Tas nozīmē, ka atbalstu varēs saņemt teju visi hipotekāro kredītu maksātāji. Šādiem kritērijiem Latvijā atbilst 99% kredītņēmēju.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sēdē trešdien, 4. oktobrī, atbalstījusi priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz hipotekāro kredītu līgumiem uz vienu gadu par 50% samazināt aizņēmuma likmi.
Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, paredzēts, ka kredītņēmējs iesniegs kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām, paredz priekšlikums, norādīja Saeimas Preses dienestā.
Komisija sagatavos attiecīgus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un likumprojektu iesniegs izskatīšanai Saeimā.
"Samazināto likmi esam plānojuši noteikt uz vienu gadu, kas būtu kā šībrīža krīzes risinājums. Pēc tam vērtēsim, vai nevajadzēs to pagarināt.
Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un būtiski, ka tas nekādā veidā nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju," pauda Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
"Kredītņēmēji ir ļoti neizdevīgā situācijā. Līdz ar to pašreizējā situācija ir ļoti steidzama. Bet, protams, šis likumprojekts būs trijos lasījumos, un mums būs vēl iespēja papildināt šīs normas un vērtēt," atzina Reirs.
Patlaban likumprojektā paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt persona, kurai tas ir vienīgais hipotekārais kredīts, taču
deputāti sola nākamajiem lasījumiem vēl diskutēt, vai atbalstu varētu attiecināt uz hipotekāro kredītu vienīgajam mājoklim.
Atbalsts nebūs paredzēts tiem, kuri kreditēto mājokli izīrē. Likmes samazinājumu attiecinās uz tiem kredītiem, kuri izsniegti līdz šī gada 30. septembrim.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Reirs skaidroja, ka 250 000 eiro slieksnis hipotekārā kredīta atlikumam noteikts tāpēc, ka 250 000 eiro ir jaunbūvē celta trīsistabu dzīvokļa vidējā cena. "Pārsvarā visi hipotekārie kredīti ir ar "Altum" garantiju, kas doti jaunām ģimenēm ar bērniem," sacīja Reirs. Arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāte Aiva Vīksna ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka galvenokārt šis atbalsts mērķēts ģimenēm ar bērniem.
Reirs skaidroja, ka vidējais kredītņēmējs Latvijā ir 30-45 gadus vecs, tie ir vairāk nekā 100 000 kredītņēmēju. Šie cilvēki pelna, strādā un ražo iekšzemes kopproduktu Latvijai, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka šie cilvēki hipotekārā kredīta sloga dēļ pamet valsti.
Vienlaikus Vīksna uzsvēra, ka šis nav valsts atbalsts, bet gan aizņēmuma likmes samazinājums, kas finanses no valsts budžeta neprasīs.
Grozījumi paredz, ka piespiedu procentlikmes samazinājums neattiektos uz bankām, kas brīvprātīgi veiktu "nozīmīgu procentlikmes samazinājumu". Kā minēja Reirs, par "nozīmīgu samazinājumu" varētu saukt 2%, tomēr par to vēl tiks diskutēts.
Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste norādīja, ka "atbalsts būtu sniedzams, bet mērķētā veidā. Tiem, kuriem tiešām šie kredītmaksājuma procentu nasta ir kļuvusi nepanesama. Manuprāt, piedāvātais regulējums, visticamāk, tiks apstrīdēts tiesā. Un tas ir, kā juristi saka, diezgan liela varbūtība, ka arī tiks tiesā attiesāts. Mēs noteikti atbalstām, ka atbalsts ir jāsniedz, bet šeit ir runa par instrumentu izvēli."
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 3. oktobrī, konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu. Komercbankas pārstāvošā Latvijas Finanšu nozares asociācija gan brīdinājusi, ka šādu ierobežojumu bankas varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Tikmēr valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sagaida banku iniciatīvu un pretimnākšanu klientiem. Premjere trešdien LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka finanšu grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam paredzētas finanšu institūcijas "Altum" garantijas, kam plānots novirzīt 12 miljonus eiro valsts budžeta naudas.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) kā vienu no risinājumiem vērtē kredītprocentu maksājumu iekļaušanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku – 2023. un 2024. gadā. FM grib arī, lai bankas nākamgad veiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu 20% apmērā.
