ĪSUMĀ:
- Zviedrijā jau gandrīz 70 gadu darbojas alkohola tirdzniecības monopols "Systembolaget".
- Pēdējo 20 gadu laikā alkohola lietošana Zviedrijā ir pakāpeniski samazinājusies.
- Nav atlaižu, darbinieki strādā čakli – veikalus veido ar mērķi pircējus ilgi tur neturēt.
- Zviedri atzinīgi vērtē valsts monopolu, jo tas ierobežo alkohola pieejamību jauniem cilvēkiem.
- Psiholoģe: Zviedri nevar iedomāties citu kārtību.
- Zviedrijā ir arī alkohola muzejs; jēga – parādīt gan labās, gan sliktās alkohola puses.
- Sociologs: Alkohola patēriņš Zviedrijā samazinājies pamatā jaunu cilvēku dēļ.
Zviedrijā viss ir "tik strukturēts"
Topošās psiholoģes Ivana no Ņujorkas un Megija no Ohaio štata ASV ir 21 gadu vecas. Tas ir vecums, kad bieži vien socializācijā svarīgu lomu spēlē arī alkohols. Viņas, viesojoties Zviedrijā, novērojušas, ka alkohola pieejamībā starp ASV un Zviedriju atšķirības ir milzīgas.
"Absolūti! Tas ir tik atšķirīgi! "Štatos" tu vari iet un dabūt alkoholu jebkurā diennakts stundā, jebkurā nedēļas dienā. Tikmēr šeit viss ir tik strukturēts. Tikai viens veikalu tīkls, stingri noteikti bāru darba laiki un cik daudz alkohola tev tur pasniedz. Tevi vairs neapkalpo, kad esi iereibis, kamēr "štatos" viņi tā nedarītu," stāstīja Ivana.
Savukārt Megija pauda: "Tas ļoti atšķiras. Vecums, kad var uzsākt dzert, ir tas pats, bet Amerikā alkohols ir visās malās. Par manu draudzeni [Stokholmā] viņi nosprieda, ka viņa ir par daudz sadzērusies, un nelaida iekšā. Bet viņa bija izdzērusi tikai vienu vai divus dzērienus. Nebija iereibusi. Tomēr viņi teica: "Nē, tu nedrīksti ienākt!" "Štatos" tā nekad nenotiktu."
Pēdējo 20 gadu laikā alkohola lietošana Zviedrijā ir pakāpeniski samazinājusies
Patiešām, arī nedēļas nogalē Stokholmas centrā uz ielas negadās sastapt nevienu streipuļojošu cilvēku. Zviedri vecumā ap 40–50 gadiem atzīmēja, ka dzerot arvien mazāk un, pēc Latvijas Radio novērojumiem, pat restorānā izvēlas, piemēram, 12 mēnešus noturētu "Chardonnay" ar citrusu, meloņu un medus notīm, kam uz pudeles rakstīts "atbrīvots no alkohola". Pārtikas veikalos var nopirkt tikai vieglos dzērienus, kas nav stiprāki par 3,5%. Bet alkohola tirdzniecības uzņēmuma "Systembolaget" veikali, kur pārdod grādīgos dzērienus, darbu beidz pulksten 15.00 sestdienas pēcpusdienā, lai durvis vērtu tikai pirmdien desmitos.
Zviedrijas monopolista "Systembolaget" runaspersona Anna Raninena uzsvēra, ka tieši viņa strādā nevis ar jauniem produktiem, bet sabiedrības veselības nodaļā – informē cilvēkus par alkohola nodarīto kaitējumu, un arī tas ir viens no "Systembolaget" darbības virzieniem. Monopolista laboratorijā top anotācijas par vīna sastāvu un rekomendācijas, ar kādu ēdienu kopā tas vislabāk sader. Uzņēmums piedāvā pircējiem ap 4000 dažādus produktus, no 900 piegādātājiem visā pasaulē ļoti rūpīgi izvēloties labāko.
Pēdējo 20 gadu laikā alkohola lietošana Zviedrijā ir pakāpeniski samazinājusies – 2004. gadā tie bija 10,6 litri tīrā alkohola uz cilvēku, bet 2021. gadā – 8,7.
