No Ukrainas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma izbraukuši miljoniem cilvēku. Daudzi ir apmetušies Ukrainai tuvējās valstīs, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Baltijas valstīs un citviet.
Lai gan lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni, kas saņem dažāda veida palīdzību no mītnes valstīm, tomēr, lai ilgstošāk uzturētos valstī, nepieciešams atrast darbu un arī saņemtā nauda tiek tērēta uz vietas. Tas viss dod pienesumu konkrētās valsts ekonomikai.
Ukrainas Ekonomikas stratēģijas centra aptaujas dati liecina, ka Eiropas valstīs šī gada vidū bija nodarbināti 25% bēgļu, kas strādāja pilnu slodzi, bet vēl 8% strādāja nepilnu darba laiku. Ņemot vērā prognozes konkrēti par bēgļu integrāciju darba tirgū, Ukrainas Nacionālā banka Čehijā un Polijā līdz 2026. gadam prognozē aptuveni 2% iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
Starptautiskā Valūtas fonda eksperti Ukrainas bēgļu īstermiņa fiskālo ietekmi uz Eiropas Savienības valstu ekonomiku novērtējuši aptuveni 30–37 miljardu eiro apmērā, kas ir ap 20% no visa bloka iekšzemes kopprodukta.
Lai gan mazākā skaitā, tomēr Ukrainas bēgļi ir apmetušies arī pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā. No 2022. gada februāra līdz šī gada decembrim Igaunija uzņēma 153 322 bēgļus. Cik no viņiem tieši palikuši valstī, nav zināms.
Speciālisti atzīst, ka Igaunijā lielākā daļa no kara bēgļiem ir sievietes, bērni un pensionāri. Kopš pagājušā gada sākuma Igaunijas valdība Ukrainas kara bēgļu sociālajai aizsardzībai iztērējusi gandrīz 200 miljonus eiro.
Tomēr ukraiņu bēgļiem ir bijusi pozitīva ietekme uz Igaunijas ekonomiku. To Igaunijas sabiedriskajiem medijiem atzina "Bigbank" galvenais ekonomists Rauls Eamets: "Ja salīdzinām summas, ko ukraiņu bēgļi saņem sociālo pabalstu veidā, tās ir ievērojami mazākas nekā tās, ko ukraiņi atdod Igaunijas ekonomikai nodokļu veidā vai patērētāju aktivitātes rezultātā.
Fakts ir tāds, ka apstākļos, kad mums trūka darbaspēka zemu algu darbos, viņi noteikti palīdzēja mazināt šo trūkumu."
Bez darba oktobra beigās bija nedaudz vairāk nekā 4 tūkstoši ukraiņu. 10–12% no Bezdarba apdrošināšanas fonda klientiem ukraiņiem savā dzimtenē pirms pārcelšanās uz Igauniju nav strādājuši vispār, informēja fonda pārstāve Katrīna Līvametsa.
Kopējais Igaunijā nodarbināto ukraiņu skaits pārsniedz 28 tūkstošus, un vidējā alga ir 1393 eiro bruto.
Igaunijā 48% bēgļu strādā. No tiem liela daļa pagaidām gan nestrādā savā specialitātē. Lielākā daļa dodas uz apstrādes rūpniecību, kam seko tirdzniecība, administratīvais darbs un pakalpojumi.
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāve Ulla Sāre uzsvēra, ka Igaunija var būt apmierināta, jo citur Eiropā strādājošo Ukrainas kara bēgļu īpatsvars ir vēl mazāks. "Ja salīdzinām kopumā, Eiropā ir bijuši arī iepriekšējie bēgļu viļņi, un parasti paiet kādi desmit gadi, lai sasniegtu nodarbinātības līmeni tuvu 50%. Mēs faktiski jau esam desmit gadus priekšā, ja salīdzinām ar iepriekšējiem bēgļu viļņiem. Un, līdz ar to nodarbinātība līdzīgā apmērā kā vietējiem iedzīvotājiem varētu tikt sasniegta aptuveni 20 gadu laikā."
Pēc "Bigbank" ekonomista Eameta teiktā, sociālo maksājumu apjoms ukraiņiem laika gaitā tiks samazināts. Viņaprāt, agri vai vēlu bēgļi adekvāti pārvaldīs igauņu valodu un sasniegs kvalifikāciju atbilstoši Igaunijas likumdošanai. Tas nozīmē, ka lielāka daļa ukraiņu varēs ieņemt augsti apmaksātus amatus un palīdzēt tikt galā ar darbaspēka trūkumu, piemēram, izglītības un veselības aprūpes jomā lauku reģionos. Skaidrs, ka ilgtermiņā tas dos lielāku labumu Igaunijas ekonomikai.
Lai gan liela daļa bēgļu norāda, ka vēlas atgriezties Ukrainā, tomēr nav skaidrs, vai un kad tas varētu notikt.
