Šā gada atlikušajos četros mēnešos ministrija prognozē arvien mazākus ražošanas apjomu samazinājumus, taču apjomu palielināšanos arī nav pamata gaidīt, ko ietekmē joprojām vājie eksporta tirgi un zemais pasūtījumu līmenis.
2023. gadā kopā apstrādes rūpniecības izlaide varētu samazināties 4–5% robežās pret 2022. gadu. Savukārt 2024. gadā izlaide sagaidāma nedaudz lielāka vai līdzīga kā šogad.
Pārtikas ražotājiem iet labi, kokapstrādātājiem slikti
Pašlaik pārtikas ražotājiem iet labi, kokapstrādātājiem slikti, mašīnbūves un elektronikas uzņēmumiem dažādi, bet visumā labi. Savukārt visām pārējām nozarēm – arī dažādi, bet kopumā ne visai labi, komentēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pārtikas ražošana pret jūliju pieauga par 0,3%, turot gada pieaugumu 2,6% līmenī. Aizvadītā gada laikā notikušais ražošanas izmaksu kritums pamazām sasniedz patērētājus, algas turpina kāpt, tātad pārtikas pirktspēja šī gada izskaņā un nākamā gada sākumā uzlabosies, prognozēja Strautiņš.
Finanšu ministrija atgādināja, ka pārtikas nozarē ražošanas apjomi bija samazinājušies ik gadu no 2018.–2022. gadam, taču šā gada astoņos mēnešos apjomi auguši par 3,3%.
Kokapstrādes uzņēmumiem ražošana pret jūliju samazinājās par 6,2% un ražošanas pārmaiņas gada griezumā palika pie -7% atzīmes. Šai nozarei arī tuvākā nākotne neko iepriecinošu nesola, produktu cenas tirgos joprojām ir kopumā lejupejošas. Dēļu cenas ASV tirgū ir zemākajā līmenī kopš pandēmijas sākuma. Augustā vēl vienu ievērojamu soli lejup spēra Vācijas valsts statistiķu aprēķinātais koksnes cenu indekss, skaidroja Strautiņš.
Arī Finanšu ministrija norādīja, ka centrālo banku procentu likmes joprojām ir augstas, tādēļ būvniecības un nekustamā īpašuma sektors Latvijas eksporta partnervalstīs vēl neatkopjas, kas savukārt neļaus pieaugt pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem un citām precēm.
ASV 30 gadu hipotēkas likme jau gandrīz sasniegusi 8% salīdzinājumā ar 6,36% februāra sākumā, arī Eiropā likmes pieaug, kaut mērenāk, bet Ķīnas mājokļu tirgus burbulis turpina izlaist gaisu un arī tur būvniecība rūk, norādīja Strautiņš.
Ķīmiskā rūpniecība uzlabo sekmes
Inženierijas nozarēs situācija ir ierasti raiba, kritums gada griezumā par 11,6% autobūvē (mēneša laikā par 3,6%), ko ietekmēja augošās procentu likmes, to ietekme uz pircējiem, augošā ķīniešu konkurence Eiropā.
Savukārt elektronikā un elektrotehnikā, kur liela ietekme ir notikumiem uzņēmumos un to investīciju projektiem, joprojām gada pieaugums – attiecīgi 14,8% un 4,8%.
Salīdzinājumā ar gada sākumu savas sekmes krasi uzlabojusi ķīmiskā rūpniecība, tajā augustā kāpums par 26%, kaut gada līdz šim kopējais rezultāts ir negatīvs -6,6%.
Bet divās noieta tirgu ķibeļu nomāktās nozarēs – poligrāfijā un minerālu ražošanā – nav lielu izmaiņu, tajās augustā gada izmaiņu rādītāji ir attiecīgi -29,5% un -18,3%, kas ļoti maz atšķiras no to kopējās dinamikas šogad. Šo nozaru problēmas, līdzīgi kā kokapstrādē, var atrisināt tikai ekonomikas cikls – krītoties procentu likmēm, atkopjoties celtniecības un reklāmas tirgiem, secināja Strautiņš.
Bez makroekonomiskajām izmaiņām pie straujas izaugsmes atgriezties būs grūti
Bez makroekonomiskās fona un finanšu tirgu tendenču maiņas rūpniecībai pie straujas izaugsmes atgriezties būs grūti. Centrālās bankas, paaugstinot procentu likmes, centās ekonomikas sabalansēt pakāpeniski, panākot inflācijas samazināšanos, bet iespēju robežās cenšoties izvairīties no recesijas, skaidroja Strautiņš.
Strauji aug ilgtermiņa procentu likmes, jo īpaši ASV, kur tieši šīm likmēm ir izšķiroša ietekme uz mājokļu tirgu. 30 gadu hipotēku likme strauji tuvojas 8% atzīmei, kaut arī pie 7% tirgus bija kļuvis faktiski nepieejams lielākajai daļai sabiedrības.
Pastāv vairāki riski, ka Latvijas rūpniecības tirgos tuvākajā laikā situācija pasliktināsies paātrināti, bet arī lūzuma punkts un sekojošā augšupeja pienāks ātrāk, nekā bija gaidīts, norādīja Strautiņš.
Rūpniecības produkcijas statistika augustā
2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās par 27,3 %, apstrādes rūpniecībā – par 3,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,4 %.
2023. gada augustā, salīdzinot ar 2023. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %. Ražošanas apjoma pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,3 %, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 11,3 %, savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – kritums par 2,3%.
