvešana uz veikaliem. Te to noliktavu nemaz nevar redzēt līdz galam. Bet otrā pusē ir sagatavošana, piegāde lielajiem tirdzniecības tīkliem, kas iet uz viņu loģistikas centriem, kur viņi pēc tam izdala pa veikaliem."
Alkohola ražotāji, izplatītāji un arī tirgotāji aktīvi iestājas par savām interesēm ikreiz, kad politiķi apņemas ierobežot alkohola apriti, reklāmu vai akcīzi.
Arī pēdējie Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nav izņēmums. Nozare iebilst pret vairākiem tajā iekļautajiem punktiem – sākot no aizlieguma noteikt dažādas atlaides un rīkot akcijas un beidzot ar prasību uz pudelēm norādīt alkohola uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu.
Jautāts, vai nozares lobija dēļ grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā Saeimā galīgajā lasījumā varētu arī neatbalstīt, Fiļipovs pauda: "Prognozēt ir šausmīgi grūti. Es nedomāju, ka kaut kas strauji mainīsies attiecībā uz šiem ierobežojumiem. Tie ir diezgan ilgi."
Lai saskaņotu šos grozījumus, VM bija vajadzīgi divi gadi. Saeimas deputāti likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.
"Zināt, šodien, šajā nedēļā vai šajā mēnesī, cik es zinu, asociācijas vadītājam nav plānā ar kādu tagad runāt. Jāsaprot, ar ko runāt. Jaunā valdība tagad sāks strādāt. Labi, deputāti nemainās – tikai sadalījums, kurš ir opozīcijā, kurš ir koalīcijā. Tāpēc mēs tagad nogaidām un pēc tam skatīsimies. Ja būs nepieciešams iesaistīties sarunās, tad mēs to darīsim. Pašreiz tas kā tāds karstais pīrāgs – tas nav mūsu pusē," sacīja Fiļipovs.
Jāatgādina, ka 2019. gadā Saeimas Budžeta komisija steidzamības kārtā lēma par 15% samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas bija pretēji Finanšu ministrijas iepriekš izvirzītajam mērķim celt straujāk akcīzes nodokli alkoholam. Deputāti un Finanšu ministrijas ierēdņi toreiz skaidroja, ka grozījumi nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā.
Vaicāts, vai 2019. gadā nozares lobijam bija nozīme, Fiļipovs sacīja: "Es domāju, ko mēs saucam par lobiju. Mēs skaidrojām, un mēs pierādījām ar cipariem, un bija nozīme tam, ka mēs precīzi parādījām savus datus, cik daudz mums ir bizness uz robežas. Līdz ar to sadzirdot, saskaitot naudas ieguvumus, valsts gāja uz to. Mums bija gandarījums, ka arī mūsu valstsvīri sadzirdēja industriju un negribēja atteikties no tiem ieņēmumiem, jo tie ir ieņēmumi."
Pazemināts akcīzes līmenis alkoholam iepriekšējos gadus tā arī ir palicis gandrīz nemainīgs. Tagad politiķi grasās akcīzi pakāpeniski pacelt.
Līdz 2026. gadam to ik gadu palielinās par 5% stiprajam un par 10% vieglajam alkoholam. Tā ir iecerējusi Finanšu ministrija, kura to iekļāva informatīvajā ziņojumā. Valdība to jau atbalstīja, bet Saeima par to vēl lems.
Šāda mērena akcīzes celšana gan ir pretrunā ar VM plānu samazināt alkohola patēriņu valstī. Pērn viens Latvijas iedzīvotājs izdzēra gandrīz 13 litrus tīra alkohola, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins norādīja: "Varbūt viņi vēlētos redzēt arī to straujāku. Par to nav šaubu. Vienlaikus mums ir arī iebildumi no nozares, ka ir varbūt pārāk strauji šie kāpumi. No Finanšu ministrijas puses mēs skatāmies gan papildu fiskālo efektu, gan nelikumīgās tirdzniecības ierobežošanas efektu."
Pagājušā gadā apmēram ceturtā daļa no visiem valsts makā iekasētajiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem veidoja alkohola akcīze. Proti, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības bija vairāk nekā 250 miljoni eiro.
