Ražošanas apjoma kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,5%, apstrādes rūpniecībā – par 6,2%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 19,7%, samazinoties elektroenerģijas pieprasījumam.
Produkcijas apjoms saruka divās no trīs pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (attiecīgi par 1,6% un 8,4%).
Ražošanas apjoms samazinājās arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 29,8%, dzērienu ražošanā – par 7,3%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 16,4%, automobiļu, piekabju un puspiekabju (automobiļu detaļu un piederumu) ražošanā – par 17,8%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē – par 7,3%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,9%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12%, kā arī ķīmisko vielu ražošanā – par 2,5%.
Produkcijas apjoma kāpums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 19,5%, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 1,5%. Pieaugums bija arī pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 2,9%.
2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2023. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,8%. Ražošanas apjoma kritums bija apstrādes rūpniecībā – par 1,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4,4%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 14%.
2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūliju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 6,1%. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 2,4% un eksportā – par 8,1% (tai skaitā eirozonā – par 4,3%, bet ārpus eirozonas – par 11,2%).
2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2023. gada jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli koriģētiem datiem palielinājās par 0,3%. Vietējā tirgū apgrozījuma pieaugums par 1,6%, bet eksportā – kritums par 0,4% (tai skaitā eirozonā – pieaugums par 0,3%, bet ārpus eirozonas – kritums par 0,9%).
Ražošanas vājuma brīdi izmanto investīcijām
"Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot ražošanas rādītājus jūlijā, atzina, ka "mēnešu datos ir ļoti daudz "trokšņa" jeb nejaušību radītu svārstību ap ilglaicīgās tendences līniju. Varbūt šādi sarukumi ir vienkārši sagadīšanās, varbūt Eiropas rūpniecības krīzes atbalsu pastiprināšanās, varbūt vasaras atvaļinājumu grafiku ikgadējās nianses."
Patīkams pārsteigums – ražošanas pieaugums kokapstrādē. Mēneša laikā kāpums no zemas bāzes bija arī poligrāfijā, bet kopumā daudz labu ziņu jūlija datos nav, atzina Strautiņš.
"Rūpniecības un arī citu preču eksportētāju darbības vide ir noturīgi nelabvēlīga. Taču domājams, ka ražošanas apjoma izmaiņas mēneša griezumā augustā bijušas drīzāk uz augšu, jo izskatās, ka jūlija datos bija ļoti smags nelabvēlīgu sakritību slogs. Kritumam gada griezumā nākamajos mēnešos ir jāsamazinās, arī izdevīgākas salīdzinājuma bāzes jeb pērnā gada ražošanas izmaiņu līknes dēļ. Šogad kopumā apstrādes rūpniecības izlaide varētu samazināties par 3-4%. Šis gads ir sekmīgs mašīnbūvei un elektronikai, tajās apjomi varētu pieaugt attiecīgi par desmito un ceturto daļu, kā arī pārtikas pārstrādei," vērtēja ekonomists.
Latvijas rūpnieki ražošanas vājuma brīdi izmanto, lai investētu.
Šī gada pirmajā pusē apstrādēs rūpniecībā ir ieguldīts par 28% vairāk nekā pirms gada un par 59% vairāk nekā vidēji pēdējos sešos gados, norādīja Strautiņš. Tai skaitā iekārtās, kuru ietekme uz ražošanu ir vistiešākā, ieguldīts attiecīgi par 41% un 63% vairāk.
Kopā pirmajā pusgadā ieguldīti 228 miljoni eiro, bet, saglabājoties šādai dinamikai, kopējās investīcijas šogad varētu būt ap 600 miljoniem.
"Pat ievērojot cenu kāpuma ietekmi, tas ir spēcīgs progress. Uzņēmumi spēj palielināt investīcijas galvenokārt divu apstākļu dēļ. Daļai uzņēmumu iepriekšējie divi ļoti sekmīgie gadi ir vairojuši pieejamo naudas resursu apjomu. Tie ir palielinājuši uzkrājumus un samazinājuši vecos parādus. Jo īpaši izcilu rentabilitāti pandēmijas laikā baudīja kokapstrādātāji. Savukārt mašīnbūves nozarēs aug ārvalstu investoru loma, viņu kabatas mēdz būt ļoti dziļas, bet pieredze, tātad arī spēja "redzēt cauri" īslaicīgām svārstībām – krāta gadu desmitos un pat gadsimtos," skaidroja Strautiņš.