Raninena iezīmēja tendences: "Vīrieši dzer divreiz vairāk nekā sievietes, un tas ir kopumā raksturīgi Eiropai. Un arī ir atšķirības starp vecuma grupām. Daudz no alkohola lietošanas samazinājuma, kas novērojams Zviedrijā, ir tāpēc, ka jauni cilvēki dzer mazāk, un īpaši jauni vīrieši. Skatoties uz pavisam jauniem, 15 gadus veciem cilvēkiem, viņi sāka alkoholu izmēģināt mazāk pirms 10, 15 gadiem. Tagad viņi ir pieauguši, viņiem ir aptuveni 25 gadi, un viņi ir saglabājuši šo ierobežojušo attieksmi pret alkohola lietošanu. Bet šis vilnis nav sasniedzis vecāko paaudzi. Tā gan dzer vairāk nekā iepriekšējās paaudzes."
10% no cilvēkiem, kas tomēr lieto alkoholu, pamanās izdzert pusi no visa Zviedrijas patēriņa – un tas nav tipiski tikai Zviedrijai, šāda statistika ir arī lielākajā daļā rietumvalstu. Pieejamība, cena, nodokļi un mārketings – tirdzniecības monopoluzņēmuma pārstāve Raninena nosauca risinājumus, kā samazināt alkohola postu.
Nav ledusskapju, nav atlaižu, nav uzkavēšanās
"Systembolaget" veikali ir katrā lielākā apdzīvotā vietā – 450 visā Zviedrijā, to sortiments mainās četrreiz gadā, un personāls tiek īpaši trenēts.
"Es jums varu parādīt dažas lietas. Kā redziet, mums ir dažādi produkti. Cik daudz vietas katram produktam – tas ir strikti regulēts. Mēs nedrīkstam nevienu diskriminēt, visiem produktiem jābūt parādītiem vienlīdzīgi. Taču plaukti ir samērā zemi, lai prece netiktu pārāk izrādīta, kas mudina to pirkt. Populāra vieta, kur likt lietas, ko kāds grib pārdot, ir šeit, plauktu galos. Tur mēs liekam tikai no alkohola brīvus produktus," sacīja Raninena.
Darbojas daudz kasu, lai pircēji neveidotu rindas un pēc iespējas ātrāk steigtos ārā no veikala, arī personāls čakli palīdz, lai vizīte neievilktos. Nav ledusskapju dzērienu atvēsināšanai, jo pētījumi rādot, ka arī tas palielina pārdošanas apjomu. Nav atlaižu un akciju – pat uz Ziemassvētkiem.
Pēdējais jauninājums veikalos – redzamās vietās novietotas kastes ar uzrakstiem, rādīja Raninena: "Jā, šeit! Ja tu maini savas domas, jo esi paņēmis kaut ko, ko tomēr nevēlies – noliec to šeit, un mēs to noliksim atpakaļ plauktā. Tāda iespēja vienmēr būs kases tuvumā."
"Systembolaget" galvenajam birojam tuvākajā alkohola veikalā redzams arī viens produkts no Latvijas – "Tālavas" pussausais sidrs 750 mililitru pudelē, kas maksā nepilnas 78 kronas jeb nepilnus 7 eiro.
Zeme, kur dzer
Zviedri atzinīgi vērtē valsts monopolu
Arī alkohola ražošana, tāpat kā eksports un imports, vēl līdz 1995. gadam Zviedrijā bija valsts monopols. Pēc tā atcelšanas, pievienojoties Eiropas Savienībai, uzplauka privāti sidra un alus brūži, un pat ziemeļu vīnotavas, taču ražotnē dzērienus pārdot joprojām nedrīkst. Reģionālajiem "Systembolaget" veikaliem gan jārespektē "vietējā maza mēroga ražošana", jāatvēl vieta produktiem, kas tapuši 70 kilometru rādiusā. Pašlaik notiek diskusija par liberalizāciju, lai tomēr meistari tūristiem dzērienus varētu pārdot.
"Diskusija par lauku ražotnēm turpinās, tas varētu apdraudēt tirdzniecības monopolu. Mums ir izņēmuma situācija, jo Eiropas Savienība nepieļauj monopolus, atbalsta brīvu pārrobežu tirdzniecību. Pievienojoties Eiropas Savienībai, mēs vienojāmies, ka varēsim tomēr saglabāt monopolu, jo varējām pierādīt, ka tas ir labs un vērtīgs Zviedrijas sabiedrības veselībai," sacīja Raninena.