"Protams, ka mēs tiekamies ar nozares pārstāvjiem un viņi informē par savu viedokli, arī par iespējamiem aprēķiniem, bet jebkurā gadījumā mēs uzticamies saviem aprēķiniem vairāk nekā no malas iedotajiem. Bet, ja ir kāda informācija, tad, protams, mēs to izvērtējam. Tā [par 2019. gada notikumiem] vienmēr ir tāda lieta, kas būtu bijis, ja būtu bijis, – to mēs nevaram zināt. Tikpat labi mēs varētu sagaidīt arī to starpību, kāds mums bija plāns līdz šim Igaunijas lēmumam, ka šie paši veikali vienkārši pārceltos pāri robežai, un mūsu pilsoņi varētu pirkt Igaunijā lētāku alkoholu nekā Latvijā."
To, ka pirms četriem gadiem panāktais akcīzes nodokļa samazinājums bija lielā mērā Latvijas Alkohola nozares asociācijas panākums, intervijā stāstīja asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
"Es domāju, ka toreiz bija liela ietekme, bet mēs bijām arī citu iemeslu dēļ pasūtījuši pētījumu, kurš savā ziņā parādīja šo pierobežas apmēru, cik daudz Igaunijas iedzīvotāji alkoholu iegādājas Latvijā. Mēs piedāvājam tikties [ar partijām], bet atsauksme ne vienmēr ir tāda, ka visi vēlas tikties. Ar tiem, kuri vēlas, ar tiem mēs tiekamies," sacīja Vītols, norādot, ka asociācija tikusies ar partijām gan 2019. gadā, gan tagad, taču konkrētus vārdus viņš neatļāvās minēt.
Vītols ticies arī ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kuriem drīzumā būs jāskata grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
"Ar kaut kādiem deputātiem esmu ticies, bet ar komisijas vadību ir bijusi saruna komisijas laikā. Un pēc komisijas, jo mēs ļoti vēlējāmies prezentēt savu prezentāciju, bet atbilde toreiz bija ne noraidoša, ne atbalstoša – nekāda," atzīmēja Vītols.
Vītols stāstīja arī par saziņu ar nu jau bijušo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju un jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu ("Jaunā Vienotība").
Kā Bērziņa vērtē alkohola nozares pārstāvju lobiju, lai pretdarbotos jaunajiem likuma grozījumiem?
"Ja jūs jautājat par spiedienu, tad man jāsaka paldies, es tiešām tādu neesmu sajutusi šo likuma grozījumu izskatīšanas laikā, bet jāsaka, ka tas īsti vēl nav sācies, nozīmīgākais darbs vēl ir priekšā! (..) Bet, ja jūs domājat, vai nozare aktīvi darbosies pie šiem likuma grozījumiem, tad es domāju, ka jā, jo tieši tādēļ šādas asociācijas tiek veidotas, un tas nav vienmēr jāskata ar negatīvu zīmi, jo, protams, ka nozarei savas intereses ir jāaizstāv. Svarīgi, lai tas tiktu darīts atklātā, demokrātiskā veidā, lai nebūtu nekādas slēptas tikšanās," pauda Bērziņa.
Ministre nenoliedza, ka alkohola ierobežošanas jautājumi ir jutīgi ne tikai nozares pretspara dēļ, bet arī tādēļ, ka sabiedrībā valda atšķirīgi viedokļi. "Ir ne mazums cilvēku, kuri domā, ka aizliegumi neko nelīdzēs," piebilda Bērziņa.
Tas, cik ātri grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā virzīsies Saeimā, ir lielā mērā atkarīgs gan no diskusijām, gan deputātu vēlmes pieņemt likumprojektu.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja krēslā Bērziņu nomainījis Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņš telefona sarunā apliecināja, ka sagaida, – diskusijas par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā būs karstas, jo komisija ir saņēmusi gan desmitiem deputātu priekšlikumus, gan arī nozares iebildumus.
Arī Vītols sacīja, ka cīņa par alkohola nozares interesēm šajā likumprojektā ir tikai sākusies. "Pats briesmīgākais, ka mēs no dažādu sabiedrības grupu puses esam tie sliktie, tie lobētāji un vienmēr aizstāvam alkoholu, bet mēs skatāmies uz datiem un cipariem un mēs redzam, ka ierobežojumi nestrādā. Kaut kāds mērķis manam darbam ir. Protams, ka mēs ceram uz kaut kādām izmaiņām, par ko mēs esam publiski rakstījuši," atzīmēja Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors.