Ķīnas makro rādītāju ietekme
Runājot par rūpniecības ārējiem tirgiem, Strautiņš situāciju vērtēja kā nelabvēlīgu, tā drīzāk pasliktinās, nevis uzlabojas.
"Vīd arī cerību stariņi, bet to gaismas avots pagaidām ir tāls. Inflācija Eiropā un ASV samazinās, tas dod cerības uz drīzām procentu likmju kāpuma cikla beigām. Šīs prognozes atspoguļo sešu mēnešu Euribor likmju stabilizēšanās kopš jūnija sākuma. Turpina pasliktināties Ķīnas makro rādītāji, bet šī procesa ietekme ir divējāda. No vienas puses, tas dzesē pasaules ekonomiku, kuras temperatūra jau ir drīzāk zem optimālās. No otras puses, Ķīnas mājokļu krīze samazina izejvielu cenas, bet tās eksporta cenu kritums jau jūtami ietekmē ilglietošanas preču cenas, tātad arī rūpniecības investīciju izmaksas Eiropā," skaidroja Strautiņš.
Apstrādes rūpniecībā pozitīvo stāstu arvien mazāk
Arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija uzsvēra, ka pēc nelielas stabilizēšanās iepriekšējos mēnešos jūlijā apstrādes rūpniecībā atkal kritums:
"Labo ziņu ir bijis maz – ja iepriekš bija virkne apakšnozaru, kurās joprojām tika saražots vairāk nekā pērn, tad šobrīd jau lielākajā daļā vērojams izlaides kritums."
Zorgenfreija akcentēja, ka
apstrādes rūpniecībā 47% uzņēmumu ziņo, ka galvenais attīstību ierobežojošais faktors ir pieprasījuma trūkums. Pēdējo reizi šis rādītājs bija tik augsts 2013. gada vidū.
"Skats uz pasūtījumu apjomu ir pesimistisks, un kopumā atkopšanos vēl neredz. Lielākā problēma ir eksporta tirgi – apgrozījuma kritums daudz būtiskāks ir tieši ārpus Latvijas," paskaidroja ekonomiste.
Vērtējot situāciju kokapstrādē, Zorgenfreija norādīja, ka gaidas par nākotnes ražošanas apjomiem un pasūtījumiem jau vairākus mēnešus palēnām atkopjas, taču tās joprojām ir tālu no ilgtermiņa vidējiem rādītājiem. Taču neliela uzlabošanās izlaides datos ir redzama.
"Lai gan dati rāda nedaudz labāku ainu, strauju atkopšanos šajā nozarē negaidām. Centrālo banku noteiktās procentu likmes vēl nedaudz tiks celtas, un saglabāsies augstas līdz nākamā gada otrajam ceturksnim.
Tādēļ būvniecības un nekustamā īpašuma sektors mūsu galvenajās partnervalstīs tik drīz neatkopsies, kas kavēs arī kokrūpniecības un citu ar būvniecību saistīto ražošanas nozaru atgūšanos," skaidroja ekonomiste.
Negatīva ietekme uz peļņu var atsaukties uz darbiniekiem
Viņa arī norādīja, ka augstās inflācijas laiks uzņēmumiem nozīmēja strauju apgrozījuma un peļņas kāpumu. Tikmēr darbinieku algas, lai gan turpināja kāpt, auga salīdzinoši ievērojami gausāk, atļaujot celt darbinieku skaitu.
"Pieprasījums šobrīd sarūk, pārdošanas cenas ir atkāpušās no augstākajiem punktiem. Lai gan uzņēmēju aptaujas liecina, ka uz tālāku cenu samazināšanu uzņēmumi nav īpaši naski, ievelkoties vārgā pieprasījuma posmam, cenas var nākties mazināt vēl vairāk. Tas savukārt augošu algu apstākļos negatīvi atsauksies uz peļņas rādītajiem.
Sitienu pa peļņas rādītajiem uzņēmumi, visdrīzāk, centīsies mazināt, atlaižot darbiniekus.
Lai gan darbaspēka pieejamība nozarē joprojām ir būtiska problēma, ilgstošu pieprasījuma trūkumu daudzi uzņēmumi nespēs izturēt, neatbrīvojoties no daļas darbinieku," prognozēja "Swedbank" ekonomiste.