Zviedri monopolu vērtējot atzinīgi: tā dēvētais klientu apmierinātības indekss pēc pēdējām aptaujām ir 80,7%, un arī par tā saglabāšanu apstiprinoši atbildējusi lielākā daļa respondentu jeb 72,9%.
"Tātad zviedriem mēs patīkam, un lielā mērā tāpēc, ka mēs limitējam alkohola pieejamību jauniem cilvēkiem," pauda Raninena.
Arī Latvijas Radio uzrunātie amerikāņu jaunieši, no kuriem vairums šādā veikalā bija pirmoreiz, atzina, ka gaidījuši ko šokējošāku. Viņu ieskatā veikalos ir laipns personāls, izsmeļošas instrukcijas par vīnu "sapārošanu" ar ēdienu, plašs labu dzērienu klāsts.
Kāds amerikāņu jaunietis veikalā sacīja: "Tas ir jauki, ka pieredze nav nepatīkama, ienākot "Systembolaget". Nav tā: šī vieta riebjas, es gribētu dzērienu dabūt kaut kur citur. Jūs esat visu iekārtojuši tā, ka ienākt ir patīkami. Ir atrasts balanss, līdz pat niansēm! Perfekti!"
Raninena piebilda: "Ir ļoti grūti būt iedvesmojošiem, balansējot starp neiedvesmošanu nopirkt par daudz, bet iedvesmot sava veida labai izvēlei."
Psiholoģe: Zviedri nevar iedomāties citu kārtību
Zviedru psiholoģe Eba Karlsone, kas amerikāņu studentiem lasa lekcijas par atkarībām, secinājusi – cilvēki Zviedrijā jau vairs pat nespēj iedomāties, ka sistēma varētu būt citādāka.
"Tas ir kā zivij peldēt ūdenī – zviedram, kas ir uzaudzis ar šo kultūru, ar "Systembolaget", tas šķiet perfekti normāli. Viņi pat neuzdod jautājumus, nedomā, kas tas ir kaut kas dīvains. Nonākot ārzemēs, tu saproti – pārējā pasaule taču ir sajukusi prātā! Tu vari vienkārši nopirkt alkoholu parastā veikalā. Zviedri to pat nevar iedomāties un tāpēc pieņem [monopolu]. Tā ir kulturāla un vēsturiska lieta," skaidroja psiholoģe.
Atskan arī kritika, ka šāda valsts politika ir pārāk uzstājīga, ka vairumam cilvēku tāpat nebūtu alkohola problēmu, ja to varētu brīvi nopirkt veikalos, stāstīja Eba.
Arī viņa novērojusi, ka tīņiem vairs nav tādas kāres pēc alkohola, bet nav pārliecināta, vai tas ir raksturīgi tikai Zviedrijai.
"Liekas, tas ir trends vismaz Rietumu pasaulē – jauni cilvēki dzer mazāk, viņiem ir mazāk seksa, viņi mazāk socializējas, iegūst mazāk dzīves pieredzes. Par nedzeršanu – tas viss liekas labi, bet, ja tas arī nozīmē mazāku socializāciju, sociālu kontaktu trūkumu – tie taču ir tik svarīgi," sacīja Eba.
"Viņi sauca Baltijas jūru par vodkas jūru"
Klasisks zviedru treileris ar zili dzelteno karodziņu, ideāls ballītēm vēsajās ziemeļu vasarās, mikrofonā skan Zviedrijā populāras "dzeršanas dziesmas" – šāds eksponāts sagaida Stokholmas Alkohola muzejā jeb "Spritmuseum". Tā kolekcija pirmoreiz izstādīta jau 1976. gadā, un to paveicis tā laika alkohola ražošanas monopolists.
Bijušajā laivu mājā uz vienas no Stokholmas saliņām netālu no Vikingu muzeja Alkohola muzejs vēris durvis 2012. gadā, kad tā rīcībā nonākusi "AbsolutArt" mākslas kolekcija. To izveidojusi savulaik Zviedrijas valstij piederošā "Absolut Vodka", kas pēc ražošanas monopola atcelšanas nonāca franču kompānijas īpašumā, stāstīja muzeja kuratore Eva Lennemane.
"Muzeja jēga ir parādīt alkohola vēsturi – gan labās, gan sliktās puses," pauda Lennemane.