Pretestība ir gana augsta
"Kolēģi, turpināsim mūžīgā dzinēja jautājumu. Ir mūžīgais dzinējs, un tas ir alkohols. Un šis mūžīgais dzinējs tā iniciē visus kolēģus, ka ne par vienu citu jautājumu nav tik daudz runātāju kā par šo mūžīgo dzinēju. Tas liecina, ka Saeimā ir vislielākais speciālistu skaits, kas orientējas alkohola problēmās," tā 2010. gada 28. janvāra Saeimas sēdē toreizējo parlamentu uzrunāja deputāts no "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" frakcijas. Parlamentāriešiem tolaik bija jālemj, vai pagarināt alkohola tirdzniecības laiku līdz pulksten vienpadsmitiem vakarā. Ierosinājums gan neguva Saeimas atbalstu.
Arī jaunākajos likuma grozījumos VM bija sākotnēji iecerējusi mainīt alkohola tirdzniecības laiku. Šoreiz nevis to pagarināt, bet gan saīsināt – proti, no pulksten 10.00 līdz 20.00. Kādēļ likuma autori tomēr no tā atteicās?
VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Elēna Zviedre norādīja: "Iebildumus par tirdzniecības laika ierobežojumiem mēs saņēmām pamatā no institūcijām, kas pārstāv ekonomiskās intereses, uzņēmējdarbības intereses un kuri spriež par ietekmi uz tautsaimniecību."
Zviedre atklāja, ka tirdzniecības laika ierobežojumu no projekta izņēma jau pēc pirmās publiskās apspriešanas, lai likumprojekts vispār virzītos uz priekšu.
"Pretestība ir gana augsta. Manuprāt, nozare savā starpā ir ļoti saliedēta un informē viens otru par likuma vai Ministru kabineta noteikumu virzībām. Līdz ar to viņi aktīvi sniedz savu viedokli, atzinumus, izsaka priekšlikumus, iebildumus. Iesaistās arī Saeimas komisiju sēdēs, pieslēdzas Ministru kabineta sēdēm un sniedz savu viedokli," klāstīja VM pārstāve.
Ikreiz, kad valdībā vai Saeimā lemj par izmaiņām alkoholisko dzērienu apritē vai reklāmā, diskusijas ir karstas, ilgas un nereti neauglīgas.
Zviedre pauda: "Jāpatur prātā, ka industrijas galvenais mērķis ir nopelnīt. Tas jau nav nekāds noslēpums. Latvijā ir ārkārtīgi augsts alkoholisko dzērienu patēriņš, un nu jau visa Eiropa zina, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas reģionā pēc alkoholisko dzērienu patēriņa."
"Delna": Lobēšanas regulējums Latvijā vēl ir bērnu autiņos
"Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa stāstīja par Lobēšanas likumu: "Tāda interešu pārstāvība, kā mēs to Latvijā saucam vārda "lobēšana" vietā, no regulējuma viedokļa vēl ir bērnu autiņos. Lai arī likums mums ir pieņemts pirms gada, bet praktiski vispār vēl nedarbojas. 1. septembrī Ministru kabinetam vajadzēja sagatavot jau gatavus, izstrādātus noteikumus, kā praktiski šis likums darbosies. Šobrīd mēs par tiem vēl neko nezinām, neesam dzirdējuši. Tātad šeit jau notiek kavēšanās."
Lobēšanas likums nosaka, ka pēc diviem gadiem ir jāizveido un jāievieš divi instrumenti – interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma. Tieslietu ministrijā, kurai uzticēts izstrādāt šos noteikumus, ar uzdevumu noteiktajā termiņā netiks galā. Tieslietu ministrijas ierēdņi vēl tikai saskaņo noteikumu projektu un apkopo komentārus.
""Delna" redz, ka esošajā likuma redakcijā, pat bez šiem Ministru kabineta noteikumiem, mēs jau varam ļoti daudzas lietas sākt ievērot, bet praksē tas tomēr nedarbojas. Interešu pārstāvības atklātība mums pagaidām ir tikai uz papīra," sacīja Tauriņa.
"Delnas" direktore stāstīja, ka politiķiem strādāt caurspīdīgi ir tikai politiskās gribas jautājums.
Tauriņa pauda: "Arī esošais likums bez šiem papildu noteikumiem neaizliedz tiem pašiem deputātiem publiskot, ar ko tad viņi ir tikušies, kādus viedokļus viņi ir uzklausījuši un kādā veidā viņu lēmums par konkrētiem priekšlikumiem kādā konkrētā likumā ir ietekmēts. Tas būtu tas priekšzīmīgais piemērs no Saeimas deputātiem, kāpēc viņi iesniedz konkrētus priekšlikumus, no kurienes viņi balstās šajā informācijā, ko viņi iesniedz un kāds ir pamatojums viņu viedoklim. (..) Protams, ja likumdevējs nav pietiekami apņēmīgs un stingrs savā darbā, tad deputātu viedokļus var viegli ietekmēt uzstājīgs partneris, kas nāk ar saviem argumentiem un pamatojumiem."