Kad 15. gadsimtā Zviedrijā sāka darīt brandvīnu, to lietoja medicīniskos nolūkos, piemēram, lai sasildītos. Alkohols netika uzskatīts par problēmu līdz 19. gadsimta rūpnieciskajai revolūcijai, kad cilvēki no laukiem pārcēlās uz pilsētām un sāka to lietot lielos apmēros, pārsvarā – vīrieši, kas mēdza nodzert visu savu algu. Ap šo laiku parādījās arī atturības kustība. Muzejā atrodami dažādi brīdinoši attēli – piemēram, ar metāla daudzgalvu pūķi, kura mutē pazūd graudi un kartupeļi, bet no citas mutes plūst alkohols, sadzērušies ļaudis gāžas gar zemi, bet kāds turpat pie pūķa arī pakaras. Vēlāk šie attēli kļuva reālistiskāki, piemēram, rādot alkoholiķa deģenerāciju, un tos pārsvarā izmantoja skolās.
"Systembolaget" izveidošana 1955. gadā patiesībā uzskatāma par liberalizāciju, jo pirms tam arvien briestošāko alkohola problēmu Zviedrijā mēģināja risināt arī ar talonu sistēmu. Arī monopola veikalos vēl 90. gados dzērienus izsniedza tikai personāls. Klientiem, tos gaidot, bija jāstāv garā rindā.
Bet ierobežojumus Skandināvijā centās apiet radoši, tajā skaitā ievedot lētos dzērienus no tikko brīvību atguvušajām Baltijas valstīm.
"Viņi sauca Baltijas jūru par vodkas jūru, jo bija tik daudz kontrabandas," sacīja Lennemane.
Zviedri bija pieraduši smagi piedzerties nedēļu nogalēs, un pa nedēļu alkoholu nelietot. Tikai pēdējā laikā arī vecākajai paaudzei vērojama tradīciju maiņa – dzert biežāk, bet vieglāku alkoholu un daudz mazākos daudzumos, līdzīgi kā Vidusjūras valstīs. Āra tirdziņos vieglo alkoholu, kā tas ir Latvijā, gan parasti nevar atrast, jo kārtība ir ļoti stingra – to malkot var tikai īpašā sektorā, kur jānokļūst caur apsargātiem vārtiem.
Sociologs: Alkohola patēriņš Zviedrijā samazinājies pamatā jaunu cilvēku dēļ
Sociologs Bjorns Trolldāls, pētnieks vēsturiskā, pirms 120 gadiem dibinātā organizācijā "Zviedrijas Padome informēšanai par alkoholu un citām atkarību izraisošām vielām" jeb "CAN", uzsvēra, ka Zviedrijā patiešām bijusi vajadzība nopietni uzraudzīt dzeršanas paradumus.
"Domāju, Zviedrijā virzība ir samērā laba. "Systembolaget" pārvalda 70% alkohola tirgus, 10% iziet caur restorāniem, 5% pārdod pārtikas veikalos – piemēram, vieglo 3,5% alu. Un 15% ir no citiem avotiem – atvests no ceļošanas, saražots mājās. Patēriņš Zviedrijā ir samazinājies – un pamatā jaunu cilvēku dēļ," stāstīja Trolldāls.
Dzeršanas kritumu Zviedrijas pusaudžu vidū sociologs vērtēja kā patiešām krasu – pēdējo 20 gadu laikā šī indeve esot sarukusi uz pusi. Par iemesliem viņam pašam ir savi minējumi, un tomēr – ne glaimojošākie.
Trolldāls pauda: "Ir vairāki iespējami skaidrojumi. Cilvēki mūsdienās daudz spēlē interneta spēles, un, to darot, tu nedrīksti būt iereibis. Cilvēki baidās, ka viņus reibumā nofotografēs ar mobilo telefonu. Bet "geimeri", īpaši – jauni puiši – spēlējot daudz lieto enerģijas dzērienus, lai varētu negulēt divas, trīs dienas."
Arī Zviedrijā viss nav ideāli. Narkobandas izrēķināšanās ar savā tīklā ievilktajiem jauniešiem, kur septembrī vien Zviedrijā bojā gāja 11 cilvēki, raisījusi jautājumu arī par narkotiku izplatības apjomiem jauniešu vidū un pārējā sabiedrībā. Un arī tas, ka zviedri ir viena no vismazāk smēķējošām nācijām Eiropā, tomēr esot diskutabli – jauniešu vidū joprojām populārā zelējamā tabaka "snus" neietilpst šajā statistikā.