Tauriņa akcentēja, ka ir ļoti svarīgi, ka ministriju un Saeimas pārstāvji uzklausa visas puses. Proti, šajā gadījumā ne tikai alkohola nozares ražotājus, izplatītājus un tirgotājus, bet arī sabiedrības un veselības jomas pārstāvjus, kuriem ir pretējs viedoklis.
"Mēs redzam, ka šī prakse Saeimā būtu vēl pilnveidojama. (..) Mēs redzam, ka viņi šur tur varētu darīt vēl daudz, daudz vairāk," atzina Tauriņa.
Narkoloģe Maksima stāstīja, ka jau gadiem ilgi viņa ir novērojusi vienu un to pašu – tiklīdz runa ir par alkohola ierobežošanu, tad priekšlikumi, kas nāktu par labu iedzīvotāju veselībai, saduras ar biznesa interesēm.
"Mēs redzam, ka galvenie argumenti vienmēr ir bijuši ieņēmumi budžetā. Mēs maksājam nodokļus, darām to oficiāli, un uzreiz atkal būs kontrabanda. Šie argumenti ir veci kā pasaule," atzīmēja Maksima.
Pēdējos gados likuma grozījumi pret alkohola nozari Saeimā guvuši mazu atbalstu
Ja atskatās uz samērā nesenu vēsturi, tad likuma grozījumi pret alkohola nozari līdz šim Saeimā ir guvuši salīdzinoši mazu atbalstu.
Starp lielākajām izmaiņām ir politiķu balsojums ierobežot stiprā alkohola reklāmu pirms 24 gadiem. Turpmākajos gados Saeima arī aizliedza tirgot grādīgos dzērienus visu diennakti. Tāpat drīz vien no apkārtējās vides plakātiem, kā arī grāmatu, žurnālu un laikrakstu vākiem pazuda alkohola reklāma.
Ja neskaita faktu, ka pirms sešiem gadiem no veikalu plauktiem pazuda lielās plastmasas alus pudeles, kas lielākas par litru, tad pēdējos desmit gados būtiskas izmaiņas alkohola apritē un reklāmā nav notikušas.
Latvijas Radio jautāja stāsta sākumā minētajai Rikveilei, kādi ierobežojumi, viņasprāt, palīdzētu mazināt alkoholisma izplatību Latvijā? Viņa pauda: "Cigaretes ir aizklātas, bet tajā pašā laikā alkohols ir brīvi pieejams, un jaunieši, arī nepilngadīgie stāv un pēta to visu. Tas nav īsti godprātīgi. Es saprotu, ka tas ir bizness, bet tas noteikti mudina – izvietojums, pieejamība."
Rikveile uzskata, ka apkārtējā vidē ir pārāk daudz stimulu, kas mudina atkal dzert, un tie iedarbojas uz cilvēkiem, kuri cenšas pārtraukt dzeršanu paši saviem spēkiem un bez speciālistu palīdzības.
"Ir ļoti grūti. Jābūt spēcīgam vai gudram ar pietiekošu informāciju, bet nav iespējams pašam. Man šķiet, ka agri vai vēlu pēc kaut kāda posma tu aizej un paņem, jo tev tas ir pieejams un krīt acīs, un tu nodomā – kādēļ ne! Par sevi es varu pateikt, ka pēc mēneša es noteikti būtu gājusi uz to veikalu un visu atsākusi," pauda Rikveile.
Sieviete arī uzskata, ka jāaizliedz arī alkohola reklāma gan ikdienā, gan svētkos: "Uz Līgo svētkiem reklamē. Arī degvielas uzpildes stacijās cilvēki brauc uzpildīties un tur piedāvā visu lētāk; nāk jauni cilvēki, aug jauni cilvēki, kurus tas viss uzrunā. Manuprāt, vajadzētu informatīvo kampaņu, ko tas viss nodara, nevis mudināt nodzerties."
Rikveile atgādināja par savu pieredzi – šķietami nevainīga ikvakara alkohola iemalkošana var gana ātri pārvērsties nopietnā atkarībā, kas ir slimība.
"Tie, kas sistemātiski un bieži lieto alkoholu, tie saprot, kas tas ir, tikai nerunā skaļi. Es saprotu, ka es nevaru atgriezt to, kas bija, es varu tikai uzrunāt kādu, varbūt kādam kaut kas aizķersies. Par to ir jārunā skaļi," sacīja Rikveile.
